Ar pašvaldības atbalstu

Remonts veikts pirmā un otrā stāva sanitāro mezglu telpā, pirmā stāva pieņemšanas telpā, uzgaidāmajā, bet pirms kādiem trīs gadiem izremontēts procedūru kabinets pirmajā stāvā. Ir iegādātas arī jaunas mēbeles, līdz ar to feldšerpunkts patiesi kļuvis mājīgs un šeit ir patīkami uzturēties.

Jāatzīmē, ka savulaik feldšerpunkts izmantoja arī otrā stāva telpas, kur darbojās fizioterapijas kabinets un pieņēma stomatologs. Tās telpas ir normālā stāvoklī, taču tās vairs netiek izmantotas un remonts tur netika veikts.

Skaistas FVP strādā divi mediķi: sertificēta ārsta palīdze Zita Ponomarjova un sertificēta medmāsa Aļona Olehno. Feldšerpunktā pēc palīdzības vēršas pagasta teritorijas iedzīvotāji, mediķu uzmanības lokā ir arī skolēni — mediķi veic bērnu potēšanu, profilaktisko apskati, jo nelielajās lauku skolās medmāsu nav.

Ārsta palīdze pastāstīja, ka arī Skaistas pusē pacientu veselības problēmas ir līdzīgas, kā citviet laukos: hroniskie slimnieki visbiežāk sūdzas par sirds asinsvadu slimībām, mugurkaula problēmām, locītavu sāpēm. Akūtām slimībām ir sezonāls raksturs — ļaudis slimo ar gripu, augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcijām un tamlīdzīgām. Katrā vecuma grupā ir savas izteiktākas slimības. Bērni visbiežāk iegūst saaukstēšanās slimības, vecus ļaudis biežāk nomoka hroniskas slimības, bet tās kļūst arvien jaunākas. Cilvēkam nedaudz pāri 40 gadu, bet jau hroniskas slimības. Vidējai paaudzei jābūt ar vislabāko veselību, diemžēl tā tas vairs nav. Cilvēki ne tikai slimo, bet gūst arī traumas. Skaistas mediķiem vismaz pēdējos gados nav nācies saskarties ar smagiem gadījumiem, bet ļaudis, piemēram, lauž kaulus, iecērt pirkstā, malku skaldot, iegriež. Ir bijuši gadījumi, kad jāizsauc neatliekamās palīdzības brigāde no Krāslavas, piemēram, kad jāsašuj brūce ārpus medicīnas iestādes darba laika.

Katru nedēļu Skaistas FVP pieņem ģimenes ārste Jeļena Krasnikova, kas ir ļoti izdevīgs variants, jo viņa ir arī bērnu ārste. Pagājušajā gadā Skaistas pagasta ģimenēs piedzima astoņi bērni, visi, protams, bija mediķu patronāžā. Līdz mēneša vecumam mediķi izbrauca pie jaundzimušā uz mājām, bet turpmākajos mēnešos vecāki paši atved bērnus uz FVP, lai veiktu potēšanu, nosvērtu, izdarītu apskati.

Šobrīd FVP tiek uzturēts par pagasta pašvaldības līdzekļiem. Pašvaldība apmaksāja ārsta palīdzes un medmāsas izdevumus resertifikācijai. Lauku mediķim sertifikāta iegūšana ir visai dārgs process: vajag iziet kursus, kas ir ļoti dārgi, par sertifikātu kārtošanu arī jāmaksā. Ja darba devējs vai kāds cits tos neapmaksā, tad visi izdevumi jāsedz pašam.

Z. Ponomarjova: “Paldies pagastam par lielo atbalstu. Arī remonts veikts labs, tagad salā var normāli izģērbt mazuli, siltām rokām izmeklēt. Bet agrāk šeit salām, lai gan radiatori bija karsti. Tā nebija pagasta vaina, bet tāda bija izveidojusies situācija. Tagad mums ir ne vien plastikāta logi, jauni radiatori, griesti un grīda, bet arī mūsdienīgas mēbeles.

Starp citu, visur akcentē, ka finansējums medicīnai samazinās, bet nekur nerunā par to, ka FVP no valsts puses netiek atbalstīti, precīzāk, šis atbalsts ir nesalīdzināmi niecīgs. Bet arī feldšerpuntā, kā jebkurā medicīnas iestādē, vajag pirmās palīdzības medikamentus, vajag medicīnisko aprīkojumu, vajag papīru un rakstāmos, vajag apkuri un apgaismojumu, vajag transportu, ar ko aizbraukt pie jaundzimušā vai nevarīga pacienta. Tas viss ir uz pagasta pleciem, un nekur nerunā par feldšerpunktu problēmām, it kā Latvijā to nemaz nebūtu. Bet tie ir katrā pagastā. Kas būs tālāk, kā dzīvosim?

Otrs, kas uztrauc, ir jaunās pacienta iemaksas. Tarifi ļoti augsti un acīmredzot atstās negatīvu ietekmi uz tiem, kas nebūs spējīgi maksāt. Vairākums mūsu pagasta iedzīvotāju pērk tā saucamo rozā grāmatiņu, bet ne visi. Viens nevar atļauties, cits negrib lieki tērēties. Nezinu, par cik daudz paaugstinās rozā grāmatiņas cenu, bet, neiegādājoties to, par medicīnas iestāžu pakalpojumiem varēs samaksāt retais. Turklāt jaunās izmaiņas paredz, ka arī maznodrošinātie tagad dabūs maksāt pusi pacienta iemaksas. Es pati sevi apdrošinu, jo arī mediķi neviens par velti neārstēs. Pat ja cilvēkam nav hronisku slimību, neviens nav pasargāts no traumām vai tā paša apendicīta. Tā ka noteikti ir jāapdrošina veselība, noteikti. Tas dos papildus drošības sajūtu. Uz dzīvi jāskatās nevis caur rožainām brillēm, bet tā, kā ir.”

Juris ROGA