Dagdas pilsētas pašvaldības budžeta izdevumu plāns 2009. gadā ir ar mīnusa zīmi gandrīz visās pozīcijās. Skaitļos Dagdas pašvaldības šī gada budžets ir Ls 2437630, kas par Ls 337219 mazāk, salīdzinot ar 2008. gada budžeta izpildes datiem. Pieaugums ir pansionātam “Ābeļdārzs” par Ls 55698, palielināta pārējo izdevumu sadaļa par Ls 10585, kas paredzēti kredīta un procentu nomaksai, kā arī savstarpējo norēķinu sadaļā ieplānots par Ls 3738 latiem vairāk. Sīkāk par budžeta jautājumiem intervijā ar domes priekšsēdētāju Viktoru Stikutu, kuram vispirms jautāju: “Kam visvairāk samazināti izdevumi?”
— Šogad Dagdas budžets ir 2,4 miljoni — summa liela, bet vairāk kā puse no tās ir izglītībai un medicīnai. Vislielākais samazinājums no valsts puses ir veselības aprūpei — mīnus Ls 200519, salīdzinot ar 2008. gada budžetu. Izdevumi mums bija jāsamazina praktiski visās sadaļās, jo citādi nevarējām sabalansēt budžetu. Visvairāk līdzekļu — Ls 66366 jeb faktiski 50% — atņēmām pašvaldības teritoriju sakārtošanai, ko veica mūsu iestāde “Pilsētsaimniecība”, jo negribējām samazināt darbinieku skaitu. Protams, centīsimies, lai šogad vasarā Dagda neaizaug ar nātrēm un citām nezālēm, bet visiem būs jāsamierinās, ka nevarēsim izpļaut visas teritorijas, kā to darījām pērn.
— Krīzes situācijā paši pilsētnieki varētu izrādīt lielāku patriotismu...
— Diemžēl daudzi zemes īpašnieki nemaz nedzīvo Dagdā, pat pilsētas dome atrodas uz Izraēlas pilsonim piederoša zemes gabala un mēs katru gadu maksājam viņam nomu 10% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Cilvēki brīžiem domā, ka domē ir baigi lieli štati, milzīgas algas, bet tā tas nav. Valsts pārvaldes izdevumi (dome) šogad ieplānoti 133900 latu, kas ir par Ls 36554 mazāk nekā pērn. Pārvaldei būtisks samazinājums: nav vairāk piemaksas pie darba algas, kas bija paredzēta nolikumā — aizejot atvaļinājumā, darbinieks saņēma vienu piemaksu. Vairāk arī nekā nebija. Desmit dienas būs jādodas bezalgas atvaļinājumā, jo citādi nevarēja sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem. Arī algas domes darbiniekiem samazinātas par 15% un vienai daļai tās pietuvojās minimālās robežai. Kaut arī demisionējošā premjera Ivara Godmaņa uzstādījums bija novilkt robežu divu minimālo algu apmērā, bet to nevarējām ievērot, jo tad būtu jāsamazina štati. Savukārt to nekādi nevarējām atļauties darīt, jo katrs domes darbinieks pilda konkrētas funkcijas, kas jāveic katrai pašvaldībai. Pēc trim mēnešiem būs novads, Dag-dai jāpārņem novada pārvaldes funkcijas. Es pat šobrīd nevaru iedomāties, kā tās visas varēs izpildīt ar esošajiem štatiem, kur nu vēl ar samazinātu darbinieku skaitu. Mēs vispār neatlaidām nevienu darbinieku — ne domē, ne pašvaldības iestādēs, jo objektīvi nevarējām atļauties tādu soli. Turpinās darbu visas 11 pašvaldības iestādes.
— Vai šajā budžetā nekas nav paredzēts novada štatu formēšanai?
— Nav ne santīma. Būs vēlēšanas, sanāks kopā jaunā novada dome un veiks korekcijas budžetā. Bez tām nekādi nevarēs iztikt. Piemēram, sociālais dienests, kurš bija domāts Dagdas iedzīvotāju apkalpošanai, nevar uzņemties visa novada pārvaldi, turklāt ar pašreizējo budžetu. Tas nav reāli. Noteikti pagastos paliks kādi darbinieki, kur vairāk, kur — mazāk, skatoties pēc līdzekļiem. Ja finanšu resursu nebūs, tad darbinieki būs jāatlaiž. Bet tikai tad, ja nebūs ar ko finansēt. Situācija katrā ziņā sarežģīta, novadā būs par ko padomāt.
