Šķiet, pavisam nesen, mēs, būdami mazi zēni un meitenes, pirmo reizi pārkāpām Indras vidusskolas slieksni, kur mūs sagaidīja tik mīļi, labi un gudri skolotāji. Viņi ne tikai mācīja un audzināja mūs, bet arī atdeva mums savas dāsnās sirds daļiņu! Mēs mīlam un atceramies visus mūsu skolotājus un izsakām viņiem sirsnīgu pateicību mūsu godājamo un mīlamo klases audzinātāju M. Reutas un Z. Pantevičas personā! Liels paldies jums par to!
Ejot pa skolas koridoriem, ielūkojoties klasēs, redzam, ka te daudz kas izmainījies, taču šis tas palicis tāds pats, kāds bija mūsu skolas gados... Pašlaik, protams, nav grūti pārvietojamu skolas solu un grīdas neviens nespodrina ar grīdu ar vasku, bērnus uz stundām tagad aicina elektriskā zvana dzidrās skaņas, nevis agrākais skolas zvans. Taču palikušas tās pašas zināšanu alkas, tā pati pedagogu pašaizliedzīgā kalpošana saviem bērniem! Droši vien tā arī ir paaudžu pārmantojamība, kas ir ļoti svarīgi mūsu sarežģītajā laikā. Jau pagājis 50 gadu kopš mūsu izlaiduma balles... Nav vairs daudzu skolotāju un mūsu klasesbiedru. Straujais laika ritējums palīdz mums aizvien dziļāk apzināties vienkāršo un līdztekus tam cēlo patiesību: mums vēl vairāk jāmīl un jāsaudzē vienam otru, jādara labi darbi un jādāvā sirds siltums citiem.
1959. gada absolventi izsaka pateicību skolas direktorei Ingai Jākobsonei, skolotājiem un skolēniem, kuri organizēja šo svētku vakaru, kas, tāpat kā visi iepriekšējie, bija lielisks. Paldies arī skolas tehniskajiem darbiniekiem par sirsnību, mājīgumu un, protams, visiem absolventiem, kuri un mīl un neaizmirst dzimto skolu!
1959. gada absolventu uzdevumā — Eleonora PUPINA
.jpg)
.jpg)
