Tādi mēs esam pirms lielās reformas

Lielu satraukumu par lauku skolu likteni pauž bērnu vecāki, jo ir lielā neziņā par gaidāmajām pārmaiņām. Tālab uz sarunu aicināju rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāju Lidiju Ostrovsku, vēlāk mums pievienojās arī padomes priekšsēdētājs Andris Badūns.

Sākumā daži fakti. Mūsu rajonā ir Aleksandrovas speciālā internātskola un 25 vispārizglītojošās mācību iestādes — Labiešu sākumskola, 17 pamatskolas un 6 vidusskolas. Šajā mācību gadā ir septiņpadsmit skolas, kurās zinības apgūst mazāk nekā 100 skolēnu. Pēc pašvaldību vēlēšanām Dagdas un Ezernieku vidusskola, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Konstantinovas, Šķaunes un Upmalas pamatskola un Labiešu sākumskola atradīsies Dagdas novadā, savukārt Krāslavas vakara vidusskola, Krāslavas Valsts ģimnāzija, Krāslavas Varavīksnes vidusskola, Indras vidusskola, Aulejas, Izvaltas, Kalniešu, Piedrujas, Robežnieku, Sauleskalna, Skaistas, Krāslavas pamatskola un Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktā Poļu pamatskola būs Krāslavas novadā, bet Grāveru, Priež- malas un Šķeltovas pamatskola — Aglonas novadā. Tiesa, ne visas uzsāks jauno mācību gadu.

Pirms pāriet pie citiem jautājumiem, ir jāpaskaidro, ka skolas dibinātājs ir vietējā pašvaldība, tātad arī lēmumu par skolas slēgšanu pieņem dibinātājs, neviens cits — ne rajona Izglītības pārvalde (IP), ne rajona padome, ne Iz- glītības un zinātnes ministrija (IZM) — šādu lēmumu nepieņem. Protams, skolas slēgšanu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Kad tiek lemts par kādas skolas slēgšanu, IP vadība raksta savu paziņojumu, informējot ministriju, kas notiks ar skolēniem, kur viņi mācīsies, kas notiks ar skolotājiem utt.

Rajona izglītības pārvalde ir izpildījusi IZM lūgumu modelēt situāciju jaunajai finansēšanas situācijai “Nauda seko līdzi skolēnam uz novadu”, aprēķinu tabula un cita informācija nosūtīta ministrijai, kura tagad tos pētīs un vērtēs. Tabulā apkopots skolēnu skaits katrā skolā, skolēnu skaits uz 100 iedzīvotājiem novadā un izrēķināts blīvuma koeficients, pēc ministrijas izstrādātās un iedotās formulas aprēķināts izglītības pakāpes koeficients atsevišķi katrā sākumskolā (1.-4. klase) pamatskolā (5.-9. klase) un vidusskolā (10.-12. klase), bet pats svarīgākais — pedagogu likmju skaits un likmju prognoze modeļa īstenošanai uz šī gada 1. septembri.

Modelēšana parādīja, ka visbēdīgāk būs mazajām lauku skolām. Tiesa, faktiskā situācija būs redzama tikai šī gada 1. septembrī, jo modelēšanas pamatā ņemti dati par bērnu skaitu šajā mācību gadā, bet ir pilnīgi skaidrs, ka 2009./2010 mācību gadā bērnu būs par kādiem 230 mazāk, tāpēc pedagogu likmju skaita atšķirība starp esošo un prognozēto būs vēl graujošāka. Savukārt pilsētu lielās skolas ir iegu- vējas — tajās pedagogu likmju skaits pārsniegs nepieciešamo . Modelējot pēc šī brīža situācijas, Dagdas novadā pedagogu likmju pietiek Dagdas un Ezernieku vidusskolai, savukārt visām pārejām trūkst.

— Ostrovskas kundze! Kas būtu jādara, lai saglabātu vismaz daļu mazo lauku skolu?