Līdz ar jaunajiem grozījumiem noteikumos, kas paredz, ka savstarpējos norēķinus par skolēnu izglītošanu jāmaksā pēc reālajām izmaksām. Pagastiem grūtības samaksāt Dagdai par izglītības iestāžu pakalpojumiem. Pērn Dagdas budže-tā savstarpējos norēķinos no pagastiem nesaņēmām Ls 67000 — summa, attiecinot pret reālajām izmaksām. Iznāk — dotējām pagastus. Šogad tā vairs nav, jo ir reālas izmaksas un jaunas problēmas. Pagastiem būtībā ir jāizvēlas starp štatu samazināšanu un maksu par skolu. Taču Dagda nevienu pagastu nevar ne regulēt, ne ietekmēt. Arī pēc novadu izveidošanas jaunajam pašvaldības sastāvam nevajadzētu mēģināt kaut kādā veidā ietekmēt pagastu apstiprināto budžetu, ļaujot strādāt līdz gada beigām pieņemto budžetu ietvaros tāpat, kā valsts ļauj rajonam strādāt līdz gada beigām. Vienīgi būtu jārod finansējums jaunizveidotā novada administrācijai. Mūsu gadījumā tas iespējams tikai no viena avota — Dagdas pagasta. Tā budžets ir vienīgā vieta, no kurienes ņemt finansējumu pārvaldes administrācijas uzturēšanai. Cita nav, haosu ieviest nav nozīmes. Var veikt pagastu budžeta konsolidāciju, bet vai tad pagasti nepareizi plānoja savu budžetu? Viņi tāpat izvērtēja savas iespējas un vajadzības.
— Dagdas dome pērn dāsni atbalstījusi sabiedriskās organizācijas. Kā būs šogad. Vai atpūtai, sportam, kultūrai un reliģijai vispār ir ieplānota nauda?
— Sabiedriskās organizācijas finansēsim krietni pieticīgāk, bet visas varēs turpināt strādāt. Atpūtai, sportam, kultūrai un reliģijai ieplānots Ls 202118, kas ir par Ls 53125 mazāk, tostarp: tautas namam par Ls 28843 mazāk, jauniešu centram — par Ls 9875 mazāk, TV “Ezerzeme” — par Ls 8160 mazāk, pensionāru biedrībai — par 1296 mazāk.
— Nebija ierosinājumu taupīt uz TV “Ezerzeme” rēķina?
— TV “Ezerzeme” tika izveidota 1992. gadā, kad Latvija tāpat bija krīzes situācijā, kad tikko bija beidzies pučs. Mēs veidojām šo saziņas līdzekli, lai informētu tautu par notikumiem valstī, tas attaisnojās. Tagad ir vienas stundas raidījums novada cilvēkiem, kā arī notiek raidījumu apmaiņa ar Latgales TV un Krāslavas TV. Nevaram atļauties tādu neapdomīgu “greznību”, kā likvidēt savu vienīgo masu informācijas līdzekli. Turklāt izmaksu ziņā televīzija ir lēta — šogad budžetā paredzēti tikai Ls 13300, kas faktiski ir darba algas un sociālais nodoklis. Tas ir pat smieklīgi maz. Nodarbināti tikai trīs cilvēki, turklāt reportiere strādā pusslodzi. Televīzijas direktors ir obligāta štata vienība, jo tā ir patstāvīga iestāde ar savu zīmogu un jābūt atbildīgajam. Neiztikt arī bez operatora. Uzskatu, ka Dagdas televīzijas raidījumi ir kvalitatīvi, konkurētspējīgi ar lielajām TV, kur viena sižeta tapšanā nodarbināts daudz lielāks štats. Sava avīze vai apjomīga mājas lapa internetā izmaksātu krietni dārgāk nekā televīzija.
— Citviet taupījuši uz zemāk atalgoto darbinieku rēķina, atlaižot apkopējas...
— Apkopējas vispār neaiztikām, mazāk apmaksātie darbinieki palika pie tās samaksas, kas viņiem bija. Es jau sacīju, neviens nav atlaists. Tiesa, šo to pārkārtojām, bet, šis ir jautājums no citas operas. Sakarā ar Godmaņa rīkojumu, ka vienā iestādē darbinieks nevar apvienot divus amatus ilgāk kā divus mēnešus gada laikā, vidusskolā nācās likvidēt vienu amatu. Viens cilvēks mums darīja santehniķa un galdnieka darbu, bet tagad nācās likvidēt 0,5 slodzes un nostādīt fakta priekšā, ka vienalga būs jādara šie abi darbi, kas jāieraksta amata pienākumu aprakstā. Sanāk absurda situācija: liekam apvienot un vienu darbu darīt par velti. Domē tas pats sanāca — nekustamā īpašuma nodokļu administratores un plānotājas pusslodzes nācās apvienot un likt cilvēkam izvēlēties, kuru amatu veiks kā pamatdarbu ar pilnu slodzi. Izvēle bija “plānotājs”, bet nodokļus arī vajag administrēt. Nācās lūgt cilvēku, lai arī šo darbu turpina veikt. Faktiski valdības rīkojums nonāk pretrunā ar Darba likumdošanu, jo nevaram likvidēt ne vienu, ne otru amatu — abi vajadzīgi, bet pilnas slodzes tajos nav.
