Par vēlu sasteigt

Uzņēmums “Latvijas propāna gāze” veikli tika vaļā no daudzdzīvokļu namos mītošo laucinieku apkalpošanas, kuri dažviet līdz nesenam laikam gāzi saņēma no pazemes gāzes rezervuāriem. Tagad gan jaunam, gan vecam, pat spēkus zaudējušai sirmgalvei pašai jāstiepj gāzes balons dzīvoklī, ja tomēr gribas zupu katliņā izvārīt. Skaudra, bet acīmredzama skaidrība.

Toties citos jautājumos īsta putra, jo ne visur laukos daudzdzīvokļu nami ir noformēti īpašumā, māju apsaimniekošanas maksa no dzīvokļu īpašniekiem netiek iekasēta un apsaimniekošana praktiski nenotiek.

Rajona būvvaldes vadītājs Valdis Viļums skaidro: kā cilvēkam ir pase, tā nekustamajam īpašumam ir Zemesgrāmata. Daudzdzīvokļu mājai pagastā arī ir jābūt reģistrētai uz kaut kā vārda, bet faktiski ir tā, ka katrs savu dzīvokli privatizējis par pajām vai no kāda nopircis, ar to visa privatizācija daudzviet laukos bija beigusies. Arī privatizētais dzīvoklis īpašniekam ir jānoformē Zemesgrāmatā.

V. Viļums: “Ja kādā pagastā daudzdzīvokļu nama īpašuma piederības jautājums vēl nav sakārtots, iedzīvotāji var apvienoties un izveidot, piemēram, apsaimniekošanas sabiedrību vai kooperatīvu, kurā katram piederēs kāda daļa īpašuma domājamās daļas veidā. Tas nozīmē visi kopā būs šīs mājas saimnieki, un tam jābūt dokumentāli fiksētam. Taču te ir viena problēma — iedzīvotāji bieži vien nespēj vienoties par īpašuma kopīgu apsaimniekošanu, jo ne tikai viņu ienākumi atšķirīgi, bet arī atšķiras izglītības līmenis un izpratne par to vai citu jautājumu un problēmu.”

Ko darīt? Rajona būvvaldes vadītājs uzskata, ka vairs nav jēgas sasteigt to, kas netika darīts gadu desmitiem. Ir jāgaida novads, jo līdz tā izveidei tik un tā neko nevar paspēt. Šobrīd iedzīvotāju lielākā problēma mājās, kur nav sakārtoti īpašuma jautājumi, varētu būt saistīta ar dzīvokļa pārmantojamību. Citiem uztraukumiem nav pamata, visi komunālie maksājumi tiks attiecīgi pārkārtoti un iekasēti. Tiesa, ja kaut kur laukos dzīvokļu īpašnieks neko nemaksāja par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, vai nomnieks nemaksāja dzīvokļa īri, bet tekošu jumtu varbūt palīdzēja saremontēt pašvaldība, jo savi vēlētāji vien tur dzīvo, tad novadā pilnīgi droši tā nebūs.
V. Viļums: “Pareizi ir dzīvokļu īpašniekiem par pašu līdzekļiem remontēt dzīvojamo savu māju šodien, rīt un parīt. Bet atkal atgriežamies pie nepieciešamības pārņemt māju īpašumā. Process nobremzējās, vairākumu uztrauc savs dzīvoklis, nevis visa māja kopumā.”

Otra sāpīga problēma ir sabūvētie malkas šķūnīši. Būtībā tas ir risināms jautājums, bet vajadzīga politiskā griba. Galvenā problēma tajā, ka šo šķūnīšu būvētāji lielākoties ir nespējīgi un veci cilvēki, saviem spēkiem viņi droši vien nav spējīgi visu sakārtot. Viļuma kungs uzskata, būtu labi, ja pašvaldība nāktu pretī cilvēkiem un palīdzētu sakārtot šo nelikumīgo būvju jautājumu. Vide, kas ap māju, ir pašu rokās, laukos ir ļoti skaistas vietas daudzstāvu apbūvē, bet visu skatu bojā haotiski sabūvēti šķībi, greizi malkas šķūnīši.

Vēl viena aktuāla lieta laukos ir patvaļīgi pārbūvētā apkures sistēma daudzdzīvokļu namos. Vienviet saglabāta centrālā apkure, kur siltumu nodrošina dzīvojamam namam piebūvēta katlu māja, citur dzīvokļos samūrētas krāsnis, dūmus ievadot ventilācijas šahtā vai blakus mājai uzbūvētajā skurstenī. Citur pat skursteni katrs savu gribēja, bet dažviet atrada citu interesantu risinājumu. Kā norāda rajona būvvaldes vadītājs, šajā jautājumā galvenais problēmpunkts ir attiecīgu projektu trūkums. 90. gadu vidū apkures jautājumā laukos radās krīzes situācija, un katrs savu problēmu risināja, kā mācēja, vienkārši uz savu galvu. Pagaidām gan nekādu lielu problēmu tamdēļ nebija, bet juridiski nesakārtota jaunizveidotā apkures sistēma lauku daudzdzīvokļu mājās ir fakts. Viss ir labi, kamēr nekas slikts nenotiek, kamēr kādā dzīvoklī neizceļas ugunsgrēks un likuma nepildīšana nāks gaismā.

Bet kā ir ar privātmāju sektoru?

V. Viļums: “Privātajā sektorā nevajadzētu būt nekādām problēmām, ja vien visas būves ir legalizētas. Es ticu un ceru, ka novadā visam vajag mainīties uz labo pusi, šajā gadījumā pastāv iespēja visu izveidot labāk. Novadā noteikti vajag speciālistu būvniecības jomā, kurš būtu tuvāk cilvēkam. Katrā atsevišķā pagastā tādu speciālistu nevarēja atļauties, bet novads gan to varētu.”

Juris ROGA