Atsevišķi laikraksta lasītāji šad tad pārmet, ka “Ezerzeme”, viņuprāt, pārāk bieži raksta par lauku bibliotēku dzīvi. Tomēr tieši skola, tautas nams un bibliotēka ir tie vienīgie centri, kur laukos pagaidām vēl ir manāma dzīvības elpa. Ir dzirdēti pārmetumi, ka bibliotēkas attīrās no morāli novecojušām, neviena nepieprasītām grāmatām, taču, kā jebkurai iestādei, arī bibliotēkai ir jāmainās līdzi laikam, jāpiemērojas arvien jaunām lietotāju prasībām, jo, kā zināms, izdzīvos, kas pārvērtīsies.
Izvaltas pagasta bibliotēka izvietojusies pamatskolas ēkā, kas sevišķi ērti ir skolotājiem un audzēkņiem. Nav šaubu, ka liela loma bibliotēku attīstībā ir prasmei sadarboties ne tikai ar citām bibliotēkām, bet arī ar savas pašvaldības iestādēm. Jo tuvāk viena otrai tās atrodas, jo vieglāk un veiksmīgāk norit visi procesi. Izvaltas bibliotēkas vadītāja Vita Japiņa pastāstīja, ka skolēni izmanto katru brīvu brīdi, lai ieskrietu lasītavā, kur ir iespēja lietot datoru ar interneta pieslēgumu, kā arī pašķirstīt jaunākos žurnālus, laikrakstus, palasīt kādu grāmatu. Tiesa, biežāk jauno paaudzi interesē tieši datori.
Izvaltas bibliotēkai pagājušajā gadā bija 288 lietotāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apmeklētāju skaits pieaudzis par 13 cilvēkiem. Šķiet, sīkums vien ir, bet pašreizējā situācijā laukos arī tas ir liels panākums. Trīs četrus iepriekšējos gadus iestādes vadītāja vispār nevarēja palielīties ar lietotāju skaita pieaugumu un priecājās, ka tas krasi nesarūk. Tiesa, lai gan lietotāju tagad vairāk gan, diemžēl pieaugums sasniegts, pateicoties datoriem: astoņi apmeklētājiem un viens — bibliotekārei.
Ne mazāk būtisks rādītājs bibliotēku darbā ir apmeklējumu skaits, kas arī ir pieaudzis par 15 un pērn bija 5575 — tik reizes cilvēki pēc kaut kā vajadzīga ir ienākuši bibliotēkā. Par 260 pieaudzis uzziņu daudzums, kopskaitā sasniedzot laukiem iespaidīgu ciparu — 3680, galvenokārt pateicoties studentiem un bērniem, kuri šī rādītāja līkni dzen augšā ar savu aktivitāti. Tas, protams, priecē, jo apliecina lauku bērnu tieksmi pēc zināšanām un vēlmi iegūt labu profesiju. Skumdina vienīgi apziņa, ka, apguvuši labu profesiju, jaunieši visticamāk tā arī nekad vairs neatgriezīsies dzīvot lauku vidē, kur iedzīvotāju skaita samazinājuma tendence pamazām iznīcina visu, kas vēl palicis.
Bibliotēkā samazinās literatūras izsniegumu skaits, pērnā gada rādītājs — 6560 — ir par 140 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš. Bibliotekāre apgalvo, ka tas gan nav saistīts ar fonda stāvokli, vienkārši cilvēki tagad lasa mazāk, lai gan ir no kā izvēlēties: fondā ir 8576 grāmatas. Pērnajā gadā norakstīts pavisam neliels daudzums — tikai 315, bet to vietā iegādātas 354 jaunas, plus žurnāli, laikraksti. Pašvaldības piešķirtais finansējums: 294 lati grāmatām un 481 lats presei. Bibliotēka pasūta 17 dažādus žurnālus, apmierinot gandrīz katra iedzīvotāja gaumi (“Sieviete”, “Praktiskais Latvietis”, “Ieva”, “Patiesie Stāsti”, “Dārza Pasaule”, “Vides Vēstis”, “Ilustrētā Zinātne”, “Sīrups” un citi), kā arī trīs laikrakstus: “Latvijas Avīze”, “Ezerzeme”, “Latgales Laiks”.
Grāmatu klāstu bibliotēka papildina, arī piedaloties divos tradicionālajos projektos un pateicoties sponsoru dāvinājumiem grāmatu svētkos. Projektos nav iespējams tikt pie literatūras krievu valodā, bet Izvaltas puse ir latviska un par grāmatām krieviski šeit maza interese. Reti, bet gadās, ka lasītāji grāmatas nozaudē, aizmirst atdot vai sabojā. Tā nav tendence, bet šādas situācijas retumis gadās jebkurā bibliotēkā, lai cik liela vai maza tā ir. Ja gadās grāmatu sabojāt, apzinīgi lasītāji parasti jautā bibliotekārei, kā varētu atrisināt šo situāciju. Ja cilvēkam ir iespēja, viņš atnes citu līdzvērtīgu grāmatu sabojātās vietā. Ir jau arī tādi, kuriem ķibele gadījusies, bet viņš neko nespēj dot pretī, jo vienkārši viņam nav ienākumu. Vispār problēma vienmēr tiek risināta individuāli atkarībā no konkrētās situācijas.
Apmeklē bibliotēku ne tikai bērni, pamatskolas audzēkņi, studenti, Rīgā un citviet Latvijā dzīvojoši izvaltieši, bet arī pilnīgi sveši ļaudis, kuri parasti vēlas tikt pie interneta. Tā kā datoru ir pietiekami, rinda veidojas reti. Ja veidojas, tad skolēnu lielā pieplūduma dēļ. Parasti datoru aizņem uz pusstundu, ilgāku laiku reti kurš pie tā pavada. Skolēni spēlē vai meklē informāciju mācībām, studenti — zinātniskajiem darbiem. Pieaugušie izvaltieši labprāt veic dažādus maksājumus, izmantojot internetbanku. Sākumā bijusi nedrošība, dažiem bibliotekāre sniegusi konsultatīvu palīdzību, bet tad tā lieta aizgāja. Tiesa, šo iespēju izmanto iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā, pensionāri veikt naudas pārskaitījumus nenāk un arī strādāt ar datoru nemācās. Tomēr pagastā dzīvo arī tādi pensionāri, kam dators nav sveša vai pavisam nepazīstama lieta.
Izvaltas bibliotēkā pēdējais remonts bijis 2003. gadā. Grāmatu plaukti ir pavisam bēdīgā stāvoklī. Tiesa, pērn ir iegādāti 11 jauni plaukti lasītavā, savulaik nopirkti arī 8 jauni datorgaldi un 7 krēsli. Bibliotēka strādā arī sestdienās — ne katrā pagastā lasītājiem ir radīta tāda priekšrocība.
Nobeigumā atgādināšu, ka tradicionālie grāmatu svētki, kas ir rajona mēroga pasākums, šogad notiks Izvaltā. Bibliotekāre cer, ka pasākums varbūt veicinās lielāku interesi par grāmatu. Tas arī dos iespēju iegādāties lētāk jaunas grāmatas uz vietas, ietaupot ceļa izdevumus. Visbeidzot, tā būs iespēja tikties ar politiķiem, kuri ir reti viesi lauku pašvaldībās. Tajā pašā laikā arī pagastu cilvēkiem ir interese redzēt viņus vaigā un skatīties acīs, uzdodot skarbus jautājumus.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
