Bibliotēka izremontēta un plašāka

Bijusī kinoaparatūras telpa ir pārveidota par datortelpu, vēl bibliotēkā ir lasītava un grāmatu fonda krātuve. Šobrīd bibliotekāre atpakaļ plauktos kārto grāmatas, viņai palīgā iedotas pāris bezdarbnieces. Grāmatas uz remonta laiku tika pārnestas uz pirmo stāvu, tagad tās jāstiepj atpakaļ. Pagaidām vienīgi jaunā datortelpa stāv tukša: te nav ne galdu, ne datorkrēslu, nav uzstādīti septiņi datori, nav pieslēgts arī internets.
Toties jau priecē pilnībā izremontētās telpas ar piekarināmiem griestiem, mūsdienīgu apgaismojumu un jaunu grīdas segumu. Ir jauni apkures radiatori un jauni, gaiši plastikāta logi, kas labi notur siltumu telpā.

Lietotāju bibliotēkai nav daudz — kādi pāris simti gadā. Grāmatu plauktos gan literatūra arī krievu valodā, pamatā — vecā padomju laika literatūra. Skaistā ir cilvēki, kuri labprāt lasa arī krieviski. Diemžēl tās nav pirmā svaiguma grāmatas, daudzas vispār gadiem nelasītas vai arī tās lasījuši viens divi iedzīvotāji. Gribi negribi šādas grāmatas, kas savulaik bija nepārdomāti iepirktas, ir jānoraksta. Bet ne tikai tās, gadās, arī jaunākie izdevumi neiemanto lasītāju interesi.

Vienīgā bibliotēkā tobrīd satiktā lasītāja tiek apkalpota ātri, lai gan vērotājam no malas grūti saprast, kā pārbraukšanas laikā valdošajā haosā vispār var ko atrast. Izrādās, var gan. Sieviete pēc remonta ienākusi pirmoreiz, tālab arī pirmā frāze ir pārsteiguma pilna: “Cik jums glaunas telpas tagad te būs! Daudz neko neņemšu, jo šogad esmu palikusi slinkāka lasītāja. Varbūt ir jums palikusi pāri veca literatūra, ko varētu paņemt, jo bērni katru papīra gabaliņu krāj makulatūrai.”

Diemžēl šo lūgumu bibliotekāre nevarēja apmierināt, jo vietējā pamatskola piedalās projektā “Zaļā klase” un makulatūra apsolīta skolēniem — atbrauks makulatūras vācēji un paņems.

Juris ROGA