Skolas karogu svētki — tā ir tradīcija, kas iedibināta Latvijā pirms septiņiem gadu desmitiem. Tieši tajā sarežģītajā laikā neatkarīgajā valstī visuviet tika būvētas skolas. Tajā skaitā arī pierobežas zonā. Trīsdesmitajos gados jaunas mācību iestāžu ēkas parādījās Varnaviču, Kalniešu, Indras, Ezernieku ciematā...
Valsts ģimnāzijā skolas karoga tradicionālie svētki šogad notika nu jau septīto reizi. Pirmais karogs Krāslavas vidusskolā tika iedibināts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Karoga vienā pusē uz sarkana fona bija skolas — grāfu Plāteru pils — attēls, apvīts ar ozola zariem. Vēlāk, kļūstot par ģimnāziju, mācību iestāde divas reizes mainīja karogus, saglabājot galveno simbolu. Par to arī risinājās saruna skolas karoga svētkos.
Uz skatuves — septiņi karogi. Pirmais — vēl ar padomju laiku simboliku. Uz mācību iestādes 70 gadu jubileju jauno ģimnāzijas karogu uzdāvināja skolotāju kolektīvs. Trešais simbols tika iesvētīts 2008. gada maijā, kad skolai tika piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss. Karoga izgatavošanu finansēja Krāslavas novada dome. Turklāt muzejā saudzīgi tiek glabāti mazpulku, skautu, gaidu karogi. Septītais izšūtais karogs ir pašdarbnieku kolonnas rota, kuri piedalās rajona, reģionālajos, valsts mēroga dziesmu un deju svētkos.
Skolas karogs ir ģimnāzijas rīkoto svinību obligāts atribūts. Ar to ir nosvinētas skolas 70, 75, 80 un 85 gadu jubilejas. Ar šo karogu koristi un dejotāji soļoja pa Rīgas ielām, prezentējot skolu Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Karogs rotā skolas zāli valsts svētkos, bet vēl absolventu tikšanās pasākumos un izlaidumos.
Atjaunota vēl viena tradīcija, kad ģimnāzija tiek rīkots žetonu vakars. Tajā tiek pasniegti mazi sudraba simboli — kā piemiņa par tiem neaizmirstamajiem gadiem, kas pavadīti ģimnāzijā.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
