Bibliotēka — logs uz informāciju

Tiesa, bibliotēkas durvis virinās arvien retāk, ja salīdzina ar laiku pirms gadiem desmit vai divdesmit. Lauku iedzīvotāju skaita sarukums atspoguļojas arī bibliotēku darbā, taču 2008. gads bijis pat veiksmīgāks nekā pāris agrākie gadi.

Bibliotēkas vadītāja Ludmila Paskačima pastāstīja, ka lietotāju skaits palielinājies no 190 cilvēkiem gadā aizpērn līdz 204 pērn. Neskatoties uz to, ka 2008. gadā bibliotekāre sešas nedēļas atradās nopietnās mācībās, vēl trīs mēnešus ritēja iestādes remonts, kad bibliotēkas lietotājiem varēja nodrošināt tikai daļēju apkalpošanu, jo grāmatu plauktus un datorus nācās nosegt ar plēvi. Tomēr arī šis sasniegtais pozitīvais rādītājs atpaliek no tiem labākajiem laikiem, kad lasītāju skaits sasniedza 240 cilvēkus un vairāk. Visvairāk lasītāju 1989. gadā, bet tad arī iedzīvotāju bija daudz. Pēc tam tika novērota lejupslīde, 1996.-1997. gados bija neliela augšupeja, bet ar 2003. atkal samazinājums.

Iemesls nav tālu jāmeklē — iedzīvotāju skaita sarukums pagastā. Process neapstājas, tas turpinās no gada uz gadu. Nav dzimstības, pensionāru kļūst vairāk un vairāk, daļa gados veco lasītāju nomirusi, daži iedzīvotāji ir sameklējuši darbu ārzemēs, bet jaunatne laika gaitā pamet dzimtās vietas pavisam, jo šeit nav darba un iespējas labi nopelnīt.

Pašvaldība iedala līdzekļus periodisko izdevumu abonēšanai, kas visā visumā ir ļoti pieprasīti. Bibliotekāre apgalvo, ka žurnālus un avīzes lasa reizes divas vairāk cilvēku nekā grāmatas. 2008. gadā bija bagātīga izvēle — “Praktiskais latvietis”, “Ieva”, “Rokdarbu vācelīte”, “Subbota”, “Delaj sam”, “Lilit”, “Ļubļu”, “Poplavok”, “Vokrug sveta”, “Čudesa”, pāris bērnu žurnāli un citi izdevumi, kopskaitā 24 nosaukumi. Šogad tā nebūs, jo krīze valstī nav tikai Rīgā vai kādā vienā jomā — tā skārusi mūs visus.

Papildināt grāmatu klāstu bibliotēka var, tikai pateicoties līdzdalībai projektos un dāvinājumiem. Lasītāju dāvinātās grāmatas parasti ir krievu valodā — šajā pusē vairākums ir krieviski runājošo ģimeņu. Iedzīvotāju ieguldījums grāmatu fonda papildināšanā ir vērā ņemams — kopš 1993. gada fonds šādā veidā papildināts ar aptuveni 3000 grāmatu. Īpašu bibliotekāres paldies izpelnījušies Ivans Maļinovskis, Boriss Matvejevs, Svetlana Maļinovska, Svetlana Rubina un Aleksandrs Gasanovs, kuri dāvinājuši savai bibliotēkai gan grāmatas, gan periodiskos izdevumus.

Zīmīgi, ka bibliotēkas jaunā lasītāju paaudze vecumā līdz 18 gadiem pamatā lasa latviski, tikai neliels procents krieviski, nedaudz ir tādu, kas lasa abās valodās. Savukārt pieaugušo vairākums lasa krieviski, neliels procents — latviski un nedaudz ir tādu, kas lasa abās valodās. Lasītāju struktūrā vismazāk ir strādājošo, kas izskaidrojams ar lielo bezdarbu un pašu strādājošo aizņemtību. Aptuveni vienādās daļās ir pensionāri, bezdarbnieki un skolēni. Ja skatās pēc dzimuma, tad aktīvākas bibliotēkas pakalpojumu lietotājas ir sievietes, tikai ceturtdaļa ir vīriešu.

Lai gan bibliotēkas izdevumi uz cilvēku aug ar katru gadu un jau pārsniedz latu, neviens apmeklētājs nav izteicies pret bibliotēkas turpmāku pastāvēšanu. 2008. gadā šie izdevumi sakarā ar lielo remontu vispār ir fantastiski — 104 lati uz cilvēku! Iedzīvotājiem bibliotēka kļuvusi par logu uz informācijas pasauli. Tie ir ne tikai datori, no kuriem trīs saņemti, realizējot projektu “Trešais tēva dēls”, un divi caur Latvijas valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas” Gaismas tīkla projekta laikā. Protams, ir arī visa nepieciešamā orgtehnika: printeris un biroja kombains, kurā ir gan printeris, gan skeneris, gan kopētājs. Vairs tikai retais spēj turēt mājas bibliotēku un atļaujas to regulāri papildināt ar jaunām grāmatām. Arī žurnālus un avīzes lauku cilvēki vairs tikpat kā nepasūta. Vienai daļai pat rajona laikraksts kļuvis par ekskluzīvu prieku, lai gan “Ezerzeme” nepaaugstina abonēšanas maksu. Lūk, ļaudis arī meklē ceļu uz bibliotēku, lai vismaz būtu lietas kursā par to, kas notiek valstī un rajonā.

“Vakar bibliotēkā bija 41 lietotājs — gan lasītāji, gan tie, kuri nāk strādāt ar datoru,” stāsta L. Paskačima. “Tiesa, pieaugušie apmeklētāji ceļu uz bibliotēku pamatā mē-ro grāmatas un periodikas dēļ, datortehnika vairāk interesē jaunatni. Mums ir ieviesta iepriekšējā pieraksta sistēma — grafiks, kur katrs pats pierakstās sev izdevīgā laikā un pie tā datora, kas vairāk patīk. Līdz ar to ir kārtība, domstarpības nerodas. Tiesa, pats vecākais dators nav pieprasīts, un pie tā kāds piesēžas, ja citi aizņemti, bet gaidīt negribas. Pieaugušie vēl arvien jūt bijīgumu pret datortehniku, nespēj sevi pārvarēt. Nāk tie, kam jākārto šofera tiesības, lai aizpildītu testus datorā. Internetbankas lietotāju mums šeit nav, rēķinu apmaksa internetā ir nākotnes jautājums, kas noteikti reiz kļūs aktuāls.”

Juris ROGA