Sirsnībā un draudzībā dzīvojot

Varbūt kādam šķitīs, ka vieniem tiek lielāka mūsu uzmanība, citiem — mazāka, bet patiesībā — viss ir pašu rīkotāju rokās! Būtu grēks neaizbraukt uz Robežniekiem, kur šie vakari ir īpaši spilgtu emociju pilni un tradīcijām bagāti. Turklāt aicinājums nāca no pagasta priekšsēdētājas Ērikas Gabrusānes, ar kuru laikraksta žurnālistiem izveidojušās ciešas sadarbības saites.

Tā sakrita, ka pagājušajā sestdienā bija daudz notikumu: masku festivāls Dagdā, bardi Krāslavā, rikšotāju sacensības Dagdas muižā, pensionāru balle Robežniekos un Valentīndienas svinības. Iespējams, Robežnieku jaunatnei bija neliels rūgtums, ka pensionāru balle sakrita ar Valentīndienu, bet arī viņi izrādīja cieņu un godu sava pagasta sirmgalvjiem, priecējot viņus ar pašu sagatavotiem aizraujošiem skatuves priekšnesumiem. Arī pašvaldības darbinieki bija cītīgi pastrādājuši, gatavojoties šim vakaram. Pensionāru vakari Robežnieku pagastā tiek rīkoti kopš 1995. gada, sākotnēji tos vadīja abos klubos, bet tagad — tikai Robežniekos. Turklāt šis bija pirmais pasākums, kurā sponsoru lomā iejutās arī pensionāri, apzinoties, cik sarežģīti pašvaldībai šīs krīzes apstākļos būtu uzņemties pilnīgi visus balles izdevumus. Lai vai kā, bet bija sarūpētas dāvanas jubilāriem, izrotāta zāle, spēlēja dzīvā mūzika, bet pie uzklātajiem galdiem nebija brīvu vietu — pasākumam bija pieteikušies 92 pensionāri (pirms gada viņu bija par nepilniem pāris desmitiem vairāk). Patiesībā man vislielākais pārsteigums bija ļaužu pilnā zāle, zinot, ka arī viņiem nācās atvērt naudas maku, lai sanāktu kopā pie viena galda.

Taču dzīve brīžiem ir nežēlīga. Ar klusuma brīdi tika pieminēta to cilvēku piemiņa, kuri gada laikā nonākuši aizsaulē un vairs nav starp dzīvajiem.

Vakaru vadīja apburošā Robežnieku pamatskolas pedagoģe Maija Šemele, kura savus pienākumus kā vienmēr pildīja apbrīnojami pārliecinoši, nepieļaujot nekādas kļūdas. Savā īsajā uzrunā pagasta priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne uz-svēra faktu, tradicionālais pensionāru vakars notiek Mīlestības dienā, līdz ar to viņas sveiciens bija: “Apsveicu jūs Mīlestības dienā un novēlu stipru jo stipru veselību, lai nākamgad atkal varētu sapulcēties šajā zālē. Mēs visi ļoti gaidījām tradicionālo pensionāru balli, kā arī pateicamies jums, ka esat šī vakara sponsori, jo šogad paši zināt, cik smaga ir šī brīža ekonomiskā situācija! Paldies par atbalstu!”

Šajā mirklī priekšsēdētājas uzrunu pārtrauca vētraini aplausi, kas apliecināja abpusējo lielo cieņu, kas Robežniekos ir starp pašvaldības vadību un vienkāršo tautu. Eh, ja tāda būtu starp Saeimas deputātiem, valdību un Latvijas tautu! Pietaupīsim fantāzijas kādam citam rakstam, at- griezīsimies ballē. Starp citu, pavisam bez politikas todien pensionāru ballē neiztika. Par to parūpējās 9. Saeimas deputāts, latgalietis Ivans Ri- bakovs, kurš pauda domu, ka viņa paaudzes ļaudis ir pilnībā atbildīgi par to, kas šobrīd notiek valstī: “Diemžēl ne tikai Latvija ir krīzes situācijā, bet tieši Latvijā īpaši spilgti izpaužas mūsu kļūdas, kas pieļautas daudzu gadu laikā...” Jāatzīmē, ka Robežnieku pensionāru vakaru partija atbalsta ne jau pirmo reizi. Šoreiz pensionāri varēja nobaudīt partijas sarūpētās svētku tortes.

