Speciālista padomi: Burkānu kaitēkļi un slimības kaitēkļi

Burkānu lapu blusiņa ir viens no pirmajiem kaitēkļiem, kas apdraud dīgstošo burkānu lapas. Burkānu lapu blusiņas ziemo uz eglēm, tās maija pēdējā dekādē vai jūnija sākumā pārlido uz sadīgušajiem burkāniem. Mātītes dēj olas uz burkānu lapu malām. Pieaugušās lapu blusiņas un to kāpuri sūc sulu no burkānu lapām. Lapas sačokurojas, noliecas uz leju, saknes kroplas, attīstās vāji. Stipras invāzijas gadījumos augi aiziet bojā. Gadā attīstās 1-2 paaudzes.

Ierobežošana

- Neaudzēt burkānus egļaudžu tuvumā,
- Lapu blusiņas mazāk bojā vēlu sētos burkānus,
- Burkānu dobes var nosegt ar agrotīklu,
- Augus var apkaisīt ar pelniem,
- Daļēji palīdzēs ar insekticīdu apstrādāta sēkla,
- Ķīmiski ierobežo, ja invadēti 10-25% augu vai pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālistu brīdinājuma veic smidzinājumu ar kādu no Latvijā reģistrētajiem insekticīdiem.

Burkānu mušai gadā attīstās divas paaudzes. No pirmās paaudzes iespējams izvairīties, burkānus sējot vēlu (jūnijā), bet otrā paaudze parasti nodara lielu postu. Burkānu saknēm kaitē mušas kāpuri, kuri izalo saknes audus, alojumu vietas strauji tumšojas, saknes kļūst koksnainas, kroplas, zaudē garšu, dažreiz augi pilnīgi iznīkst. Bojātās saknes pārtikā praktiski nelietojamas. Kāpuri saknēs turpina baroties arī ziemā sakņu glabātavās, bojājumu vietās iekļūst puves un rezultātā burkāni sapūst. Bojāto augu laksti kļūst violeti, sarkanīgi un dzeltē.

Ierobežošana

- Ieteicams bojātos (invadētos) augus izvākt, nepieļaut to iekļūšanu ziemas glabātavās,
- Vēlams burkānus sēt iespējami tālāk no iepriekšējā gada lauka, jo muša ir gausa lidotāja, tā tālu nelidos,
- Burkānus vēlams sēt ļoti agri vai vēlu(jūnijā), tie mazāk cietīs no kaitēkļa bojājumiem,
Burkānus jāaudzē atklātā laukā, kur tie labi vējotu,
- Mušas vairāk bojā augus, kuri aug ēnainās, aizvēja vietās un smilšainās augsnēs,
- Burkānu sējumi laicīgi jāretina, jāuztur tīri no nezālēm,
- Regulāri jārušina rindstarpas — tā daļēji aizies bojā oliņas un mušai nepatīk, ka to traucē,
- Var apkaisīt ar pelniem vai dobes noklāt ar agrotīklu
- Burkānu mušu kontrolei un daļējai izķeršanai var lietot dzeltenos līmpapīrus, vairogus vai plāksnītes, kuras noklātas ar kukaiņu līmi,
- Burkānu laistīšana sausā laikā var veicināt oliņu ieskalošanos augsnē un kāpuru savairošanos,
- Ķīmiski ierobežo, ja invadēti 10-25% augu, pie auga 3-4 olas vai pēc VAAD prognožu speciālistu brīdinājuma veic smidzinājumu ar kādu no Latvijā reģistrētajiem insekticīdiem.

Slimības

Jau augšanas sākumā jārūpējas par burkānu lapām, jo veselīgas lapas veido kvalitatīvu sakni — burkānu.
Sausplankumainība ir viena no izplatītākajām lapu plankumainībām burkāniem, kuras dēļ ievērojami samazinās raža un apgrūtināta burkānu novākšana. Gar jauno lapu malām iegareni, gaiši brūni plankumu ar nekrotisku centru, bojātās lapas atmirst. Slimības ierosinātājs — sēne —saglabājās augu atliekās, augsnē un sēklās. Šī slimība parasti no lakstiem pāriet uz saknēm.

Ierobežošana

- Liela loma augu maiņai,
- Jāsēj kodināta sēkla, jo slimības ierosinātājs saglabājas arī sēklās,
- Daļēji līdzēs regulārs papildmēslojums caur lapām,
- Pēc ražas novākšanas iespējami ātri jānovāc vai jāiestrādā dziļi augsnē augu atliekas,
- Inficētos lakstus nedrīkst izmantot burkānu kaudžu nosegšanai,
- Ievietojot burkānus glabātavās, nedrīkst pieļaut lakstu klātbūtni,
- Ja nevēlamies lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus — fungicīdus, tad audzēšanai jāizvēlas, jaunus hibrīdus, šķirnes, kuras izturīgas pret lapu slimībām.
Atsevišķās vietās, gados uz lauka pirms ražas vākšanas var parādīties baltā un pelēkā puve, praktiski tās ir glabātavu slimības. Uz burkānu sakņu bojājumiem veidojas bagātīga vienā gadījumā balta, otrā — pelēka apsarme. Infekcija saglabājas augsnē un augu atliekās.

Ierobežošana

- Pirms ievietošanas glabātavās, obligāti jāšķiro, jāatlasa bojāti burkāni,
- Ja šajā laukā slimība bija izplatīta iepriekšējos gados vai tās attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi, tad, sākot ar jūlija vidu, trīs reizes būtu jānosmidzina ar atbilstošu fungicīdu,
- Lai novērstu slimību ierosinātāju — sēnīšu — attīstību, var uzglabāšanas periodā burkānu sakņu ap- strādei izmantot krītu vai bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus.
- Labi glabājas tikai kvalitatīvas saknes, un tas galvenokārt atkarīgs no pareizas audzēšanas, savlaicīgas novākšanas un uzglabāšanas apstākļiem.
Veģetācijas periodā informāciju par kaitēkļu un slimību izplatību Latvijas reģionos var iegūt internetā — VAAD mājas lapas www. vaad.gov.lv sadaļā Brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)