Uz laikraksta redakciju piezvanīja Ezernieku pagasta iedzīvotāja Vita Lazdāne, kura pauda neizpratni par to, ka vairs netiek kurināta sabiedriskā pirts, bet tiem iedzīvotājiem, kuriem nav savas pirts, vairs nav kur nomazgāties. Šis kontingents galvenokārt esot gados veci cilvēki. Viņa arī neapmierināta ar to, ka pašvaldība savulaik pieļāva sabiedriskās pirts privatizāciju. Tamlīdzīgus jautājumus uzdevuši un pretenzijas izteikuši, tiesa, anonīmi, vēl pāris pagasta iedzīvotāji.
Ezernieku pagasta priekšsēdētājs Anatolijs Savko bija nedaudz izbrīnīts par apgalvojumiem, ka cilvēkiem vispār nav kur mazgāties. Tie taču ir lauki, kur ļoti daudziem ir savas pirtis! Turklāt visās daudzdzīvokļu mājās savulaik esot bijušas vannas, atliek iegādāties boileru, un mazgājies vesels! Kas attiecas uz sabiedrisko pirti, tad jau vismaz piecus vai sešus gadus tādas Ezerniekos nav. Bet ne jau tāpēc, ka pašvaldība nevēlētos pirti iedzīvotājiem, bet gan tāpēc, ka izpildīt visas normatīvās prasības bija ļoti dārgi, nerunājot par pārējiem izdevumiem. Ja jau tāds jautājums aktualizēts, pagasta pašvaldības priekšsēdētājs ir gatavs nākt pretī saviem vēlētājiem, cik vien tas šodien iespējams, nepārkāpjot likumu.
A. Savko: “Atzīstu, ka izlaidu šo jautājumu no sava redzesloka, kad plānojām darbus, kurus varētu paveikt par valsts piešķirtajām investīcijām jeb tā saucamo apvienošanās naudu — 200000 latu. Varbūt varēja ko citu nedarīt, bet atlicināt 5000-6000 latu, lai Ezerniekos būtu visām sanitārajām normām atbilstoša sabiedriskā pirts. Ja kāds man būtu sacījis, ka vajag nomazgāties un nav kur, es paaicinātu uz savu pirti, kas tiek kurināta katru sestdienu. Ko vēl tagad varētu darīt lietas labā? Ja atrastos cilvēks, kurš uzņemas par paša līdzekļiem sagatavot malku un kurināt sabiedrisko pirti, pašvaldība apņemas neprasīt nekādu samaksu par pirts vajadzībām izlietoto elektrību, ūdeni un kanalizācijas izmantošanu.”
Atliek piebilst, ka tad, kamēr pastāvēja sovhozs, kamēr normatīvās prasības pirtij nebija tik stingras, kā šodien, kamēr malka bija lēta, arī problēmu ar pirts kurināšanu nebija. Mazgāšanās, izrādās, ir visai dārgs prieks. Šodien pat Dagda nespēj uzturēt sabiedrisko pirti, bet Krāslavā tāda ir, pateicoties tikai tam, ka milzīgais un neefektīvais pirts komplekss tika slēgts un uzbūvēta krietni mazāka pirts, kas darbojas uz SIA “Krāslavas slimnīca” bāzes. Sabiedriskā pirts lauku pagastā mūsdienās vairāk līdzinās utopijai nekā realitātei, labi zinot mūsu kontrolējošo institūciju nesamērīgo apetīti un šāda objekta uzturēšanas izmaksas.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
