Gūst panākumus ar lielu darbu

Viens no jaunietes pēdējiem panākumiem — 3. vieta rajona vēstures olimpiādē 9. klašu skolēniem, kurai sagatavoties palīdzēja skolotāja Zoja Agafonova.

Jeļena: “Es nevaru sacīt, ka vēsture man ļoti patīk, bet ir atsevišķas interesantas tēmas, piemēram, 1. Pasaules karš un 2. Pasaules karš. Šī tēma man tuvāka nekā aizvēsture un senie laiki. Olimpiādē bija tēmas, sākot ar 1905. gada revolūciju līdz pat 2. Pasaules karam. Bija grūtāki un vieglāki jautājumi, bet konkrēti mani pievīla hronoloģija. No visiem mācību priekšmetiem man visvairāk patīk bioloģija, taču savu nākotnes profesiju ar bioloģiju negribu saistīt. Vienkārši bioloģiju ļoti interesanti pasniedz skolotāja Ingrīda Kroiče, turklāt tagad mācāmies anatomiju, bet cilvēka organisms šķiet ļoti noslēpumains un interesants. Šī pati skolotāja mums māca ģeogrāfiju, bet šis priekšmets man gan neiet pie sirds, jo tagad apgūstam rūpniecības tēmu, bet šajā un citās nozarēs valstī valda krīze.”

Jeļena izlēmusi, ka pēc 9. klases dosies uz Dagdas vidusskolu, jo obligāti grib iegūt labu vidējo izglītību un pēc tam augstāko — meitene plāno studēt jurisprudenci. Jeļenas māsīca ir juriste, tālab jauniete ir lietas kursā, kas viņu sagaida studiju laikā un kas tas par darbu. Vajadzēs daudz mācīties, bet par atmiņu Jeļena nesūdzas — tā viņai ļoti laba.

Izvēle par labu Dagdas vidusskolai arī nav nejauša. Jauniete ar klasi nesen brauca uz Aglonas vidusskolu piedalīties erudītu konkursā un vienlaikus iepazīties ar skolu, skolēniem, pedagogiem. Līdzīgs iepazīšanās brauciens tika sarīkots arī uz Jaunaglonas internātvidusskolu. Meitenes klasesbiedrenes plāno turpināt izglītoties Aglonā, bet Jeļena izvēlējusies Dagdas vidusskolu, lai gan tā atrodas desmit kilometrus tālāk no mājām nekā skola Aglonā.

Jeļena: “Dagdā mācās bijušais klasesbiedrs, māsīcas mācījās un arī mācās. Visi saka, ka ļoti laba skola. Tur ir labs internāts, bet es gan gribētu katru dienu braukt mājās. Tie būs papildus izdevumi, bet ko darīt — laba izglītība mūsdienās maksā dārgi! Izdomāšu kaut ko.”

Jeļenas vecāki nodarbojas ar piensaimniecību. Mamma strādā arī algotu darbu pagasta pašvaldībā — ir lauksaimniecības konsultante, tētis — pašnodarbināta persona. Saimniecība neliela, taču izdzīvošanai gana. Pati Jeļena nevairās nākt palīgā vecākiem lauku darbos, sevišķi viņai patīk vasarā barot teliņus. Vispār meitene tā arī nespēja nosaukt nevienu lauku darbu, kas viņai šķiet izteikti nepatīkams un ko negribētu darīt. Meitenei ir septiņus gadus vecāks brālis, kurš jau pastāvīgs, dzīvo Rīgā, bet apciemo vecākus un arī nāk palīgā lauku darbos. Rīgā meitene gan negribētu dzīvot.

“Es gribu dzīvot Daugavpilī,” turpina Jeļena. “Mani nebaida lauki, bet laukos juristiem nav darba un izaugsmes perspektīvu. Domāju, ka ne jau lauku darbi aizbaida jauniešus, bet tas, ka laukos ir dziļa krīze un viņi šeit neredz nekādu perspektīvu. Turklāt tieši tagad lauksaimniekiem pienākuši sevišķi grūti laiki. Klasē esam septiņas meitenes, visas plānojam doties tālāk mācīties, lai iegūtu pilsētā noderīgu profesiju.”

