Daži krāslavieši ievērojuši, ka Dagdas pilsētā daudzdzīvokļu mājās ir lielā skaitā salikti jauni plastikāta logi. Viņi jautā, kā to izdevies panākt? Varbūt pašvaldība atradusi iespēju palīdzēt iedzīvotājiem, iesaistoties kādā siltumefektivitātes paaugstināšanas programmā?
Izrādās, tā ir pašu iedzīvotāju iniciatīva, nekādas īpašas programmas šim mērķim nav un arī pašvaldība savu naudu tur nav ieguldījusi. Dagdas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts paskaidroja, ka daudzdzīvokļu mājās pašvaldībai pieder neliels dzīvokļu fonds, pamatā visus dzīvokļus privatizējuši paši iedzīvotāji un paši tajos saimnieko.
V. Stikuts: “Pašvaldības dzīvojamā fondā neesam likuši jaunus logus, bet citus daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus esam mudinājuši uz siltuma taupīšanas pasākumu veikšanu, tostarp logu nomaiņu. Lai gan iedzīvotājiem ar komunālo saimniecību ir noslēgti līgumi par māju apsaimniekošanu, tur nav ietverti tādi darbi, kā logu nomaiņa privatizētos dzīvokļos. Tie, kuri paši ir uzlabojuši savus dzīves apstākļus, jau pirmajā ziemā sajuta, ka ir mazāki siltuma zudumi un labāka skaņas izolācija.
Dagdā apkuri nodrošina četras katlu mājas, viena no tām ir arodvidusskolai. Pārējās trīs apkurina pašvaldības objektus un dzīvojamo sektoru. Vismazākā ir Daugavpils ielā, kura apkurina divas privatizētās mājas. Katlu māja Mičurina ielā apkurina skolu, domes ēku, pasta ēku, bērnudārzu un divas dzīvojamās mājas, katlu māja Brīvības ielā — slimnīcu, pansionātu, tautas namu un divas dzīvojamās mājas. Tarifs visiem vienāds, jo siltuma piegādātājs viens — mūsu komunālā saimniecība, kuras tarifu apstiprinājis Regulators. Maksu aprēķina pēc skaitītāja rādījumiem, pašreiz tā ir vidēji 1,05-1,10 latu par kvadrātmetru. Labi nosiltinātas mājas iedzīvotāji maksā lētāk, ja māja sliktāk nosiltināta — sanāk dārgāk. Tālab visi cenšas vismaz logus nomainīt. Privātmāju iedzīvotājiem, kam pieder savs mežs, tarifu veido paša roku darbs un malkas atvešana no meža, kas ir pats dārgākais.
Šobrīd, paldies Dievam, Dagdā ar apkuri problēmu nav, jo esam savlaicīgi sakārtojuši katlu mājas darbam ar vietējo kurināmo. Līdz ar to jūtamies privileģētākā situācijā salīdzināmajā ar kolēģiem citās pilsētās, kuras iestigušas miljoniem latu lielos parādos. Tas ir rezultāts tam, ka negribas pāriet uz vietējo kurināmo, ejam vieglāko ceļu, jo gāze ir tīrība un tikpat kā nav blakus produktu. Tas ir mūsdienīgs apkures veids, bet šo resursu Latvijā diemžēl nevaram iegūt.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
