Pastāvēs un izglītos

Dagdas arodvidusskolas nākotni gaišāku dara arī fakts, ka tā iekļauta 11 atbalstāmo Latgales reģiona profesionālās izglītības iestāžu skaitā. Arodvidusskolā tiks realizēta aktivitāte “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības pro-grammu īstenošanai”. Tas ir Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) atbalsts profesionālo izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai, lai modernizētu profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu īstenošanu dažādās prioritārās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās, konkrēti Dagdas arodvidusskolai — būvniecība un civilā celtniecība, kā arī individuālie pakalpojumi (tūrisma un atpūtas organizācija vai viesnīcu un restorānu serviss). Šim mērķim jau iedalīti aptuveni 0,8 miljoni latu.

— Kas tiks paveikts par šo naudu?

— Mēs plānojam informātikas, matemātikas un dabas zinību kabineta modernizēšanu, kā arī atbalstīsim divas esošās profesijas: ēdienu gatavošana un apdares darbi. Taču lielākie ieguldījumi būs saistīti ar jaunas programmas ieviešanu, kas saistīta ar ceļu remontstrādnieka profesiju. Latgales autoceļi tādā stāvokli, ka te vēl ilgi būs vajadzīgi ceļu remontstrādnieki. Par šādas mācību programmas atvēršanu sapņojam trīs gadus, bet tamdēļ ir nepieciešams iegādāties daudz modernas tehnikas aptuveni miljons latu vērtībā. Šobrīd ir skaidrs, ka tik daudz naudas mums nebūs, taču mēģināsim iztikt ar piešķirto finansējumu. Mutisks apliecinājums par līdzekļu piešķiršanu ir, pie optimālākā scenārija iecerētās aktivitātes varētu sākt realizēt jau šovasar, taču vispār šis projekts, kura gaitā vairākās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs plā-nots modernizēt infrastruktūru un mācību aprīkojumu, turpināsies vairākus gadus.

— Kas agrākajos gados izdarīts arodvidusskolas attīstībai?

— Ir uzlikts jauns jumta segums mācību korpusiem, praktiskās apmācības korpusam un sadzīves korpusam. Ir nomainītas ieejas durvis un logi mācību korpusā, kā arī dienesta viesnīcas ieejas durvis un logi, ierīkota moderna ugunsdrošības signalizācija. Pakāpeniski tika remontēti un labiekārtoti novecojušie mācību kabineti, labiekārtota teritorija, atjaunota materiāli tehniskā bāze. Pagaidām pēdējā izremontētā telpa ir sporta zāle. Esam paši pirkuši materiālus un remontus veikuši arī pašu spēkiem. Piemēram, septembrī uzsākām dienesta viesnīcas 4 stāva remontu — topošie apdares darbu strādnieki jau izremontējuši 17 dzīvojamās istabiņas. Ja pietiks līdzekļu, iepirksim materiālus un pavasarī turpināsim iesākto darbu. Laika gaitā attīstībā veikti lieli ieguldījumi un paveikts ļoti daudz, kas mums rada papildus drošības sajūtu šajā krīzes laikā.

— Cik audzēkņu mācās arodvidusskolā un kādas profesijas viņi šeit apgūst?

— Mums ir 263 audzēkņi, kuri apgūst šādas profesijas: pavāra palīgs (ēdināšanas servisa programma korekcijas grupas audzēkņiem), automehāniķis (autotransporta programma), apdares darbu strādnieks (būvdarbu programma), ēdināšanas servisa speciālists (ēdināšanas servisa programma), galdnieka palīgs (kokizstrādājumu izgatavošanas programma korekcijas grupas audzēkņiem).

Visās četrgadīgajās mācību programmās audzēkņi iegūt ne tikai profesiju, bet arī vidējo izglītību. Pārējiem tika radīta iespēja vidusskolas programmu apgūt vakarskolā, ko audzēkņi labprāt izmantoja. Diemžēl ar nākamo mācību gadu Krāslavas vakarskolas filiāles Dagdā nebūs, līdz ar to mums radusies problēma. Šī gada beidzējiem problēmu nav, bet ko darīt tiem, kuriem paliek viens vidusskolas gads? Dienas vidusskolas programma neder un nevaram vienkārši sūtīt savus jauniešus turp, jo viņi mācījās pēc specifiskas programmas: daļu vidusskolas priekšmetu apguva dienas skolā, bet vakarskola bija kā tāds izlīdzinošais kurss. Šis jautājums ir atklāts un problēmu risināsim. Taču jebkurā gadījumā dokuments par profesiju audzēkņiem būs.

— Kā jebkurai izglītības iestādei, arī jūsējai ir konkurenti gan Daugavpilī, gan nedaudz tuvāk — Jaunaglonā un Lūznavā. Ar ko Dagdas arodvidusskola ir pievilcīga?

— Esam pievilcīgi ar izremontētu un labi sakārtotu dienesta viesnīcu, kurā ir mūsdienu prasībām atbilstoša ugunsdrošības signalizācija, labi mēbelētas istabiņas. Pašu kokapstrādnieki izgatavoja kvalitatīvas un izturīgas gultas. Ir virtuves, kur audzēkņi paši gatavo ēdienu. To, ka kopmītnes ir mājīgas, bieži uzsver gan mūsu pašu audzēkņi, gan viesi. Turklāt cenas par dienesta viesnīcu audzēkņiem nav celtas: bez savas veļas tie ir 4 lati mēnesī, lietojot savu veļu — 3,50 latu mēnesī. Cenas nav celtas arī ēdināšanai — pusdienas maksā 60 santīmu dienā.