— Mums laimējies, ka visos novados ir kāda liela skola, kura varētu padalīties ar mazajām skoliņām, palīdzot tām izdzīvot. Es domāju, ka lielās skolas tā arī darīs, jo esam tikušies ne reizi vien ar pašvaldību vadītājiem, ar skolu direktoriem, spriedām un modelējām situāciju. Tiesa, lielo skolu direktori saka, ka varēs padalīties, ja 1. septembrī būs pietiekami daudz bērnu. Bet bērnu būs mazāk, tas zināms simtprocentīgi. Katru gadu par 230 skolēniem mazāk, līdz ar to iespējas padalīties būs mazākas viennozīmīgi. Es domāju, ka noteikti jāpalīdz un droši vien palīdzēs Andrupenes pamatskolai, kurai trūkst pavisam nedaudz. Tāpat jāļauj turpināt strādāt Andzeļu un Asūnes pamatskolai. Savukārt, Šķaunes, Upmalas un Labiešu skola varētu būt kā viena skola Šķaunē ar divām filiālēm, dodot bērniem iespēju mācīties savās skolās. Filiālē nebūtu administrācijas, direktore būtu Šķaunes pamatskolā un brauktu vienu dienu uz vienu skolu, otru — uz citu. Tas nav viegli, tas ir dārgi, bet šodien rajonā mums daudzi pedagogi braukā, jo citādi lauku skolās nevar nodrošināt visu priekšmetu mācīšanu. Bet arī tad, ja samazinām administrācijas izdevumus, līdzekļu šīm trim skolām nepietiek, ja Dagda nepadalās. Piemēram, Labiešos ir 17,48 likmes, ja nauda seko skolēnam — paliek 7 likmes. Graujoša starpība. Protams, uz vietas nevarēs pastāvēt visas klases, lielākie bērni būs jāved uz Šķauni. Bet pašvaldību vadītāji šim modelim nepiekrīt, Bērziņu pagasta priekšsēdētāja sacīja, ka tad, ja skola nevar eksistēt un pietrūkst naudas, lai samaksātu skolotājiem algu, viņi labāk gatavi vest bērnus uz Ezerniekiem un Dagdu. Labiešos vēl ir tāda problēma, ka tur nenotiek bērnu ēdināšana.

Konstantinovas pamatskolas bērnus acīmredzot būs jāved uz Dagdas vidusskolu, kas pašvaldībai tika piedāvāts tikšanās laikā. Atbilde bija noraidoša, jo autobuss tāpat brauc pilns, jāpērk jauns autobuss, arī vecāki negrib pat dzirdēt par tādu variantu. Viņus var saprast — vietas skolā pietiek, bērni siltumā, paēduši, nekur nav jāskrien. Jautājums gadiem ilgi nekust uz priekšu, bet nebūs naudas — būs jādara.

Kas attiecas uz Ezernieku vidusskolu, kurā ir integrēti trīs skolēni ar speciālajām vajadzībām un kurai pēc šīs modelēšanas likmju skaits pietiekams, tā nākotnē diez vai varēs pastāvēt kā vidusskola, jo Dagdas vidusskola ir ģeogrāfiski izdevīgākā situācijā, turklāt tai ir arī savs internāts, un skola spēj pilnībā nodrošināt novada vajadzības pēc vidējās izglītības. Savukārt Ezerniekos varētu būt stipra pamatskola.

— Kāda situācija veidojas Krāslavas pilsētā, novadā?

— Aprēķini rāda, ka tikai Valsts ģimnāzijai, Varavīksnes vidusskolai un Krāslavas pamatskolai pedagogu likmju pietiek, ja bērnu būs tik, cik to ir šodien. Taču Krāslavas pamatskola prognozē, ka būs mazāk, bet jebkurā gadījumā pamatskolai likmju pietiks, tikai tad tā nevarēs dalīties ar citiem. Pārējās skolas ir mīnusos. Jāatzīmē, ka Varavīksnes vidusskolā 74 skolēni mācās pedagoģiskās korekcijas klasēs, plus ir arī integrēti bērni ar speciālajām vajadzībām. Krāslavas pamatskolā integrēti 7 skolēni ar speciālajām vajadzībām.

Krāslavas vakara vidusskolas jaunajā mācību gadā mums vairs nebūs, jo no gada uz gadu samazinās skolēnu skaits: viņi iestājas, darbu nevar sameklēt, zūd motivācija mācīties un aizbrauc uz ārzemēm. Turklāt tagad arī arodvidusskolas piedāvā iespēju līdz ar profesiju iegūt vidējo izglītību, un tas ir pareizi, jo ir tādi jaunieši, kuriem pietiek ar profesiju, un ir tādi, kuri grib vidējo izglītību. Vakara vidusskolā mums paliek tikai divas 12. klases: vienu, kas tagad darbojas uz Dagdas arodvidusskolas bāzes, varētu integrēt Dagdas vidusskolā, bet to, kura darbojas Krāslavā, integrēsim Varavīksnes vidusskolā. Jāļauj 12. klasei pabeigt vakarskolu.

Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktajai Poļu pamatskolai vajadzēs donoru atbalstu, lai tā pastāvētu.

