Nekad neskopojos ar komplimentiem Dagdai: sakopta pilsētiņa, prātīgi vadītāji, talantīgi cilvēki. Negaidot noskaidroju, ka daudzām zināmajām senās apmetnes gleznainā ezera krastā priekšrocībām jāpieskaita vēl viena. Dagda ir profesionālo uguns-dzēsēju kalve. Neapgrūtināšu lasītājus ar vārdu un uzvārdu garo sarakstu. Parunāšu tikai par vienu dinastiju.
Andrians Smirnovs glābēja karjeru sāka kā inspektors Dagdā, bet dienestu pabeidza Daugavpils ugunsdzēsības daļas priekšnieka amatā. Tēva pēdās aizgāja arī dēls Andrejs. Pēc Dagdas vidusskolas beigšanas sākumā viņš izvēlējās ugunsdzēsēju skolu, pēc tam Iekšlietu ministrijas Maskavas akadēmiju. Pirmā darba vieta atbilstoši specialitātei bija Daugavpils. Nu jau apritējis gandrīz desmit gadu, kopš Andrejs Smirnovs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas brigādes komandieris, kas arī kalpoja par mūsu tikšanās ieganstu.
Krievu plūsma skolā, Krievijas augstskola, valsts valodas stingras zināšanas Latvijā... Šajā ziņā Andrejam problēmas neradās: viņa māte ir latviete, mācoties skolā, viņš pat uzvarējis republikāniskajās latviešu valodas olimpiādēs. Gluži kā zināja: dzīvē noderēs. Tā arī notika.
Mājīgajā kabinetā redzamā vietā tēva hromētā ķivere. Ģimenes talismans uzvedināja mani uz domu sākt sarunu no tālienes — par personīgām lietām. Vīrišķīgas profesijas cilvēkiem nepieciešama stabila aizmugure. Šajā ziņā Andrejam viss ir normāli. Dzīvesbiedre Anita strādā par audzinātāju pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis”. Vecākā meita Ilvija mācās Krāslavas pamatskolas 6. klasē, bet jaunākajai, Ilutai, ir tikai pieci gadiņi. Dzīvokļa problēmu Smirnovi atrisināja patstāvīgi, paņēma kredītu un uzbūvēja māju Strēlnieku ielā.
— Kāds bija pagājušais gads?
— Parasts. Kopējais izbraukumu skaits — 128, uz ugunsnelaimēm — 96, avārijas un glābšanas darbos — 32. Astoņi bojā gājušie ugunī, divi cietušie. Diemžēl uguns turpina iznīcināt cilvēku dzīvības. Gan 2005., gan 2007. gadā reģistrēts pa desmit bojā gājušajiem, kas ir ugunsdrošības elementāro prasību ignorēšanas sekas. Visai izplatīts traģisko gadījumu cēlonis ir piedzēruši smēķētāji. Otra nelaime — apkures sistēmu, dūmvadu, elektroinstalācijas bojājumi. Trešā — kūlas dedzināšana. Spriediet paši: 2006. gadā ugunsdzēsēju apkalpes brauca dzēst degošu sauso zāli 191 reizi! Pēc gada izbraukumu skaitu izdevās samazināt līdz 39, bet pagājušajā gadā reģistrēts tikai 13, kas liecina par paveiktā profilakses darba, plānoto reidu efektivitāti, kā arī soda līdzekļu pastiprināšanu. Vairākkārt taču ir gadījies tā, kad no kūlas dedzināšanas nodega saimniecības ēkas un dzīvojamās mājas. Vieglprātīga apiešanās ar uguni bieži vien beidzas ar smagiem zaudējumiem, un cilvēki acīmredzot sāk to apzināties visā pilnībā.
— Vai kadru resursi un materiālais nodrošinājums ļauj profesionāli risināt sarežģītus uzdevumus?
— Štati ir pilnībā nokomplektēti. Krāslavā pastāvīgi dežūrē divas speciālās mašīnas ar apkalpēm, Dagdā — viena. Krīzes situācija liek mūsu dienestam stingri taupīt. Lieki izbraukumi uz ugunsnelaimēm veicina ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzturēšanai paredzēto limitēto izde-vumu palielināšanos. Respektīvi, jāpastiprina profilakses darbs. Mums piederošā īpašuma uzturēšanā maksimāli cenšamies iztikt pašu spēkiem. Mūsu cilvēki ir meistari visās lietās. Zaudējot daļu algas, mani padotie lieliski saprot, ka tas nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt operatīvo uzdevumu izpildi, kas saistīti ar cilvēku mantas un dzīvības glābšanu. Un ne tikai ugunsnelaimēs, bet arī autoavārijās, glābšanas darbos uz ūdeņiem. Šim nolūkam ir visa nepieciešamā iekārta, bet galvenais — saliedēts kolektīvs un uzkrāta pieredze.
Iepriecina tas, ka valstī labā līmenī ir dispečierdienests, kad pa tālruņa numuru 112 steidzamais signāls nekavējoties nonāk ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tuvākajā punktā. Ārkārtas situācijās dārga ir katra minūte. Šajā sakarā galveno uzmanību mēs veltām glābēju profesionālajai sagatavotībai.
— Protams, glābēju personīgās īpašības ir izšķirošs faktors. Bet mūsdienīgs tehniskais aprīkojums?
— Šobrīd mums problēmu nav. Pavisam nesen Krāslavas brigāde saņēma mūsdienīgu pilnpiedziņas speciālo mašīnu “Renault”. Trīstonnīgā cisterna, putu veidotājs, augsta spiediena šļūtenes, trepju komplekts ļauj veikt glābšanas darbus ceturtā stāva līmenī. Paredzēts arī elek-troģenerators, kas ļaus nodrošināt objekta autonomu apgaismojumu nakts laikā. Plus sistēma GPS, kas atvieglos dispečersakarus.
Patlaban personālsastāvs apmeklē mēneša kursus jaunās tehnikas izmantošanā. Katrā apkalpē ir ap pieciem cilvēkiem, sagatavosim deviņus “Renault” autovadītājus. Savstarpējā aizvietojamība arī ļauj brigādei veikt uzdevumus minimālā sastāvā.
Patīksminājies par supertehniku, neviļus atcerējos Krāslavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības gadījumu, par kuru kopā ar krāslavieti Edmundu Gekišu nesen stāstīju “Ezerzemes” lasītājiem. Septiņdesmit gadu ir salīdzinoši neilgs vēstures posms. Šajā laikā Krāslavas ugunsdzēsēji neatpalika no pasaules tehniskā progresa. Vecie iedzīvotāji vēl atceras koka mucas ar zirgu vilcēju, bet tagad mums dota iespēja skatīt Francijas brīnumu — pasaules ugunsdzēsības pēdējo sasniegumu.
Pabeidzot publikāciju, uzskatu par savu pienākumu atgādināt: ugunsnelaimi vieglāk ir nepieļaut nekā to novērst. Uguns ne tikai iznīcina cilvēku dzīvības, bet arī rada milzīgus materiālos zaudējumus. Sargājiet sevi un savu iedzīvi, godājamie lasītāji!
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
