Domājam un diskutējam par Eiropu

Smiekli un aplausi

Skaista nebūtu Skaista, ja tai nebūtu savs viedoklis par Eiropas Savienību, tālab ievadā viesus un pašu ļaudis sveica pagastā un rajonā labi zināmā joku plēsēja Gunepa ar saviem palīgiem: “Lūk, paradokss, tikko labi sākām dzīvot, nauda beidzās! Ticiet man, kā liecina statistika, gudro simtnieku mūsu problēmas 20% neinteresē, 80% — priecē. Es nekrītu pesimismā, atradu nodarbi — modes taisīt. Jūsu uzmanībai firmas “Gunepka&Gunepka” modes demonstrējumi no absolūti neekoloģiska materiāla. Drīzumā būs tirdzniecībā Eiropā!”. Izrāde vainagojās lieliem panākumiem, par ko liecināja smiekli un vētraini aplausi. Pavisam labi būtu, ja ar lieliem panākumiem mēs varētu lepoties ikvienā jomā un nozarē.

Nopietna darba cēliens

Semināru — diskusiju vadīja Daugavpils universitātes Socioloģijas katedras lektors Dmitrijs Oļehnovičs, kura sagatavotā prezentācija “Eiropas Savienība — iespējas un aktualitātes” bija aizraujoša un interesanta, jo klausītājiem tika pasniegta viegli uz- tveramā formā. Pat ļaudis pensijas vecumā burtiski skatījās lektoram mutē. Iedzīvotāji ne vien guva dziļāku ieskatu Eiropas Savienības darbībā, bet arī dzirdēja argumentētu pamatojumu tam labajam un sliktajam, kas piemeklējis Latviju saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Uz dažiem jautājumiem arī paši klausītāji centās rast atbildes. Izskanēja viedoklis, ka daudzi trūkumi, kas ļaudīm asociējas ar Eiropas Savienību, patiesībā saistīti ar pašu neizdarību. Viens no spilgtākajiem piemēriem saistīts ar cukurfabriku slēgšanu. Ne jau Eiropas Savienība tās likusi slēgt, tāda bijusi mūsu pašu bāleliņu vēlme. Tepat netālu no Latvijas robežas Lietuvā cukura ražošana turpinās, fabrika attīstās.

Diskusijā tika iztirzātas pagasta iedzīvotājiem aktuālākās tēmas: kādas ir izglītības iegūšanas iespējas ārpus Latvijas, ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšana Latvijā un pretēji, lauksaimnieku problēmas un to risinājumu ceļi, arvien pieaugošās grūtības ekonomikā, produkcijas kvalitāte, augstās prasības ražotājiem, valstu starpā atšķirīgās preču un pakalpojumu cenas, drastiskās Eiropas Savienības direktīvas, rūpes par vidi, atkritumu šķirošanas jautājumi, kā arī — ko īsti nozīmē būt savas valsts patriotam?

Pasākums beidzās ar iespēju katram tā dalībniekam uzdot savu jautājumu Eiropai. Tas tika uzrakstīts uz kartiņas, kuru dalībnieks iemeta jautājumu kastītē. Pēc jautājumu apkopošanas tiks noteikts Skaistas iedzīvotāju jautājums Eiropas Savienībai, uz kuru tiks arī sniegta kompetenta atbilde.

Par šo projektu

Projekta koordinatore Inguna Badune pastāstīja, ka projekta uzdevums ir noorganizēt 10 seminārus — diskusijas par Eiropas Savienības jautājumiem, kas aktuāli lauku iedzīvotājiem Latgales reģionā. Seminārus vada eksperti, kas pārzina ar ES saistītos jautājumus. Projekta realizācijas gaitā (no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. jūlijam) tiks izzināti un apkopoti pasākuma dalībnieku jautājumu TOP 10 Eiropas Savienībai. Pēc semināriem projekta ieviesēji sazināsies ar politiķiem vai Eiropas Savienības lietu ekspertiem, kas sagatavos atbildes uz Latgales lauku iedzīvotāju jautājumiem. Sagatavotās publikācijas tiks ievietotas vietējos laikrakstos.

Projekta galvenais līdzfinansētājs ir Eiropas Kopiena, ko pārstāv Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu arī no Sabiedrības integrācijas fonda.