Jeļena nāk no krievvalodīgas ģimenes, bet lieliski runā latviski. Izrādās, viņas vecmāmiņa ir latviete, kad meitene bija maza, ar viņu daudz nodarbojās tieši vecmāmiņa, iemācīja lasīt. Vecmāmiņas ieliktie valodas zināšanu pamati tika no-stiprināti stundās skolā. Šodien meitene jūtas komfortabli gan latviešu, gan krievu vidē. Dzimtajā valodā Jeļenai ir lieliski panākumi: 9 balles semestrī, pērn izcīnīta 1. vieta rajona krievu valodas olimpiādē, arī šogad 19. martā jauniete kopā ar draudzeni brauks aizstāvēt skolas godu rajona krievu valodas olimpiādē Dagdā. Jeļena ir arī republikāniskā konkursa: “Krievu kultūras un izglītības svētki Latvijā” laureāte nominācijā “Svētku tēma krievu kultūrā”. Šajā konkursā panākumus guva vēl četras Priežmalas pamatskolas jaunietes. Nav iespējams uzskaitīt visus panākumus.

Jeļena ir dzimusi Strēlnieka zīmē. Kā zināms, Strēlnieki ir ļoti emocionāli, enerģiski, gūst panākumus, smagi strādājot, pārvarot dažādus šķēršļus. Meitene horoskopus palasa, bet nopietni neuztver, lai gan daudz kas atbilst viņas raksturam. Viņa patiesi ir emocionāla, patiesi gūst panākumus ar lielu darbu. Viņa ir dzīvespriecīga un draudzīga, kā, starp citu, visas klases meitenes. Jeļenai faktiski ir tikai viens hobijs — zīmēšana. Parasti viņa zīmē dabu. Piemēram, kad labs noskaņojums — vasaru gaišās krāsās, sliktā noskaņojumā — mežu tumšos toņos, gandrīz vai melnās krāsās. Starp citu, pērn Jeļena kopā ar savu klasi un citiem skolēniem piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra koku stādīšanas akcijā “Ozolzeme-Latvija”, par ko 7.,8. un 9. klase saņēma pateicības rakstu.

Viņa ada, bet, kā pati saka, nav adītāja, tamborē, bet — nav tamborētāja. Agrāk šīm nodarbēm veltījusi daudz laika, bet tagad tā pietrūkst. Jeļenas mājturības skolotāja Nadežda Ivanova meiteni slavē: “Viņa ir malacis, vienmēr laikus un pat iepriekš visu atnes, ļoti atbildīga jauniete. Nesen notika rajona teatrālo uzvedumu konkurss, Jeļenu palūdza aizvietot saslimušo meiteni pamatskolas teātra pulciņā. Laika sagatavoties nebija daudz, bet Jeļena iemācījās lomu un uzstājās, kā nākas. Rezultātā pulciņš izcīnīja 4. vietu. Arī meitēna ģimene ir ļoti jauka, vecāki malači, visos jautājumos savu bērnu atbalsta.”

Kā ikviens jaunietis padsmitnieka vecumā, arī Jeļena labprāt apmeklē skolas diskotēkas, bet pārāk daudz laika izklaidēm vairs neatliek: “Pirms nedēļas apjautu, ka pavisam drīz lielie pārbaudījumi, no kuriem atkarīga mana nākotne, esmu sevi attiecīgi noskaņojusi. Jūtu, ka būs grūti šķirties no klasesbiedrenēm, skolotājiem, skolasbiedriem, jo skola kļuvusi par mūsu draudzīgām mājām. Skolotāji labi iepazina mūs, mūsu ģimenes, mēs, savukārt, viņus. Kā ceļamaizi no šīs skolas paņemšu šeit gūto pieredzi.”

Juris ROGA