Maizes rika, krūze piena...

Cik daudz gadu pagājis, bet šķiet, ka nekā garšīgāka nemaz nevar būt. Nē, ir gan: baltmaizes šķēle, kas pārlieta ar dzintarkrāsas medu... Gadsimtu, pat tūkstošgadu gaitā nebija nekā garšīgāka par to. Šādas domas pārņem muzeja ekspozīcijas “Maize, piens, medus” apmeklējuma laikā. Fondu glabātāja Alla Lomanovska pastāstīja, ka tematiskā izstāde “Maize” tika rīkota arī agrāk, šogad — tā pati ideja paplašinātā formātā. Visus eksponātus dažādos gados sakopojuši Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki. Zinātnes un tehnikas progresa straujās attīstības gadsimtā tādi lauku dzīves atribūti kā izkaptis, sirpji, spriguļi jauniešiem šķiet brīnums. Pat koka grābekļi, dakšas un lāpstas, kuras lietoja zemkopji pirms gadiem sešdesmit — septiņdesmit.

... Ar interesi apskatu māla krējuma ķērni. Manas bērnības gados to jau nomainīja skārda kanniņas ar skata stikliņu un lejamkrāniņu. Koka sviesta ķērnes un metāla piena centrifūgas — arī pazīstamas ainiņas no tālās pagātnes. Vēl pirms pusgadsimta vietējos tirgos rosīgi tirgojās ar sviesta ķieģelīšiem, kas svēra 400 gramu. Tāpēc to gatavošanas koka formiņas tika dēvētas par “mārciņām”. Sarežģīta bija arī maizes cepšanas tehnoloģija. Bija nepieciešama ne tikai pieredze, bet arī mājpiederumu komplekts, par ko zīmīgi liecina muzeja izstāde. Ne mazāk interesanta ir arī medum atvēlētā nodaļa.

Visiem izstādes eksponātiem no muzeja fondiem ir inventāra numuri, pēc tiem varēja uzzināt arī par zemnieku sadzīves priekšmetu bijušajiem īpašniekiem. Dzirnakmeņi no Priedaines ir Emīlijas Čiževskas dāvana, kas tika sarūpēta tieši pirms ceturtdaļgadsimta. Pazīstamais krāslavietis Roberts Buturovičs ziedoja senlaiku medus sviedni — vienu no vērtīgākajiem tagadējās “saldās” ekspozīcijas eksponātiem. Daudz ko pieredzējušais dravas dūmotājs kādreiz piederējis Krāslavas mākslinieces Lilijas Tamas tēvam.

Izstādes kolekcijas noformēšana ir īpašs uzdevums. Organizētāji atrada spīdošu risinājumu, izvietojot to zem gleznas “Sestdienas vakars no manas bērnības”, kas izstaro mājīguma gaismu. Autore — Inta Dobrāja, kura vairākkārt apmeklēja mūsu kluso pilsētu mākslas dienās. Ielūkojoties gleznā, arī es neviļus atcerējos to neaizmirstamo no krievu krāsns izņemtās karstās maizes garšu.

Aleksejs GONČAROVS