Indrā nākotnē nevarēs nokomplektēt vidusskolas klasi, būs arī citas prasības uzņemšanai vidusskolā, kas jau ir cits stāsts, pašlaik vēl tikai projektā. Nākamajā mācību gadā vidusskolā Indrā paliek viena 12. klase, tas būtu neprāta darbs neļaut šiem bērniem pabeigt mācības savā skolā. Ļoti ceru, ka donorskolas sniegs Indras vidusskolai palīdzīgu roku.

— Klīst runas par Piedrujas pamatskolas slēgšanu ar 1. septembri. Tā ir?

— Jā, bet lēmuma nav, pašvaldības deputāti to nepieņem. Kad tur biju aizbraukusi, runāju ar pašvaldības vadību, skolas administrāciju, un visi saprotam, ka uzturēt šo milzīgo skolas ēku, kurā šogad mācās tikai 26 skolēni, nav iespējams. Nākamgad būs vēl mazāk — 21. Ar priekšsēdētāju Jāni Purmali vienojāmies, ka pa vienu pagasta pusi bērnus savāks Piedrujas pagasts ar savu autobusu, pa otru — Kalniešu pagasts ar savu autobusu un nogādās uz Kalniešu pamatskolu. Bērni pagastā dzīvo izkliedēti, bet šādi ir iespējams nogādāt uz skolu. Tādā gadījumā Kalniešos izveidotos pietiekami stipra skola, kur būtu aptuveni 70 skolēnu, plus varētu pieņemt darbā divus Piedrujas pamatskolas skolotājus. Bet tās ir tikai sarunas. Paralēli jārisina arī jautājums, kas notiks ar lielo skolas ēku Piedrujā.

Lai gan Krāslavas novadā vairāk lielu skolu, kas varētu būt donori mazajām, kopumā situācija tāpat sarežģīta. Skaistas pamatskolā ir milzīga problēma, jo praktiski nav pilnkomplekta pirmo klašu, bet 7. 8. un 9. klase ir pilna komplekta. Jāļauj viņiem pabeigt mācības savā skolā. Divu gadu laikā Skaistai jāpacenšas tajā skaistajā un sakārtotajā ēkā dabūt iekšā pirmsskolēnus, bet atkal — pašvaldībai jāmaksā alga pirmsskolas skolotājiem. Grozies kā gribi — vienmēr kaut kādas grūtības.

Līdzīgas problēmas citās mazajās skolās. Ja visi striķi trūks, tad nevarēsim “pavilkt” Sauleskalna un Aulejas pamatskolu. Bet šajā brīdī neviens negrib domāt un dzirdēt par to, ka Aulejas bērnus jāved uz Kombuļiem. Aulejas pagasta priekšsēdētājs saka: “Mana skola bija un būs!” Pilnīgi piekrītu — kā viņš citādāk var teikt? Plaša, liela skola, laba materiālā bāze. Šodien uzturēt var, bet pēc tam?

Izvaltā varētu būt stabila pamatskola, kaut gan pedagogu likmju skaits tur arī veidojas nepietiekams. Izredzes pastāvēt ar donoru atbalstu ir Robežnieku pamatskolai.

— Kāda situācija ar rajona skolām, kuras būs Aglonas novadā?

— Aglonas novadā ir viena liela skola — Aglonas vidusskola, bet par situā ciju tajā man ziņu nav. Zinu, ka tur ir aptuveni 200 skolēnu. Mūsu trīs skolas ir ar mīnusa zīmi. Jau runājām, ka Grāveru un Šķeltovas skolas jāapvieno, jo mazā skolā administrācija nevarēs izdzīvot. Situāciju sarežģī arī tas, ka Grāveros realizē mazākumtautības izglītības programmu, tieši tāpēc vajag dot iespēju bērniem pabeigt mācības savā skolā. Ja Aglonas vidusskolai būs iespēja un tā iedos kādu likmi, tad Priežmalas pamatskola gadu izdzīvos, lai gan tur nebūs 61 bērns, kā tagad. Katrā skolā sava situācija, kaut kādu kopīgu recepti visiem nevaram atrast. Konkrētus lēmumus pieņems novadu deputāti, bet jau šodien vecākiem un pedagogiem ir jārēķinās ar to, ka pārmaiņas būs.

— Vai visos pagastos ir autobusi skolēnu pārvadāšanai? Kas notiek ar Šveices autobusu programmu?

