Sporta hronika: pasaules virsotnes un gada laureāti

Ekskursija vēsturē izrādījās īsti vietā. Atklājot pasākumu, sporta skolas metodiķe Vija Nipere nosauca tikai dažus rajona hronikas posmus. Pirmais Krāslavas sporta skolas direktors bija Pjotrs Maslovs, taču vairāk nekā trīs gadu desmitus specializēto mācību iestādi vadīja Andrejs Māziņš. Bet olimpiskās virsotnes pirmais sasniedza Latvijas slavenais vieglatlēts Jurijs Silovs, lieliskā trenera Vladislava Skerškāna audzēknis. Pasaules sasniegumu stafeti turpināja slēpošanas sekcijas vadītājs Valentīns Zlidnis, starp goda viesiem zālē bija arī viņa izdaudzinātie audzēkņi Anatolijs Ļevša un Ilona Varnase-Vanaga. Spilgtas atmiņas mūsu rajona sporta vēsturē atstājusi arī vieglatlētikas trenere Valentīna Māziņa. Viņa savas treneres karjerā sagatavoja rekordisti tāllēkšanā un augstlēkšanā Valentīnu Gotovsku un vairākkārtējo Latvijas Republikas čempioni Innu Šepeļeviču-Radeviču.

Brīvās cīņas nodaļu tālajā 1967. gadā nodibināja treneris Jurijs Čilikins. Visus šos gadus viņa audzēkņi guva daudzkārtējas uzvaras ne tikai Latvijā. Kopā ar citiem izslavētajiem sportistiem apbalvošanas ceremonijā piedalījās krāslavietis Jurijs Ivanovs, divkārtējais Vissavienības brīvās cīņas čem- pionātu uzvarētājs, daudzkārtējais Latvijas čempions, piedalījies pasaules čempionātos brīvajā cīņā veterāniem.

Ar ilgiem aplausiem klātesošie zālē uzņēma paziņojumu par Annas Dunderes izcilajiem sasniegumiem. Tieši pirms 40 gadiem kopā ar Lilitu Zāģeri, Ingrīdu Barkāni un Sarmīti Štūlu Latvijas četrinieks uzstādīja pasaules rekordu stafetes skrējienā 4 x 400 m — 3 : 43,2. 1975. gada jūlijā komanda, kurā bija arī Anna Dundere, uzstādīja Latvijas rekordu — 3 :30,2, kas nav pārspēts līdz pat mūsu dienām. Slavenās vieglatlētes apbalvojumu saraksts ir ļoti garš, tā ka tie jaunie laureāti, kuriem balvas pasniedza Anna Dundere, šo dienu atcerēsies visu mūžu.

Sportists ar pasaules slavu, slēpotājs, triatlonists un ultratriatlonists Anatolijs Ļevša atbrauca uz Krāslavu no Daugavpils, kur turpina sporta pedagoga karjeru. Vēl mācoties Krāslavas 1. vidusskolā, trenera Valentīna Zlidņa audzēknis guva stabilus sporta rezultātus republikāniskajās sacensībās, piedalījās Vissavienības mēroga sacensībās. Mērķ-tiecīgais un daudzsološais slēpotājs jau brieduma gados nomainīja sporta specializāciju un aizrāvās ar triatlonu un ultratriatlonu. Laika posmā no 1996. līdz 1998. gadam Anatolijs Ļevša trīs reizes izcīnīja pasaules čempiona nosaukumu triatlonā. 25 sporta karjeras gados mūsu novadnieks izcīnīja vairāk nekā 20 medaļu republikas un starptautiskā līmeņa sacensībās. Uzrunājot lau-reātus, Anatolijs Ļevša aicināja jauno maiņu turpināt Krāslavas un Latvijas slavenās sporta tradīcijas.

Grūti nosaukt visus gada laureātus, kuri saņēma balvas tajā februāra dienā. To bija vairāk par septiņiem desmitiem — vieglatlētu, basketbolistu, cīkstoņu, slēpotāju, šāvēju. Kopā ar saviem audzēkņiem gavilēja arī treneri V. Beinarovičs, R. Timma, V. Nipere, M. Šlapina, S. Šveds, I. Umbraško, S. Viškure, J. Gribule... Protams, es izmantoju iespēju iemūžināt apbalvotos laureātus ar treneri Juzefu Gribuli no Izvaltas un Sandru Viškuri no Dagdas. Laureātu balvas pasniedza ne tikai slavenie sportisti, bet arī sporta skolas direktors Viktors Beinarovičs un rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns.

Gribu nosaukt desmit lielisko sportistu vārdus. Tie ir izcilie vieglatlēti Raimonds Sapego, Māris Lipšāns, Evelīna Petunova, basketbolisti Edgars Gribs un Jānis Timma, cīkstoņi Marita Batura un Sergejs Skorodihins, slēpotāja Kristīne Liepiņa, LR čempione ložu šaušanā Kristīne Žuravļova un trīskārtējais Latvijas sporta spēļu čempions invalīdiem Dmitrijs Silovs.

Spilgto pasākumu izdaiļoja studijas “STOPTIME” dejotāji, kā arī ģimnāzijas pārstāvji Raivis Liepiņš un Maksims Kurčenko, kuri uzdāvināja labākajiem sportistiem oriģinālu numuru — balss improvizācijas mūsdienu ritmos.

Aleksejs GONČAROVS