Dzīve turpinās

Populārākais meitenes vārds pērn bija Aleksandra (tas dots trim bērniem), Anna (trim bērniem) un Marija (diviem bērniem), bet zēniem — Maksims un Artūrs, kuros nosaukti attiecīgi trīs un divi jaundzimušie. Vecāki bērniem ir izvēlējušies arī mūspusē salīdzinoši retus vārdus: Enija, Dana, Elina, Vivita, Eva, Alekss, Gļebs, Marats, Patriks, Ratmirs.

Mirstība diemžēl arī ir pieaugusi un pārsniedz dzimstību: pērn reģistrētas 213 miršanas — aizsaulē aizgāja 108 sievietes un 105 vīrieši. Salīdzinājumam: 2007. gadā mūsu novadā reģistrēts 201 nomirušais.

Savukārt laulību skaits ir sarucis: ja 2007. gadā tika noslēgtas 111 laulības, tad pērn laulību reģistrēja 91 pāris, no tiem 14 salaulājās baznīcā. Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja I. Teiviša pastāstīja, ka pērn reģistrēto laulību kopskaitā deviņi pāri bija tādi, kur līgava vai līgavainis bija ārzemnieks: gan no mums tuvajām valstīm, gan no tālām zemēm. Laulību skaita sarukumā var saskatīt likumsakarības ar ekonomisko krīzi valstī.

I. Teiviša: “Krāslavā gan tā nebija, bet mani kolēģi stāstīja, ka citviet valstī laulību reģistrācijas iesniegumi pat tiek paņemti atpakaļ, lai nogaidītu labākus laikus. Mūspusē krīzes pazīmes izpaudušā kāzu viesu skaita straujā sarukumā. Ja vēl 2008. gada sākumā 100 un vairāk kāzinieku bija ikdiena, tad tuvāk gada nogalei sveicēju pulciņš krietni saruka un skaita ziņā pietuvojās tam, kāds bija 90. gadu sākumā — pāris desmitiem. Labākajos laikos arī mūspusē jau rīkoja lielas kāzas ar vairāk kā 100 viesiem.”

Tomēr dzīve nav apstājusies: krīzes nāk un aiziet, cilvēki turpina strādāt un dzīvot. Pērn Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļā veikts arhīva telpu remonts, iegādāti arhīvu prasībām atbilstoši metāla plaukti un cits aprīkojums, lai varētu turēt kārtībā arhīva grāmatas. Vasarā nomainīts dzimtsarakstu nodaļas ēkas jumta segums un veikta siltināšana. Vecais segums bija bojāts, un nokrišņu laikā jumts stipri tecēja, turklāt tas nebija iesiltināts, tāpēc bija lieli siltuma zudumi. Arī vecie koka logi ir nomainīti pret stikla pakešu logiem, kā rezultātā telpas kļuva gaišas un ir iespējams ilgāku dienas laiku strādāt bez papildus apgaismojuma, kas dod iespēju ieekonomēt līdzekļus, savs labums tiek arī redzei.

I. Teiviša: “Paveikti lieli renovācijas darbi, par ko esam pateicīgi novada domei un pašvaldībām, kuras atbalstīja arhīva remontu. Pagastu iedzīvotāji ar lielāko prieku brauc pie mums reģistrēt laulību, jo pie viņiem tādu lepnu telpu nav. Savulaik dome jau atremontēja līgavas un līgavaiņa istabu, ceram, ka kādreiz remontēs arī svinīgo ceremoniju zāli, jo tur notiek ne tikai kāzu reģistrācija, bet arī citas svinīgas ceremonijas. Turklāt sakarā ar novadu izveidošanu mums noteikti būs vēl vairāk darba.”

Juris ROGA