— Tādu autobusu, lai pārvadātu lielāku skolēnu skaitu, nav. Autobusi ir aktuāls jautājums. Pašvaldības ir iesniegušas savus sarakstus, nepieciešamais autobusu skaits ļoti liels. Par Šveices autobusu programmu īstas skaidrības nav, bet pēdējā seminārā valsts sekretārs sacīja, ka autobusi no Šveices varētu būt 2010. gada 1. septembrī. Taču ir arī citas nianses, ko mums pārmet, proti, katrai pašvaldībai bija iedoti 200000 latu, kāpēc nenopirkāt labu autobusu, bet ieguldījāt remontos? Lai vai kā, bet šodien bērni tiek atvesti uz skolām un aizvesti mājās.

— Šodien, jā! Bet nākotnē noteikti aktualizēsies drošības jautājums, pieprasīs sēdvietas, aprīkotas ar drošība jostām, vēl ko.

— Prasības noteikti augs, bet šobrīd varam vest.

— Cik skolotāju zaudēs darbu, ieviešot ministrijas modeli “Nauda seko līdzi skolēnam uz novadu”?

— Uz lielajām skolām cerēt varam, bet visās jomās mūs tās neizglābs, un daudziem skolotājiem būs jāzaudē darbs. Šodien rajona skolās ir nedaudz vairāk par 500 skolotāju. Esam ar skolu direktoriem aprēķinājuši, cik skolotāju sliktākajā scenārijā zaudēs darbu, cik liels atlaišanas pabalsts nepieciešams: tie būs aptuveni 70 skolotāji, un IZM būs jārod papildus 195000 latu finansējums atlaišanas pabalstiem, kā to nosaka Darba likumdošana. Kopā ar modelēšanas plānu nosūtījām arī šo informāciju. Mūs skolotāju pulkā ir ļoti maz pensionāru, kuri varētu amortizēt šo smago situāciju. Darbu zaudēs pedagogi pēc 40-50 gadiem. Tomēr šie nav absolūti skaitļi, grūti pateikt, kā viss attīstīsies. Piemēram, Priežmalas pamatskola uzrakstīja, ka tiks atlaisti deviņi skolotāji, bet varbūt tie nebūs visi deviņi. Vienkārši šobrīd visi nodrošinās, lai sliktākajā gadījumā (atlaižot) būtu nauda, ko izmaksāt. Mēs tiekamies, runājam, rakstām plānus, bet nekāda lēmuma vai likuma nav.

— Kas notiks tālāk? Vai šis modelis vispār tiks ieviests?

— Visu martu IZM pētīs mūsu un citu rajonu iesūtīto virtuālo modelēšanu, ņems vērā ieteikumus. Līdz 15. maijam taps konkrēti MK lēmumi, bet IZM finanšu departaments saka viennozīmīgi — ar 1. septembri šis modelis tiks ieviests. Presē gan raksta arī tādas lietas, ka, ieviešot jauno modeli, nauda būtu jāpārskaita nevis uz novadu, bet tieši uz katru skolu, taču tās ir tikai idejas.

— Tātad daudziem skolotājiem jau tagad jāsāk domāt, kur meklēt darbu. Kādas ir izredzes?

— Vienīgā reālā iespēja ir braukt uz Rīgu, bet tur jau tāpat aug konkurence. Rīgā daudzi pedagogi strādāja dažādās iestādes, kur tagad zaudē darbu, viņi iet atpakaļ uz skolām. Ieviešot šo modeli, līdzīga situācija veidojas visos rajonos, ir pat vēl sliktāk nekā mums. Piemēram, Daugavpils rajonā, jo tur novadu veido lauku pašvaldības, kurās nav lielu skolu, līdz ar to nav donoru — skolu, kas var padalīties ar pedagogu likmēm. Mums katrā novadā ir tāda skola. Ja Dagdas vidusskolai 75 likmes, bet 25 likmes ir brīvas, tad direktore varbūt paņems darbā logopēdu, kurš ir ļoti vajadzīgs, jo ir neskaitāmi daudz zvanu no vecākiem. Paņems varbūt psihologu, speciālo pedagogu, jo skolā integrēti bērni ar speciālām vajadzībām, varbūt vajadzētu arī sociālo pedagogu, bet, ja paliek vietas, nu nebūsim mēs tādi, ka turēsim vakances un nevienam nedosim.

Krāslavas novadā arī nevajag tik daudz likmju pilsētas lielajām skolām. Varbūt kādu laiku varēs palīdzēt mazajām skolām, jo direktori domā dažādi: kam mums dot lauku skolai, varam mācīt viņu bērnus savā. Patiesi, nav problēmu tā darīt. Bet varbūt to gadu, ko visi esam saplānojuši, nebūsim tik nežēlīgi un ļausim bērniem mācīties, skolotājiem strādāt. Kaut gadu.

