Kāpēc bojājas kartupeļi?

Daudzviet par sevi liek manīt kartupeļu lakstu puve, kuras sporas no lakstiem ieskalojās augsnē un pārgāja uz bumbuļiem. Šie bojājumi parasti ir sausi, tiem raksturīgi pelēki, nedaudz iegrimuši sausi plankumi. Sausos apstākļos inficētie bumbuļi mumificējas, bet paaugstinātā mitrumā sapūst.

Kartupeļu laukos, kur veģetācijas periodā netika veikta negatīvo ceru izlase — netika izvākti ar melnkāju inficētie ceri, glabātavās tā sevi parāda — pāriet slapjajā puvē, kas, tālāk inficējot veselos bumbuļus, veido sapuvušo bumbuļu perēkļus — smirdošu masu. Ja bumbuļi bija inficēti augšanas periodā, tie sāk pūt no vidus, bet, ja bumbuļi inficējušies saskarsmes (rokot, pārvadājot, šķirojot vai atrodoties sabērumā blakus veselajiem) rezultātā, tad tie sāk pūt no kontakta vietas ar slimo bumbuli. Pārgriežot bumbuļus, bieži jauc melnkājas infekciju ar karantīnas slimību — kartupeļu gaišo gredzenpuvi. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi ierosina arī baktērija, kura neizdala smaržu. Pārgrieztajos bumbuļos labi redzams gredzens, infekcijas sākumā inficēto bumbuli saspiežot, no vadaudu gredzena izdalās gaiši dzeltens ūdeņains šķidrums, bet vēlāk — biezpienveidīga masa. Baktēriju darbības rezultātā bumbuļi sapūst. Plaša informācija par kartupeļu gaišo gredzenpuvi ir atrodama VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv.

Slapjo puvi ierosina baktērijas, tās vairojas, ja kartupeļu bumbuļu uzglabāšanai ir nepiemēroti apstākļi, pirms ievietošanas ziemas glabātavās tie netika atdzesēti un atlasīti slimību inficētie bumbuļi. Slapjās puves inficētie bumbuļi pūst, izdala nepatīkamu smaku un šķidrumu, kurš tālāk inficē blakus esošos veselos bumbuļus, veidojot pūstošo bumbuļu perēkļus. Baktērijas nokļūst mehāniski bojātos bumbuļos, kuriem atlobīta miza, nobrāzumos uz bumbuļu virsmas, mizas plaisām, kraupja brūcēs, caur lakstu puves un kaitēkļu radītajiem bojājumiem.

Kartupeļu sabērumi glabātavās regulāri jāuzrauga, jo atsevišķām šķirnēm slimību izplatība turpinās. Slimie bumbuļi jāatlasa un tie nekavējoties jāizvāc no glabātavām. Visu baktēriju attīstību un izplatību veicina nepietiekama gaisa apmaiņa sabērumos, palielināts gaisa mitrums un temperatūras paaugstināšanās glabātavās. Palielinoties kartupeļu pūšanai, bumbuļu sabērumos temperatūra paaugstinās, kas pūšanas procesu palielina. Šādos uzglabāšanas apstākļos bumbuļi var sapūt un ražas zudumi var sasniegt 20-50 %.

Sēklas kartupeļu uzglabāšanas temperatūrai sabērumā vajadzētu būt +20 ...+40C, bet pārtikas kartupeļiem +3...+50C robežās. Ja pārtikas kartupeļu sabērumā temperatūra nokritās līdz +10C, bumbuļos paaugstinās cukuru daudzums un tie kļūst saldi. Lai uzglabāšanas periodā samazinātu sēnīšu slimību izplatību, sēklas kartupeļu bumbuļu apstrādei var izmantot mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus.

- Krāslavā, Skolas ielā 9-13 notiks Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju triju dienu apmācības, pirmā nodarbība 17. februārī pulksten 10.00. Plašāku informāciju var saņemt pa tālruni — 26490677.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)