Oficiālās runas beidzās ļoti ātri, sākās jubilāru sveikšana. No priekšsēdētājas rokām saņemt pašvaldības sarūpēto dāvanu pirmo aicināja visievērojamāko un cienījamāko pagasta iedzīvotāju Frančisku Veličko, kurai savu dāvanu pasniedza arī Saeimas deputāts. Sievietes vecumu pasākuma vadītāja, protams, pasākumā neizpauda, bet, dod Dievs, visiem kā minimums sasniegt un pārvarēt Frančiskas gadu skaitu — pērn viņa nosvinēja 95. dzimšanas dienu. Nākamās pirmajā piegājienā tika sveiktas Juzefa Ļule, Anna Kornišova, Anna Koleda, Valentīna Ivanova, Olga Jurķeviča, Valentīna Jureviča un Irina Dubrovska — vecākās apaļās jubilāres. Pirmais tosts tika uzsaukts par šiem cilvēkiem, bet tas nebūt nebija pēdējais. Katrs nākamais jubilārs pelnīti saņēma tikpat lielu uzmanības devu, kā ikviens iepriekšējais, par katru tika pateikti sirsnīgi vārdi, katram veltītas dzejas rindas, katrs tika apdāvināts. Jubilāru sveikšanas starplaikos galvenie varoņi bija pagasta skolēni, kuri bija sagatavojuši priekšnesumus, ietverot laukiem visnotaļ aktuālas tēmas. Piemēram, īsa izrāde par to, kā zemnieks gribēja pārdot savu brūnaļu. Visu dienu godīgi tirgoja, tirgoja, bet neviens vārgo lopiņu pirkt negribēja, līdz kāds puisis apžēlojās un piedāvāja savu palīdzību. Prasmīgs menedžments tūlīt pat nesa augļus, ka pat večuks nekavējoties pārdomāja un veda savu gotiņu mājās. Ne mazāk aktuāla laukos ir drošības tēma. Kādā starpbrīdī uz skatuves kāpa Robežnieku karatistu pāris. Jaunie censoņi jau piedalījās sacensībās Rēzeknē, izcīnot godalgotās vietas. Oranžā josta, kuru puiši ieguvuši divu gadu laikā, ir trešā ceļā un augstāko pakāpienu. Arī viņu priekšnesums, kā, starp citu, visi citi, izpelnījās draudzīgus pensionāru aplausus.

Pensionāri ir gudri ļaudis, kuri nav aizmirsuši skolas solā gūtās zināšanas, pierādīja to erudītu konkursā. Tiem, kuri mācījušies krievu valodu, noteikti bija zināmas priekšrocības, jo valodas konkursā tika jautāts, kā pareizi lokāms lietvārds “lapsa”? Savukārt matemātikā veicās tiem, kuri labi mācēja reizrēķina tabulu, bet bioloģiju nokārtoja tie, kuri vai nu paši audzē putnus, vai ir viesojušies Gabrusānu minizoodārzā, jo Viesturs ikreiz izstāsta, kuri putni nelido.

Laiks ritēja strauji, vajadzēja paspēt novadīt vēl vienu sumināšanas ceremoniju, pirms Robežniekos ieradās liela delegācija no Dagdas — 45 dažādas maskas no Latvijas galvaspilsētas un Lietuvas, kurām prātā bija savas izdarības jau svaigā gaisā pie ugunskura, priecējot pensionārus un citus ļaudis.

Zināt, pusgadsimta kopā kvēlā mīlestībā un dziļā saskaņā — tā patiesi ir liela laime. Pensionāru ballē īpaši sumināja Zelta kāzu jubilārus: Mariju un Jāzepu Koļedas, kā arī Juzefu un Nikolaju Kovaļevskus. Protams, muzikanti viņiem nospēlēja valsi. Vēl viens pāris — Valentīna un Staņislavs Jureviči janvārī atzīmēja 55 gadu jubileju, arī viņus sveica pasākumā.

Juris ROGA