Galvenais — nezaudēt ticību sev!

Šogad janvārī svarīgākie demogrāfiskie rādītāji saglabājušies nemainīgi: ne kāzas svinētas, ne kāda jauna dzīvība nākusi pasaulē, ne zemes klēpī guldīti. Starp citu, bēru gadījumā pašvaldība palīdz vienīgi ar transportu. Pensionāriem nekādu bēru pabalstu nemaksā, izņemot kādu ārkārtas gadījumu, kas tiek risināts, pieņemot padomes lēmumu. Piemēram, ja nelaiķis nav saņēmis pensiju, pabalstu un nebija citu ienākumu, no kuriem varētu segt bēru izdevumus. Pagājušajā gadā gan nav, bet agrākajos ir bijuši gadījumi, kad pašvaldība bijusi spiesta uzņemties pilnībā bēru organizēšanu: zārku pirka, kapračus sarunāja, sviestmaizītes taisīja, un visu par pliku paldies.

Bet atgriezīsimies pie dzīvajiem Ķepovas pagasta iedzīvotājiem: Apaļi, Katriņiški, Tukiši, Sumkova, Vorzova, Posova, Pļesņeva, Meļķeri — kopā tās ir 69 saimniecības un 166 iedzīvotāji. Ļaudīm visbagātākie, protams, Apaļi — 39 saimniecības un 108 iedzīvotāji. Otrā pusē — Neikšāni, Blusova, Barinauci, Dinaborčiki, Kulakova, Madalāni, Ķepova, Lukšova — kopā ir 59 saimniecības ar 127 iedzīvotājiem. Pagastā otrajā apdzīvotākajā ciematā — Neikšānos — 30 saimniecību un 66 iedzīvotāji.

Saskaitot visu kopā, pagastā ir 128 saimniecības un 293 iedzīvotāji, no tiem 184 darbaspējas vecumā, 68 pensionāri un 41 bērns līdz 15 gadu vecumam. Precīzāk — bija, jo pērnā gada laikā ir notikušas dažas izmaiņas, par kurām jau rakstīju sākumā, bet kuras vēl nav apkopotas šajā statistikā.

Par dzīvi turpinot, jāatzīmē, ka Baltkrievijas pierobežas nelielajā pagastiņā savulaik iedzīvotāji jutušies gana omulīgi, un daudzie kilometri līdz rajona centram netraucēja baudīt daļu pilsētnieku dzīves labumu. Kolhozu laikā visas sabūvētās daudzdzīvokļu mājas laukos bija apdzīvotas, bet Gorbačova pārbūves iniciētajos sabrukuma gados pagastā nācās slēgt lielo katlu māju, kuru uzturēt būtībā nebija problēmu arī pagasta pašvaldībai, ja vien cilvēki spētu maksāt par apkuri. Bet šādi milzu izdevumi iedzīvotājiem nebija pa spēkam, tālab daudzdzīvokļu namu centrālapkure tika pārtraukta un apkures problēmu katrs risināja, kā mācēja. Pamazām ļaudis atstāja daudzdzīvokļu mājas. Agrāk Ķepovas pagastā bija skola un bērnudārzs, kad kolhozs “Ošupe” izjuka, bērnudārzu slēdza, palika vien skola. Jau vairākus gadus nav arī tās, bet bibliotēkāre vairs strādā uz pusslodzi.

“Mūspusē bija kolhozs “Ošupe”, kuru daudzus gadus vadīja priekšsēdētājs Iganovs, un kolhozs “Pravda” — tur par priekšsēdētāju vienu laiku strādāja Ļebedevs, arī bija labs un stiprs kolhozs,” atceras Ķepovas pagasta sekretāre Zinaīda Aņisko. “Pamazām kolhozi pieņēmās spēkā, sāka izmaksāt trīspadsmito algu, bija prēmijas, piemaksas. Kad abus kolhozus apvienoja kopā un vadība nomainījās, viss sāka jukt un brukt. No apvienošanās nekas labs nesanāca. Tomēr arī pēc tam vēl varēja normāli dzīvot, jo visiem bija darbs, visi kaut ko nopelnīja savām ģimenēm, bet tagad gandrīz visi ir bezdarbnieki. Oficiāli reģistrējušies tikai daži, jo to darīt ir finansiāli neizdevīgi transporta izdevumu dēļ. Papildus transporta izdevumi rodas, pildot pienākumu apmeklēt darba devējus, meklējot darbu. Bet pat Dagdā dzīvojošiem nav darba. Turklāt lauciniekam ir piemājas saimniecība, lopiņi, viņš, pat atradis darbu Dagdā vai Krāslavā, nevarēs izbraukāt. Savukārt pagastā darbavietu nav. Ar darbu nodrošināti tikai daži cilvēki, kas strādā pagasta pašvaldībā, veikalā, piena savākšanā un pastā.”

Tā, lūk, izveidojies, ka galvenais iztikas avots šī pagasta ļaudīm lielākoties ir pašu saimniecības. Ir tikai viena zemnieku saimniecība — “Cimoška”, kas nodarbojas ar lopkopību. Pārējās ir piemājas saimniecības, pie lielākajām var attiecināt kādas septiņpadsmit, vairāk kā puse no tām ir Apaļu ļaudīm. Gandrīz visās piemājas saimniecībās ir govis un cūkas, vienā otrā — aitas, zirgi, bišu saimes.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā Ķepovas pagasta iedzīvotāju skaits sarucis par kādu simtu, gribas ticēt, ka palikušie nebūs zaudējuši visu tā lielā optimisma devu, kāds valdīja tajos gados, kad viņi paši kļuva par savas zemes saimniekiem. Sajūtiet, cik liela dzimtās vietas mīlestība ir ielikta pagasta ļaudīm piederošo piemājas saimniecību nosaukumos: “Birzstalas”, “Trīs Kļavas”, “Zemenes”, “Saulzari”, “Sudrabiņas”, “Rasaiņi”, “Cīruļi”, “Ceriņi”, “Asteres”, “Pūpoli” un citos. Lai cik grūti laiki pienākuši, galvenais šodien ir nezaudēt ticību sev un saviem spēkiem!

Juris ROGA