“Semināri notiek tajās apdzīvotajās vietās, kurās aktīvi darbojas Latgales reģiona lauku NVO — biedrības “Baltā māja” sadarbības partneri, kuri arī palīdz semināru sagatavošanas darbos,” stāsta I. Badune. “Semināram ir divas daļas: pirmā — prezentācija par ES izveidi, mērķiem, plusiem, mīnusiem, krīzēm, vīzijām, otrā — jautājumi un atbildes, kā arī jautājums Eiropai. Pirms Skaistas esam rīkojuši seminārus Bebrenē, Viļakā, Ludzā, Rožupē un Špoģos. Katrā vietā izkristalizējas cita tēma, piemēram, Bebrenē ļaudis nemitīgi runāja par vietējiem ceļiem, vetārstiem, pienu, Ludzā — par pašvaldību apvienošanos un mazpilsētu ne tik vieglo situāciju, bet pamattēma tur bija pierobežas jautājumi. Šis izglītojošais projekts būtībā liek katram cilvēkam padomāt arī par savu atbildību, jo, runājot par Eiropu, nonākam pie pašu neizdarības, pie tā, ka mums ir jātiek galā ar pašmāju lietām un problēmām. Ļoti maz cilvēku zina par gaidāmajām vēlēšanām, jo visiem ir kādas aktuālākas šī brīža tēmas. Realizējot projektu, mēs semināru dalībniekiem izdalām dažādus informatīvus bukletus, mudinām ļaudis pašiem meklēt informāciju par iespējām, kuras dod Eiropas Savienība. Informācijas ir daudz un tā ir plaša, tikai jākļūst aktīvākiem.”

Uzziņai

Biedrība “Baltā māja” ir brīvprātīga, patstāvīga, nepolitiska, nevalstiska organizācija, kas ir dibināta, apvienojoties cilvēkiem ar līdzīgiem mērķiem, tā darbojas kā neatkarīga institūcija, nodibināta 1996. gadā, biedrības darbība ir vērsta uz sabiedrības locekļu labklājības līmeņa paaugstināšanu un indivīdu sociālo integrāciju sabiedrībā, pievēršot uzmanību iedzīvotāju aktivizēšanai, pieaugušo izglītošanai, savstarpējās palīdzības organi-zēšanai. Biedrības mērķauditorija ir ikviens Līvānu novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājs, kurš vēlas aktīvi piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs, pilnveidot savas zināšanas un prasmes, atrast domubiedrus un realizēt savas idejas. Tās aktivitātēs var piedalīties dažāda vecuma iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, politiskās un reliģiskās piederības.

Biedrība “Baltā māja” jau vairākus gadus ievieš arī tādus projektus, kas saistīti ar ES tēmām — četrus gadus līdz pat šī gada sākumam biedrībā darbojās “Europe direct” informācijas punkts.

“Biedrība “Baltā māja” ir labi pazīstama Krāslavas rajonā, sevišķi Krāslavas novada pensionāriem,” uzsver biedrības direktora pienākumu izpildītāja I. Badune. “Mūsu misija — sabiedrības un indivīdu sociālās integrācijas, saskaņas un labklājības attīstības veicināšana, tālab esam kā sabiedriskais centrs — pieejami ikvienam cilvēkam. Tamlīdzīgas biedrības esam rosinājuši veidot arī vairākās vietās Latgalē. Šo principu, ka biedrība ir domāta plašai sabiedrībai, būt atvērtiem ikvienam, dalīties ar informāciju un sasniegumiem, mums mācīja ilggadīgie partneri no Nīderlandes. Esam realizējuši vismaz 60 projektus, ļoti dažādus, tostarp izglītojošos: datorkursi, angļu valodas apguves kursi, psiholoģiskā palīdzība. Biedrība veic plašu darbu sociālajā jomā. Mums ir Dienas centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem “Saulessvece”, kā arī mājas aprūpes birojs, kas nodrošina mājas aprūpes pakalpojumu 30 cilvēkiem. Šos divus veicam kā pakalpojumu, ko deleģējusi dome, bet, protams, visi darbinieki sertificēti un par kvalitāti esam atbildīgi mēs paši.

Ekonomiskā situācija Līvānos ir ļoti smaga, jūtamies atgriezušies 90. gados, kad biedrībai bija ļoti daudz apmeklētāju, jo valdīja liels bezdarbs. Pēc tam vairākus gadus cilvēki bija nostrādināti un mūsu pakalpojumus izmantoja mazāk, bet tagad viss sākas no jauna. Diemžēl.”

Juris ROGA