— Projektiem līdzekļi paredzēti?
— Ir pašvaldības līdzfinansējums skolai dabas zinību kabinetu projektam. Mums vitāli nepieciešams paplašināt bērnudārzu. Skolas bibliotēka no bērnudārza pārvietota uz vidusskolas izremontētām telpām tuvāk lietotājiem. Līdzko būs pabeigta tautas nama piebūve, turp pārvietos pilsētas bibliotēku, bet bērnu bibliotēku — uz tās telpām tautas namā. Brīvajās telpās bērnudārzā tiks izvietotas papildus grupas. Iepirkumu jau izsludinājām, būvdarbi sāksies pavasarī, un pakāpeniski bērnudārzs pārņems šīs telpas. Tiks veikts Dagdas vidusskolas ēkas siltināšanas projekts, liels darbs.
Starp citu, budžeta taupības nolūkos bērnudārza audzinātājas dosies 10 dienu bezalgas atvaļinājumā — izvēlējāmies Lieldienu brīvdienas, jo kalendārā tajā laikā ir daudz brīvu dienu. Pieliekot četras uz sava rēķina, ietaupīsim arī uz iestādes apkuri, kopumā tas dod lielu ietaupījumu, kas ļaus nepaaugstināt tarifu par bērnu uzturēšanos bērnudārzā. Tiesa, arī pašreizējā maksa Ls 1,70 nav maza, bet sākotnēji, budžetu plānojot, mums tā veidojās Ls 2. Taču, ieviešot šos taupības pasākumus un nevienu darbinieku neatlaužot, izdevās atstāt iepriekšējo — Ls 1,70. Algas audzinātājām netika aiztiktas, noņemti tikai piemaksu procenti.
— Ja bērnudārzs paplašinās, kas notiks ar mākslas un mūzikas skolu?
— Šīs iestādes savās telpās paliks arī turpmāk, bet man nepatīk tās vēsmas, kas valda ministrijā: nākotnē mūzikas skolu un mākslas skolu apmeklēšanu attiecināt pie nodarbēm interešu pulciņā, nevis saglabāt tās kā izglītojošas iestādes ar valsts finansējumu. Ja pašvaldība gribētu pati finansēt, tās pastāvētu, ja nē... Manuprāt, nevaram to pārkraut uz vecāku makiem, jo tad jau neviens to nespēs samaksāt un iestādes būs jāver ciet. Varbūt viens vai divi varētu maksāt, bet tas būtu privātskolotāja līmenis. Gan mākslas, gan mūzikas skola ir akreditēta, pašreiz nav nekādu šaubu par to tālāku pastāvēšanu. Turklāt par abām šīm iestādēm ir tikai pozitīvas atsauksmes: gan no vecākiem, gan no bērniem, gan no ciemiņiem, kuri tās apmeklē.
— Vai attaisnojās pilsētas apgaismojuma sakārtošana, proti, kādu ekonomiju tas deva pilsētas budžetā?
— Aptuveni 30%. Ja agrāk par elektrību maksājām Ls 1600, tad tagad nepilnus Ls 1000 mēnesī, turklāt vēl nav nācies veikt spuldžu nomaiņu. Ekonomija patiesi jūtama, tomēr mums nācās pamainīt apgaismes režīmu, ieviešot vēl īsāku ielu apgaismošanas laiku. Var jau šiki dzīvot, bet šobrīd naktis kļūst īsākas, nav tik traki. Mēs ne pirmo gadu dzīvojam taupīgi, jo naudas nekad nebija pietiekami un nācās vairākkārt apdomāt katru vajadzību, pirkumu.
Šogad būs problēmas ar ceļu uzturēšanu, jo ceļa fonda līdzekļus samazināja uz pusi. Meteoroloģiskās stacijas Dagdā vairs nav, nevaram objektīvi Rīgai sniegt informāciju par sniega segas biezumu un temperatūru, bet oficiālās meteoziņas neatbilst reālajai situācijai. Ja citiem varbūt šāds budžets ceļu uzturēšanai der, tad Dagdai un vēl daudzām citām pašvaldībām Latgalē nē. Mūs glābj tas, ka iepirkumu lielo ceļu tīrīšanai vinnēja Dagdas ceļu pārvalde, kuras tehnika ir pilsētā. Izbrauc uz ceļa, nolaiž lāpstu un tīra mūsu ceļus — nav tehnikas pārvietošanas izdevumu. Mēs paši dodam komandu, kad tīrīt. Savukārt komunālā saimniecība vinnēja mazās ielas, bet ir neliela problēma: viņu tehnika nav spējīga darbus veikt tādā kvalitātē, kā mums gribētos. Vajadzētu kvalitatīvāku aprīkojumu.