— Paldies jums par atbildēm, tagad jautājumi Badūna kungam: vairāki iedzīvotāji ir izteikušies, ja rajons nebūtu sadalījies uz trim novadiem, tad situācija ar skolām nebūtu tik bēdīga. Vai šīs divas lietas patiesi ir saistītas?

— Nē, jo šo situāciju ietekmē tikai skolēnu skaits, bet viens, divi, trīs, četri vai pieci novadi to nekā neietekmē. Piemēram, šoruden Šķeltovas pamatskolas 1. klasē gaidām 12 bērnus. Ja tā būtu katru gadu, skolai nebūtu problēmu. Diemžēl nākotnē tik bērnu vairs nebūs.

Vienotā novadā būs vienota pieeja, es domāju — tas ir pat labi. Gribēs kāda skola dalīties vai nē, bet tai tas būs jādara. Šogad šajos trijos novados tiek runāts par līdzīgu finansējuma modeli, kāds pašlaik ir rajona padomē, proti, ka katrs pagasts novadā kļūst kā iestāde. Viegls salīdzinājums: mums ir iestāde “Mūsmājas”, kur rajona budžetā ir viena ailīte un finansējuma summa. Viss. Rajona grāmatvedībā ir visas viņu tāmes, bet iestādei ir direktors, kurš atbild par visiem jautājumiem, sākot no iepirkumiem, līdz pat darba drošības jautājumiem. Manuprāt, šis ir vienīgais loģiskais šī gada modelis visām novada pašvaldībām, arī tad, ja valdība realizē jauno skolu finansēšanas modeli. Jo visas pašvaldības veidojušas savu budžetu, pusgada līdzekļus jau būs izlietojušas, un jāuzņemas atbildība novest visus darbus līdz galam. Vienīgā problēma, ka mācību gads nesakrīt ar budžeta gadu. Kā būs nākamajā finanšu, ne mācību gadā, es nezinu. Varbūt kāds izvēlēsies centralizācijas, varbūt kāds paliks pie decentralizācijas modeļa — to jau lems paši jauno novadu deputāti.

— Šodien ir rajona Izglītības pārvalde, ir Ostrovskas kundze, kas visu koordinē? Kas būs pēc tam, kad taps novadi?

— Rajona Izglītības pārvalde strādās līdz gada beigām, finansējums tam ir piešķirts. Mēs tikai iegūsim, jo pēc vēlēšanām novados nebūs lieka stresa, ka ir ātri jāizveido sava Izglītības pārvalde, jo likums nosaka, ka tādai struktūrai jābūt, bet šo pakalpojumu var arī pirkt. Tā kā līdz gada beigām pārvaldes darbu esam nofinansējuši, tad nevienam no novadiem nebūs nekas jāmaksā Izglītības pārvaldei. Ja speciālisti spēs sevi pierādīt, tad viens no iespējamiem ceļiem ir “pieraksta” nomaiņa: rajona Izglītības pārvalde kļūs par Krāslavas novada struktūrvienību. Ja abi pārējie — Dagdas un Aglonas novads — tīri politiski to “krupi” spēs norīt, tad varēs šo pakalpojumu pirkt no Krāslavas novada. Finansējuma modelis ir vienkāršs: tāmi izdala uz visu bērnu skaitu novados, izrēķinot, cik viens bērns izmaksā, un sareizina ar katra novada skolēnu skaitu — gatavs līdzfinansējuma cipars. Tas, manuprāt, ir labākais risinājums. Otrs modelis paredz, ka katrs novads veido savu pārvaldi vai aģentūru, bet šim variantam ir trūkums — jāmeklē cilvēku resursi ar pieredzi, tas būs dārgāk.

— Izdarīsim kopsavilkumu: mūsu gadījumā jaunais skolu finansēšanas modelis būtībā visvairāk apdraud skolotājus, kuri var papildināt bezdarbnieku rindas. Savukārt lauku bērniem būs kur mācīties. Varbūt kādam arī nāksies mērot ceļu uz tālāku skolu, taču katrā ziņā situācija nepavērsīsies tā, ka visiem jādodas mācīties uz pilsētu skolām.

— Pagaidām varētu izgrozīties, bet nākotnes prognozes, ņemot vērā, cik rajonā būs iedzīvotāju pēc 15-20 gadiem, ir ļoti, ļoti pesimistiskas: dzimstība samazinās, mirstība — pieaug. Visiem jārēķinās ar pārmaiņām. Skarba realitāte, kurai jāpielāgojas.

Juris ROGA