Skaidrs, ka apkārtējiem tuvāk braukt šurp, nevis uz Daugavpili. Taču šeit mācās ne tikai Dagdas un apkārtējo pagastu ģimeņu atvases, bet arī no tālākām vietām, tostarp viens čakls audzēknis no Rīgas. Vienu vasaru viņš šeit bija karatistu nometnē, viņam iepatikās mūsu skola. Daudzām citām skolām pabraucis garām, septembrī ieradās šeit mācīties un ir ļoti labi iejuties, sadraudzējies ar citiem vienaudžiem. Viņš ir topošais automehāniķis.

— Cik zinu, lielākā daļa audzēkņu nāk no lauku ģimenēm, kuru rocība ierobežota un skološanās izmaksas viņiem ir ne mazāk svarīgs faktors, kā attālums vai mācību kvalitāte. Starp citu, kā ir ar mācību kvalitāti?

— Paši audzēkņi atzīst, ka nelielajās lauku arodskolās iemāca pat labāk nekā lielajos konglomerātos, kur objektīvi nevar veltīt katram pietiekami daudz uzmanības, kur nereti audzēknim direktors pirmo reizi paspiež roku tikai izlaidumā. Starp citu, mūsu skola veic nozīmīgu sociālo funkciju, vēl vakar runājām par vienu meiteni, kurai sarežģīta situācija ģimenē, jārod kāds visiem izdevīgs risinājums.

Varu apliecināt, ka arodvidusskolā strādā augsti kvalificēti kadri, to pierāda mūsu audzēkņu panākumi pieaugušo dzīvē. Mūsu audzēkņi strādā gan rajonā, gan iekārtojušies darbā ārpus tā — Rīgā un citur. Esam viena no tām skolām, kurā notiek abiturientu vakari: marta pirmajā sestdienā satiekamies ar bijušajiem izlaidumniekiem, kuri pastāsta, kur ir iekārtojušies darbā, kā viņiem klājas dzīvē. Atbrauc tādi, kuri pabeiguši skolu pat pirms 25 un vairāk gadiem. Ir ļoti interesanti parunāties, ir prieks, ka vairākums atradis savu vietu dzīvē. Ja runā par bijušajām profesijām, piemēram, kārtībnieks, tad man nav ziņu, ka kāds no bijušajiem kārtībniekiem būtu bezdarbnieks, turklāt ļoti daudzi strādā tieši savā profesijā. Uzskatu, ka šī bija ļoti veiksmīga profesija. Līdz šim darbā lieliski iekārtojušies arī pavāri — ēdnīcās, kafejnīcās, arī par pārdevējiem lielveikalu kulinārijas nodaļās. Darbu atrod automehāniķi, apdares darbu strādnieki, galdnieki. Pabeiguši arodvidusskolu, daži bijušie audzēkņi turpina studijas augstskolās, piemēram, Jelgavas universitātē, daži dodas uz Malnavas koledžu, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju un saņemtu koledžas izglītību.

Ir grūti pateikt, kā klāsies šī gada absolventiem, jo krīzes laikā uzņēmēji atbrīvo cilvēkus, brīvu darba vietu ir krietni mazāk. Pat nezinu, ko sacīt izlaidumniekiem, ar kādiem vārdiem laist viņus pieaugušo dzīvē. Domāju, ka šajos apstākļos galveno lomu nospēlēs uzņēmība un prasme sevi parādīt. Lai vai kā, bet prakses vietas atraduši visi mūsu audzēkņi, ja jaunietis spēs sevi tur labi parādīt, tad arī darba devējs viņu ievēros. Tie, kam prakse jau notikusi, atgriezās uz skolu ar labām atsauksmēm.

— Vai krīzes dēļ jums nācās veikt štatu samazināšanu?

— Šobrīd situācija nedaudz stabilizējusies, bet janvāris pagāja tumšā zīmē. Tomēr mums izdevās izvairīties no cilvēku atlaišanas. Tiesa, divi darbinieki aizgāja pensijā, kā to paši bija plānojuši, bet vienam cilvēkam gada sākumā uzteicu darbu, jo tad situācija bija ļoti slikta — algas fonds bija samazināts par 31%. Tomēr galu galā nedaudz naudas mums atdeva, šis mīnuss vairs ir 24%, tāpēc uzteikumu varēju atsaukt un cilvēku paturēt darbā. Katrs var iedomāties, ko nozīmē šodien papildināt bezdarbnieku rindas. Mūsu skola mazpilsētā ir lielāko darba devēju skaitā, tajā nodarbināti 69 cilvēki, ieskaitot pedagogus. Šeit nav uzpūsti štati, katrs darbinieks mums patiesi nepieciešams konkrētu funkciju veikšanai. Vienīgie mazpilsētā nodrošinām arī viesnīcas pakalpojumus, kas ir pieprasīti un vajadzīgi. Piemēram, šeit dzīvo un mūsu ēdnīcā pusdieno firmas strādnieki, kuri Dagdā realizē ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu.

Starp citu, janvārī arī stipendijas bija par 25% mazākas, bet šie līdzekļi nu ir atdoti un februārī vidējā stipendija atkal ir 20 latu, bet paaugstinātā sasniedz pat 50 latu — par labiem panākumiem mācībās un piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē. Reizi pusgadā audzēkņiem ir iespēja saņemt papildus atbalstu no stipendijas ekonomijas fonda, pie nosacījuma, ja tajā ir iekrājušies līdzekļi.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA