Sibīrija tepat blakus

Zeme par baltu velti — tas mūsu puses daudzbērnu tēviem un mātēm tolaik šķita kā sapnis par laimi. Pat tik tālu no dzimtenes. Zināmas paralēles aizjūras zemju sakarā var vilkt arī ar šodienu.

Pagājušajā svētdienā Krāslavā notika seminārs, patiesībā tas bija Latvijas Univer-sitātes profesores, mūsu novadnieces Lidijas Leikumas un viņas studentu emocionāls stāstījums par deviņiem braucieniem uz Sibīriju. Tur vēl šobaltdien var sastapt cilvēkus, kuri uzskata sevi par latgaliešu pēc- tečiem, prot dzimto valodu, saglabājuši to, bet bagāti, diemžēl, tā arī nav kļuvuši... Sākotnējās apmešanās vietas palēnām kļūst tukšākas un izzūd pavisam: piemēram, apdzīvotās vietas ar nosaukumu Kreslavka Krasnojarskas novadā vairs vispār nav. Divdesmitā gadsimta sākumā apmēram 40000 pārceļotāju apmetās abpus Jeņisejas upei, sākumā pašu raktās zemnīcās, vēlāk uzcēla mājas, iekopa laukus, 1937. un 1938. gadā daudzi no viņiem arī tur tika iekļauti “kulaku” kārtas sarakstos un iznīcināti kā tautas ienaidnieki...

Semināra laikā tika lasīti rakstu fragmenti no iepriekšējā gadsimta sākuma avīzēm. To autori Kazimirs Skrinda, Francis Kemps un citi stāstīja par pārceļošanas grūtī-bām, par to, cik smagi zemes kopējiem bija iedzīvoties tukšā vietā bez lopiem, bez iedzīves tik skarbos klimatiskajos apstākļos.

To, kā latgaliešu apmešanās vietas izskatās tagad, kādi ir tur satiktie cilvēki, kā viņi runā, kā izskatās, pasākumā klātesošie ieraudzīja dokumentālajā filmā, ko veidojis krāslavietis, Kultūras akadēmijas absolvents Dainis Juraga kopā ar šīs pašas augstskolas beidzēju Lieni Lindi. No Latvijas pa šiem gadiem tālo Krievijas nomali izbraukāja un izstaigāja, vācot unikālo folkloras un arī vēsturisko materiālu, 36 projektu dalībnieki, viņu vidū arī folkloras kopas “Sovvaļņīki” no Andrupenes trīs dalībnieki. Viņi un projektu dalībnieki ar dziesmām papildināja semināra tik aizraujošo programmu.

Krāslavas kultūras nama mazā zāle bija pilna ar interesentiem, bet tie, kuri neatnāca, tomēr ļoti gribētu kaut ar vienu aci uz to visu paskatīties, vēl var paspēt. Svētdienas pēcpusdienā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta fotoizstāde par visu seminārā runāto. Tieši tur var ieraudzīt jaunu un vecu cilvēku sejas, izlasīt dzirdētus uzvārdus: Dzalba, Čerpinskis, Ostrovskis u. c. Attēlos vērot ainavu, kas vietām tik līdzīga mūsējai, tajā pašā laikā atrodas tik daudzu tūkstošu kilometru attālumā. Varbūt pat kādam izdodas sazīmēt pazīstamus sejas vaibstus tur redzamajos portretos. Iecerēts, ka izstāde darbosies līdz aprīļa vidum.

Ērika STEPIŅA