Izvaltā pasākumu netrūks arī krīzes laikā

A. Platace: “Līdz jūnijam ir pietiekama skaidrība, visas ieceres realizēsim, lai gan, protams, pasākumus plānojam visam gadam. Pati lielākā izdevumu pozīcija ir mūzika, kas tagad ļoti dārga, visiem pasākumiem to apmaksāt grūti. Ja kādreiz ņemam ieejas maksu, tad gan cilvēki iebilst, gan apmeklētāju skaits sarūk, tālab faktiski visi pasākumi pie mums ir bezmaksas. Pērn pirmajā Adventa svētdienā Izvaltā koncertēja aktieris Dainis Porgants kopā ar Duetu Sandra. Ieejas maksa bija lats, apmēram 100 cilvēku sapulcējās. Ja būtu bezmaksas ieeja, būtu vēl vairāk.”

Šobrīd Izvaltas tautas nama folkloras ansamblis “Izvoltīši” gatavojas piedalīties starptautiskajā masku tradīciju festivālā, kas notiks Dagdā 14. un 15. februārī un kurā pulcēsies Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi. Izvaltieši plāno piedalīties gan masku saietā un grupu izrādīšanās pasākumā, gan Lielajā masku gājienā.
Šogad Izvaltā nerīkos Valentīndienas pasākumu, jo Valentīna diena iekrīt masku festivāla laikā. Lieldienu pasākums gan notiks.

Izvaltā vislielākie svētki šogad būs Jurģos — Latgales novada Juru diena ir iekļauta pat rajona pasākumu plānā. Juru dienas svinību tradīcija Izvaltā ir sena, taču tā tika pārtraukta un atjaunota pirms gadiem četriem. Divas reizes Juru diena svinēta kopā ar grupu “Latgales Dāmu pops”, reizi — ar Dailes teātra aktieriem Šoriņu un Neimani, bet Latgales novada Juru dienai jau aizrunāts “Latgales Dāmu pops”. Tas būs ļoti liels pasākums, uz kuru tiks aicināti Juri no visa novada. Agrāk pasākums notika bez īpaša scenārija — ievads, stāstījums par Jurģu dienu, Juru sveikšana un koncerts, bet šogad tiks rakstīts liels scenārijs.

Jau pērn Izvaltā apvienoja Mātes un ģimenes svētkus, arī šogad tie būs apvienoti. Šos svētkus pērn ļoti skaisti organizēja Izvaltas jauniešu iniciatīvas grupa “Roku rokā” pie galdiņiem ar groziņiem, koncerts, konkursiņi, bija uzaicinātas vēderdejotājas no Krāslavas.

Kā vienmēr notiks Bērnības svētki tiem, kuri 1. septembrī ies pirmajā klasītē — tādu šogad ir kāds desmits. Bērnudārzā ir savs izlaidums, bet šis ir vēl viens pasākums, kurā pirmklasniekus svinīgajā daļā sveic pagasta pašvaldība ar dāvanām. Savukārt krustmāte ar krusttēvu bērnu izšūpo šūpolēs. Otrajā daļā bērnus sasēdina izpušķotos zirgu ratos un izvizina sporta laukumā, vienu gadu zirga vietā bija mazs traktors. Bērni brauc uz “Kūku kalnu”, “Apelsīnu kalnu”, ceļā ir visādi brīnumi, izdarības. Pajūgs pietur “Rūķu zemē”, “Augļu salā”, vēl citur, visur mazie kaut ko sev atrod.
Kā likums tiks svinēti Jāņi un Līgo svētki.

Tiks svinēti tradicionālie pilngadības svētki. Pilngadnieku Izvaltā šogad ir kādi piecpadsmit. Pirmā daļa tradicionāla — dievkalpojums baznīcā. Tad visi dosies uz pamatskolas lielo zāli, kur tiks piedāvāts svinīgais koncerts un noritēs sveikšana starp numuriem. Jādomā, tiks ievērota vēl viena tradīcija: pilngadnieki dodas pie akas un dzer šampanieti, ko viņiem dāvina pašvaldības priekšsēdētājs.

Tuvāk rudenim Izvaltā ieplānota ražas svētku balle. Varbūt to nāksies apvienot ar kādu citu pasākumu, jo jātaupa līdzekļi. Varbūt tiks apvienota zemnieku un pensionāru balle, lai ir viena, bet lepnāka. Pērn, kad kooperatīvā sabiedrība “Izvalta” svinēja savu 15 gadu jubileju, tāda pieredze jau gūta.

Protams, būs arī Ziemassvētku balle, kas Izvaltā tiek rīkota visai plaši, sadarbībā ar vietējo pamatskolu.

Iecerētas visas tradicionālās izstādes, lai gan A. Platace atzīst, ka ļaudīm tās jau apnikušas un ir jāpadomā, kā padarīt interesantākas. Aktīvāk piedalās tieši rudens ziedu izstādē, bet Adventes vainagu gada nogalē bija pavisam maz. Mazinās atsaucība ražas izstādei, arī Lieldienu izstāde pamazām zaudē dalībniekus.

A. Platace: “Tauta vispār kļuvusi pasīvāka, vairs nav tā azarta, kā pirms gadiem desmit. Es daudzus apzvanu, personīgi satieku uz ceļa, aicinu uz pasākumiem. Ja vēl par velti, tad kaut kā savācas, bet pēc tam pārmet, ka nav nekā interesanta. Taču vieskolektīviem ir jāmaksā. Parasti pasākumos cenšamies iztikt ar saviem spēkiem, jo mums ir pietiekami amatierkolektīvu. Darbojas deju kopa “Rudņa”, kas ar šo gadu sadalīsies jauniešu un vidējas paaudzes kolektīvos. Jaunatne vēlas dejot atsevišķi no pieaugušajiem, ja mums ir cilvēki, kāpēc nē? Mēģinājumi jau notiek. Mums ir folkloras ansamblis “Izvoltīši”, kas dalās bērnu un pieaugušo kolektīvā. Lielu popularitāti ieguvis vokālais sieviešu ansamblis “Blāzma”, dramatiskais kolektīvs, joku dzinējas Zoļa un Zepa, daiļ- lasītāji. Tamborētāja Sandra Stivriņa ar saviem tamborējumiem atbalsta visus nozīmīgākos pasākumus. Mums darbojas lietišķās mākslas pulciņš (audējas), jauniešu grupa “Roku rokā”, divi diskžokeji jeb tehniskais pulciņš, kuri nodrošina ar mūziku diskotēkas jauniešiem. Ļoti lielu atbalstu tautas namam sniedz pamatskola ar saviem kolektīviem praktiski katrā pasākumā. Citur semināros pat brīnās par mūsu skolas un tautas nama ciešo sadarbību, par ko man liels prieks.”

Juris ROGA