— Šodien valsts veic daudzus nepopulārus soļus, tostarp slēdz slimnīcas, izglītības iestādes. Rajona iedzīvotāji pauduši bažas ne tikai par lauku skolu likteni, bet uztraucas arī par Dagdas arodvidusskolu, kura daudzām ģimenēm ir vienīgā iespēja iedot bērnam profesiju.
— Dagdas arodvidusskolas nozīme jāskatās plašākā — Latgales — mērogā. Esam panākuši, ka tā atstāta atbalstāmo skolu sarakstā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Arodvidusskola ir atbalsta punkts Dagdas un apkārtnes jaunatnei, kurā iegūst ļoti kvalitatīvu, bet lētāku nekā citviet Latvijā izglītību, vienlaikus paspējot izaug līdz tam vecumam, kas ļautu nepazust uz lielpilsētas bruģa. Vecākiem drošāk, bērniem ērtāk. Arodvidusskola kopā ar Dagdas vidusskolu un citām izglītības iestādēm nodrošina iespēju saglabāt mazpilsētā inteliģences vidi, jo kopējais lielais augsti kvalificēto kadru skaits dod savu pozitīvo pienesumu pilsētas videi un nevar neatsaukties uz pārējiem iedzīvotājiem. Patīk šodien tas kādam, vai — nē, bet Dagdai topošā novada teritorijā ir karognesēja loma, tai lemts rādīt priekšzīmi daudzās jomās, uz ko pārējie līdzinās. Tas reāli tā notiek, piemēru man netrūkst.
Būtiski arī tas, ka arodvidusskola ir nozīmīgs darba devējs, kas pašvaldības budžetam nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokli. Protams, tur nodarbināti arī pagasta ļaudis, bet būs novads, un tas būs ieguvums. Ja jau vēsturiski šaipusē nav izveidojusies spēcīga uzņēmējdarbība, tad jāpriecājas un jācenšas saglabāt to, kas mums ir. Budžeta iestādes uztur šo teritoriju pie dzīvības. Dagda ir viena blīvāk apdzīvota ļoti plašā teritorijā, kur nekā apkārt nav. Attālumi arī ir objektīvs faktors, kas mums jāsaprot šeit un arī turīgajā valdībā. Protams, zinot tikai ceļu Rīga-Jūrmala, cilvēkam ir cita izpratne par šo teritoriju. Valstij būtu jāpasaka atklāti, ko tā var piedāvāt cilvēkiem globālas krīzes situācijā, kad pat mašīnbūves giganti iet bojā.
— Valdības vīru pēdējā laika izteikumi masu medijos ir nepārprotami — jostas būs jāsavelk vēl ciešāk, jo jātaupa vēl vairāk. Jau tagad esat atvēlējuši mazāk sociālajiem pabalstiem un sociālajam dienestam, Invalīdu biedrībai “Nema” un Sarkanā Krusta biedrībai atņemts viss finansējums. Ko darīt tam vienkāršajam cilvēkam, kurš zaudējis darbu uzņēmumā un atrast citu nav nekādu cerību?
— Mums kā zemnieku tautai jāatgriežas un jāturas pie zemes, kas cilvēku vienmēr pabaros. Nevajag, uz bruģa sēžot, gaidīt zupas bļodu, kuru tev izsniegs kāda labdarības iestāde. Nekur pasaulē neviens īpaši negaida arī laimes meklētājus, jau redzam, kas tagad notiek Īrijā un citās valstīs, kur tāpat ir krīzes situācija. Vienkārši lielās un bagātās valstīs tā izpaužas maigākā formā, bet pie mums — ļoti asā. Pēc vasaras, rudenī, būs vēl grūtāk, jo beigsies pabalstu izmaksas laiks, bet ēst gribas katru dienu. Mans ieteikums visiem, kuriem tikai ir iespēja, māte, tēvs, vectēvs laukos, atgriezties pie zemes. Katram pašam jāizdomā savs krīzes pārvarēšanas plāns, turklāt ar vairākām atbildēm. Pirmā: zeme cilvēku nekad nepiemānīs. Ja paņemsi rokā lāpstu un mēģināsi savai ģimenei sagādāt produkciju, tas atmaksāsies. Ja ņemt lāpstu rokā negribas, tad jāgaida Sarkanā Krusta vai cita krusta palīdzība.
— Paldies par interviju!
Juris ROGA