Šogad uz pusi mazāk

Pagājušajā gadā rajona pašvaldības nav veikušas ceļu un ielu būvniecības darbus, jo autoceļu un ielu finansēšanai iedalīto līdzekļu patiesībā ir tik maz, ka ceļu būvniecības darbiem vienkārši nekas nepaliek pāri.

Rekonstrukcijas darbi

Dagdā izstrādāts tehniskais projekts gājēju celiņa un slēgtās lietus kanalizācijas izbūvei Tirgus ielā. Šim mērķim izlietoti Ls 6077. Veikta bruģak- mens seguma izbūve gājēju celiņam par Ls 23928, kā arī izbūvēts stāvlaukums par Ls 31637.
Ceļu un ielu rekonstrukcija veikta arī Robežnieku pagastā, šim mērķim izlietojot Ls 21945.

Citi tēriņi

Lielāko līdzekļu daļu — kopumā Ls 1211620 — pašvaldības izlietojušas tieši ceļu un ielu ikdienas uzturēšanai. Nauda izlietota ceļu un ielu attīrīšanai no sniega, ielu kaisīšanai, ceļa zīmju un ceļa zīmju stabu remontam un nomaiņai, asfaltbetona seguma remontam, grants segumu planēšanai un profilēšanai, izskalojumu likvidēšanai, iesēdumu un bedru labošanai, atkritumu savākšanai un izvešanai, ielu apgaismošanas tīkla uzturēšanai, mehanizētai zāles pļaušanai, bojāto caurteku posmu nomaiņai, ceļu sāngrāvju mehanizētai attīrīšanai un dažādiem citiem darbiem.

Krāslavas novada dome projekta “Ceļu tīkla optimizācija un satiksmes drošības uzlabošana Krāslavā” līdzfinansējuma daļu apmaksāja no ceļu un ielu fonda līdzekļiem, izdevumi Ls 10198 apmērā it attiecināti uz ikdienas uzturēšanu.

Ceļu un ielu periodiskās uzturēšanas darbi notikuši Ūdrīšu pagastā. Izlietoti Ls 24900.
Pārējie izdevumi veido Ls 120069, t.sk.: darba alga ceļu strādniekiem, ceļu uzturēšanas speciālistiem un ceļu būvuzraugiem (Ls 20998), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 4802), par bankas kontu apkalpošanu (Ls 488), pašvaldību īpašumā esošās ceļu uzturēšanas tehnikas remontam, rezerves daļu, benzīna un dīzeļdegvielas iegādei (Ls 11449), ceļa zīmju iegādei un uzstādīšanai (Ls 1371), gaismekļu iegādei (Ls 2607).

1. ceturksnī, pamatojoties uz 2008. gada 18. janvāra Bērziņu pagasta padomes sēdes lēmumu, no ceļu un ielu fonda līdzekļiem Ls 1000 tika izlietoti pagasta padomes automašīnas iegādes izmaksu daļējai (12%) segšanai, jo automašīnu paredzēts izmantot arī ceļu apsekošanai un veikto darbu pieņemšanai, kā arī strādnieku pārvadāšanai.

2. ceturksnī

Bērziņu pagasta padome iegādājās krūmgriezi par Ls 527, Robežnieku pagasta padome — traktoru P1451074 par Ls 1449 un krūmgriezi par Ls 299, Kastuļinas pagasta padome — disku pļaujmašīnu SaMaSZ KDT220 par Ls 2945, Svariņu pagasta padome — pļaujmašīnu KS-21 par Ls 485 un krūmgriezi par Ls 485, Dagdas pilsētas dome — traktoru par Ls 33601.

3. ceturksnī

Asūnes pagasta padome iegādājās zāģi par Ls 345, Bērziņu pagasta padome — datoru par Ls 945, Kalniešu pagasta padome — trimmeri par Ls 519, Šķeltovas pagasta padome — pļaujmašīnu par Ls 3250, Dagdas pilsētas dome — sniega birsti par Ls 2950.

4. ceturksnī

Dagdas pilsētas dome iegādājās smilšu konteinerus par Ls 850.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp AS “Baltic Trust Bank”, Krāslavas novada domi un SIA “Krāslavas ūdens”, 27.08.2002. pieņemts domes lēmums, kurā paredzēta aizdevumu procentu dzēšana no autoceļu un ielu fonda līdzekļiem. 2006. gada 8. martā noslēgts aizdevuma līgums par kopējo summu Ls 298604,86. Aizdevums paredzēts pilsētas ielu remontam. Aizdevuma atdošanas termiņš — 28. 12. 2011. Pagājušajā gadā aizdevuma procentu dzēšanai izlietoti Ls 7932.

Pamatojoties uz 18.06.2008 aizdevuma līgumu starp Krāslavas novada domi un Valsts kasi, dome veica Ls 20772 aizdevumu procentu maksājumu. Aizdevums tika paredzēts Krāslavas novada ielu un ceļu remontdarbu veikšanai.

Kā būs šogad?

Rajona padomes izpilddirektors Viktors Aišpurs pastāstīja, ka ceļu un ielu finansēšanai paredzētā valsts budžeta valsts autoceļu fonda programmas mērķdotācija 2009. gadam samazināta gandrīz par 50%, salīdzinājumā ar 2008. gadu. Pašvaldību iespējas krietni sarukušas, labākajā gadījumā šīs naudas pietiks tikai sniega tīrīšanai un greiderēšanai. Tiesa, vairākas pašvaldības spēja izveidot salīdzinoši lielus ceļu naudas iekrājumus, līdz ar to tām būs lielāka rocība un paveikt varēs vairāk.

Lai gan plānotais finansējums 2009. gadam jau ir sadalīts atbilstoši apstiprinātai metodikai un aprēķinu formulai, jāņem vērā arī tāds fakts, ka pēc 1. jūlija pašvaldības apvienosies novados un par ceļu naudas izlietojumu savā teritorijā jau lems katrs novads patstāvīgi. Šodien gan neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kā lems novada deputāti? Atšķirībā no citām pašvaldībām, mūsu rajons neveido autoceļu rezerves fondu neparedzētiem darbiem, bet visus autoceļa fonda līdzekļus sadala pašvaldībām, tālāk tās pašas lemj par to izlietošanu. Vai novados deputāti atstās spēkā esošo ceļu naudas sadalījuma kārtību, atvēlot konkrētu summu konkrēta pagasta vai pilsētas ceļu uzturēšanai, vadoties pēc rajona padomes agrāk apstiprinātās formulas, vai tomēr nolems kaut ko pamainīt naudas sadalījuma kārtībā savā teritorijā, to uzzināsim pēc vēlēšanām.

Juris ROGA