Uz tikšanos Salacgrīvā!

Starp citu, gada sākumā pavīdēja bažas, vai festivāls notiks, bet pašvaldība atrada līdzekļus svarīgākajiem kultūras pasākumiem. Kā atzīmēja Folkloras biedrības priekšsēdētājs Andris Kapusts, finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, jo visi lielākā vai mazākā mērā esam no tā atkarīgi: “Ļoti ceru, ka šis festivāls, šie zvēri, visvisādi no viņsaules, šīs saules un sazini no kurienes atnākušie, dos Dagdai labumu, lai šeit būtu auglīga zeme, lai labi padotos raža, lai daudz vārpu viena salma galiņā, lai bērni dzimtu, lai netikumu un citu sliktu lietu ir mazāk!”

Festivāls izrādījās patiesi krāšņs un dažādām norisēm bagāts, turklāt ieguvēji bija ne tikai Dagdas ļaudis, bet arī kaimiņpagasti: maskas izbrauca uz Andzeļiem, Ezerniekiem, Andrupeni un Robežniekiem, veicot tur dažādas izdarības. Taču visus kolektīvus kopā varēja redzēt un novērtēt masku saietā un grupu izrādēs Dagdas tautas namā, kur arī tapusi šī fotoreportāža. Žēl, ka klātienē pasākumu noskatījās neliels mazpilsētas iedzīvotāju pulciņš. Acīmredzot mūsdienīgie masu komunikācijas līdzekļi padarījuši mūs pārlieku kūtrus. Lai vai kā, nekas nav zaudēts — Dagdas televīzija filmēja pasākumā pat ar trim videokamerām vienlaikus.

Lai labāk izprastu pasākuma mērogu, pietiek iepazīties ar masku dalībnieku pulku: Radivilišķu Kultūras centra folkloras ansamblis “Aidija” no Lietuvas; Vitebskas valsts mākslas skolas Tautas folkloras masku teātris “Kolazvarot” no Baltkrievijas; Rīgas folkloras kopa “Laiva” (tradīcijas nosaukums “Vidzemes un Sē-lijas čigāni”, bet “Čigāni” bija vairākiem kolektīviem (Rīgas folkloras kopai “Trokšņu iela”, Rīgas autentiskās krievu folkloras studijai “Iļjinskaja Pjatņica”, Rīgas folkloras ka-pelai “Maskasčkas Spēlmaņi”, Rēzeknes folkloras draugu kopai un kapelai “Vīteri”); Dagdas folkloras kopa “Olūteņi” (“Kaitys godu mijā”); And-rupenes folkloras kopa “Sovvaļnīki” (“Īšona čygõnūs”); Sal-navas etnogrāfiskais ansamb-lis (“Ziemassvētku čigāni”); Daugavpils folkloras kopa “Dyrbyni” (“Čygõnūs īšona”); Dagdas pensionāru biedrības dramatiskais kolektīvs “Bitinīki” (“Dagdys čygõny Aizgavieņa vokorā”); Salacgrīvas folkloras kopa “Cielava” (“Ve-cīši”), Valkas folkloras deju kopa “Sudmaliņas” (“Miesmieša maskanti danco”); Izvaltas folkloras kopa “Izvoltīši” (“Čy- gõni”); Ūdrīšu folkloras kopa “Rudzutaka” (“Meteņbērni”).

Citās norisēs skatītāji redzēja vēl divus interesantus ko- lektīvus: Rīgas folkloras kopu “Grodi” (“Dādi”) un Izvaltas pagasta folkloras kopu “Mozī Latgalīši” (“Meteņu viepļi”).

Savējos mazāk vai vairāk pazīstam, bet par tāliem viesiem dažus vārdus jāpasaka. Radvilišku kultūras centra folkloras ansamblis “Aidija” izveidots 1986. gadā, ansambļa repertuārā ietilpst Radvilišķu un citu reģionu folklora. Dejas pavada muzikantu grupa. Ansamblis bieži piedalās reģiona un valsts folkloras pasākumos, rīko gadskārtu svētkus, koncertē gan Lietuvā, gan ārzemēs: Vācijā, Itālijā u.c. Maskas: žīds, ubags, čigāns, velns, āzis, dzērve, zirgs, nāve, u.c. Galvenās aktivitātes masku grupā veic Speķis (Lašinis) un Kaņepājs (Kanapinis). Speķis simbolizē ziemu. Viņš cīnās par pārtikušu dzīvi, treknu ēdienu, pārticību. Bet Kaņepājs simbolizē pavasari, dabas atdzimšanu, kustību, veselīgu dzīvi, gavēni. Užgavēņa beigās viņi kaujas, un dažādiem paņēmieniem uzvaru gūst Kaņepājs.

Tautas folkloras masku teātris “Kolazvarot” ir baltkrievu tautas tradīciju atspoguļotājs, daudzkārtējs mākslas skolas konkursu dalībnieks. Ar saviem priekšnesumiem tas ir apceļojis visus Baltkrievijas reģionus. Baltkrievu kultūras bagātība un vērtības caurauž visus Tautas folkloras masku teātra priekšnesumus.

Starp citu, tieši tālo vieskolektīvu priekšnesumi, kas acīmredzami izcēlās uz kopējā mas- ku fona ar savu nacionālo kultūru, darīja pasākumu krietni interesantāku, jo nezināmais gandrīz vienmēr aizrauj. Vēl viena nianse. Lai gan iepriekš tika pasludināts, ka 10. Starptautiskā masku tradīciju festivāla simbols ir dzērve, pārsteidza čigānu masku pārbagātība. Uz to fona dzērves palika mazākumā. Jāatzīmē, ka organizatori bija veiksmīgi izplānojuši scenāriju, tālab pasākums ritēja bez mazākās aizķeršanās. Masku saiets un grupu izrādes radīja nepārtrauktības sajūtu, jo, līdzko viens kolektīvs pabeidza savu uzstāšanos un devās uz sānu izeju, pa galvenās ieejas durvīm zālē nekavējoties devās nākamais kolektīvs.

Domāju, masku speciālistiem būtu vieglāk izcelt vienu vai divus labākos kolektīvus, tālab atturēšos no saviem vērtējumiem, lai nevienu neaizvainotu. Galu galā katrs priekšnesums tika apbalvots ar skatītāju aplausiem. Pasākuma no- beigumā Salacgrīvas folkloras kopai “Cielava” (vadītāja Zenta Meļnika) A. Kapusts pasniedza Dagdas domes priekšsēdētāja Viktora Stikuta un rajona padomes priekšēdētāja Andra Badūna parakstītu pateicības rakstu par savas tautas tradīciju godā turēšanu un dāvātajām skanīgajām dienām Dagdā un rajona pagastos, kā arī paziņoja, ka nākamais masku festivāls notiks Salacgrīvā. Turklāt arī tas būs īpašs, jo kārtas skaitlis sastāv no diviem vieniniekiem.

Turpinājumā bija danču vakars un masku fešan (nasing spešal) jeb latviski — individuālā masku parāde, kuru bija vērts paskatīties. Divu dienu Starptautiskais masku tradīciju festivāls beidzās ar krāšņu un jautru masku gājienu no Dagdas tautas nama uz Priežu kalnu, kur notika festivāla noslēguma rituāls. Varbūt kādam masku festivāls asociējās ar izrādīšanos, bet patiesībā tā ir folkloras un tautas tradīciju popularizēšana un ieviešana ikdienā. Tālab domāju, ka mums vēl noteikti būs iemesls atgriezties pie 10. Starptautiskā masku festivāla norisēm Dagdā.

Juris ROGA