Armands, Dace un Laura

Folkloras ansambļa “Sovvaļnīki” rota bija maziņā Laura māmiņas rokās. Drosmi jaunajai aktrisītei deva arī tēva klātbūtne, tāpēc tajā koncertā Annas Zvīdriņas kolektīvs izskatījās neparasti un efektīgi. Tieši toreiz man gribējās tuvāk iepazīties ar dziedošo Dambes ģimeni, bet te tāds gadījums radās. Jauniešu biedrības “Dagne” otrā elpa un labie vēlējumi tai Ziemassvētkos tieši saistīti arī ar burvīgās Lauras tēva Armanda vārdu. Kā tas bijis vairākkārt, interesantu tēmu “Ezerzemei” ieteica uzticamie lasītāji.

Pie kārtīgās mājiņas Nr. 36 Asūnes ielā durvīm es pieklauvēju īpašā dienā: Laurai apritēja deviņi mēneši. Vecākiem tas bija liels prieks: mazulīte tomēr piecus mēnešus uzstājas uz skatuves! Un neviena protesta ar raudāšanu pie mikrofona nav bijis. Dagdai, kura pastāvīgi vairo talantus, Dievs dāvājis apbrīnojamu ģimeni. Mani jaunie paziņas izrādījās interesanti sarunbiedri. Armands dzimis Alūksnes rajonā, Dace — netālu no Balviem. Abi nevis noliedz, bet pat lepojas ar zemnieku saknēm, kas pilnībā izskaidro dzīvesbiedru interesi par tautas jaunradi. Viņus, jaunus un skaistus, liktenis saveda kopā Rēzeknes augstskolā. Acīmredzot pirmajā vietā bija studijas, otrajā — personīgās simpātijas. Taču no likteņa neizbēgsi, un pēc trim gadiem studenti salaulājās Varakļānu luterāņu dievnamā, bet kāzu viesus sagaidīja līgavas dzimtajos Krišjāņos. Vairāk nekā puse uzaicināto viesu bija draugi no augstskolas.

Ģimene — tā pirmām kārtām ir patstāvība, bet sākt kopīgu dzīvi allaž ir sarežģīti. Abi nolēma dzīvot Rēzeknē, savienojot darbu ar studijām. Armandam paveicās iekārtoties darbā uzņēmumā “Lattelekom”, uz kurieni vēlāk atnāca arī Dace. Vēlāk darbīgais Armands, realizējot savu dzīves interesi, sāka strādāt Latgales reģionālajā televīzijā, sava dzīvesbiedra piemēram sekoja arī Dace. Lūk, toreiz Armands izdarīja ļoti svarīgu atklājumu: viņu pilnībā saistīja teležurnālistika. Tā ka Dagdas TV studijas “Ezerzeme” direktora amatu konkursa kārtībā var uzskatīt par likumsakarību. Vai arī šoreiz viņa karjerai sekos Dace — uzdot šo jautājumu būtu pāragri. Pašlaik viņai galvenās ir mātes rūpes. Turklāt viņa paspēj gan dziedāt, gan palīdz Armandam gatavot jaunatnes TV raidījumus.

Kādam Dagda šķiet province, bet jaunajai ģimenei — maza paradīze, kur tu skaities pilsētnieks, taču izmanto visus lauku dzīves labumus. Klusums, vienmērīga dzīve, vietējo cilvēku atklātība un labestība. Un pasakainā daba: dzīvošana ezera krastā vien ko ir vērta! Bet maksa par dzīvokļa īri pieticīgās ģimenes budžetam skādi nenodara. Dagda ir kultūras šūpulis, radošu cilvēku patvērums. Pilsētiņa it kā gaidīja un sagaidīja papildinājumu triju kolorītu folkloras ansambļa dalībnieku personā.

... Es pavisam novirzījos no galvenās tēmas — pastāstīt par “Dagni”. Agrākais sabiedriskās organizācijas vadītājs Kaspars Koļčs, iespējams, mazliet arī pārkāpa demokrātiskos principus, kad nodeva jauniešu apvienības priekšsēdētāja portfeli Armandam. Atceroties agrākos laikus, abi nolēma atjaunot raidījumus tīņiem Dagdas TV. Tā arī iznāca: pirmā programma tapa oktobrī, bet tagad tiek gatavota jau astotā, kas drīz nāks klajā. Jaunais — tas ir labi aizmirsts vecais, un vecāko klašu audzēkņi ar prieku atbalstīja jauniešu tradīciju, kas kādreiz tika izveidota ar vietējo firmas zīmi “Tīņu kompānija”.

Pašlaik jauniešu organizācijas kodolu veido desmit domubiedru. Viņus vienoja žēlsirdības ideja, kas pašlaik ir ļoti pieprasīta. Zinot adreses, jaunie brīvprātīgie klauvēja pie durvīm, iepazinās, palīdzēja veciem un slimiem cilvēkiem sakopt pagalmus. Labdarība vienmēr prasīja arī zināmus līdzekļus, tāpēc ar laiku radās sponsori — pasaulē ir labi cilvēki. Pirms Ziemassvētkiem “Dagnes” aktīvisti apmeklēja Aleksandrovas internātskolu, kur pasniedza dāvanas, organizēja rotaļas. Šajā masku izrādē piedalījās arī invalīdu biedrība “Nema”. Pēc dažām dienām astoņi “Dagnes” rūķīši iepriecināja pansionāta “Ābeļdārzs” iemītniekus ar koncertu: skanēja garīgās un tautas dziesmas. Trīs izrādes dienā! Tas vēl nav viss: jaunie cilvēki pasniedza vecīšiem atklātnes, ar kurām tie varēja apsveikt savus tuviniekus Ziemassvētkos. “Dagnes” jaunieši un jaunietes apmaksāja pasta izdevumus. Tad sekoja uzstāšanās biedrībā “Nema”.

Uzzinājuši, ka Ozoliņu ciemā dzīvo zēns ar īpašām vajadzībām, labie rūķīši apciemoja lauku māju. Viņi sadraudzējās ar Viktoru, uzdāvināja pusaudzim grāmatu par dzīvniekiem, par ko zēns ļoti nopriecājās. Kopā dziedāja dziesmas ģitāras pavadījumā. Māte pastāstīja, ka tagad pusaudzis kļuvis citādāks un palīdz ar saviem zīmējumiem gatavot nākamās labdarības akcijas. Tā jau veiksmīgi sagadījās, ka sabiedriskās organizācijas “Dagne” un “Nema” atrodas zem viena jumta, kas tikai pastiprināja krietnu cilvēku sadarbību.

Nepilnu gadu Armands un Dace nodzīvoja Dagdā, bet jau pilnībā kļuva par saviem cilvēkiem, gluži kā te būtu piedzimuši. Viņiem laimējās strādāt ar tādiem lieliskiem cilvēkiem kā Jānis Platacis, Aivars Klismets, Nils Dārznieks, Jāzeps Ornicāns...
Aktīvie dzīvesbiedri Dambes paretam ar savu automobili dodas braucienos pa Latviju, lai apciemotu savus radus. Tādi ceļojumi ļoti patīk mazulītei Laurai.

Aleksejs GONČAROVS