Vēl pagājušajā gadā informējām lasītājus, ka Izvaltas pagasta pašvaldība neuzsāka apgūt piešķirto vienreizējo finansējumu no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai 200000 latu apmērā par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu), bet gan noguldīja šo naudu valsts kasē depozītā līdz aprīlim ar domu ziemā sakārtot visu dokumentāciju, veikt iepirkumus un pavasarī sākt darbus. Izvaltas pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Juris Japiņš uzskata, ka tas bija pareizs solis. Izskatās, ka pašvaldība būs ieguvēja, jo tādējādi papildus iegūs vairākus tūkstošus latu procentu veidā, kā arī varēs padarīt lielāku darba apjomu, jo būvniecībā cenas kļuvušas zemākas.
— Ko darīsiet, ja krīzes laikā simts gudrās galvas izdomās šo naudu iesaldēt?
— Tas būtu ļoti cūcīgi, domāju, ka tā neviens nedarīs. Plānots uzsākt tehniskā projekta “Izvaltas tautas nama, doktorāta telpu, pagasta padomes telpu renovācija-rekonstrukcija” daļēju realizāciju. Tā kā tehniskais projekts jau gatavs, tad ir jāizstrādā nolikums iepirkumam, jāaizsludina iepirkuma procedūra, un var sākt strādāt. Plānots uzsākt arī jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu izbūvi. Domāju, šogad paveiksim daudz vairāk, nekā tas būtu iespējams pērn, jo būvniecībā cenas kritušās un celtnieki gatavi strādāt par zemāku samaksu.
— Jums bija iecere piedalīties programmā, kas paredz līdzekļus ielu apgaismošanai, saieta namu, kultūras namu, sporta zāļu labiekārtošanai ar domu restaurēt sporta zāli. Kā sokas?
— Šis projekts tika iesniegts Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.-2013. gadam, guva atbalstu un šogad tiks realizēts. Tā kopējais finansējums ir 164397,85 LVL, pašvaldības līdzfinansējums — 25% no investīciju programmas kopsummas. Mums nav tādas naudas, jāņem kredīts valsts kasē. Ja nerodas neparedzēti šķēršļi, tad visu var izdarīt. Būvdarbi būtu noteikti jāveic šogad, jo nekā sarežģīta tur nav. Paredzēts kārtīgi nosiltināt ēku no pamatiem līdz jumtam, nomainīt logus un durvis, pārveidot apkuri, sakārtot ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī veikt iekštelpu kosmētisko remontu. Tādi mūsu plāni, bet, kā jau sacīju, esam atkarīgi no finansiālās situācijas valstī: varēs saņemt kredītu vai nē — pagaidām nezinu.
— Izvalta slavena ar dažādām sporta aktivitātēm. Ko darīs sportot gribētāji tajā laikā, kad ritēs remontdarbi?
— Remontu plānojam vasarā, tālab lielu problēmu nebūs. Pie pamatskolas mums ir liels sporta laukums, pamatskolas ēkā ir lielā aktu zāle un mazā sporta zāle. Pats galvenais, lai būtu nauda un neviens šos plānus neizsistu no sliedēm, jo uz ziemas laiku mums jau būtu jātiek atpakaļ izremontētajās telpās.
— Konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” 2008. gadā uzvaru izcīnīja Izvaltas pagasts, turklāt jau trešo reizi vienā un tajā pašā nominācijā — “Ceļi un ielas”. Līdz ar uzvaras lauriem pašvaldībai pienācās 20000 latu no Satiksmes ministrijas. Zināms, kā izlietosiet naudu?
— Mēs tos 20000 latu budžetā pat neredzēsim. Saskaņā ar nolikumu Latvijas valsts ceļu uzturētājs izlietos līdzekļus valsts ceļiem pagasta teritorijā. Kāpēc tieši tā, jājautā Šlesera kungam. Mums ir vienošanās ar Strautiņa kungu, ka par šo naudu tiks salabots viens ceļa posms — aiz Izvaltas centra uz Šķeltovas pusi. Cik garā posmā un cik daudz tiks paveikts — nezinu. Ar iepriekšējo balvu 2005. gadā bija lielāka skaidrība: mēs paši izvēlējāmies vienu pagasta ceļu, paši veicām iepirkumu, noslēdzām trīspusēju līgumu: darbu izpildītājs saremontēja ceļu, bet Latvijas valsts ceļi bija maksātājs. Par 10000 latiem (toreiz šī balva nominācijā “Ceļi un ielas” bija uz pusi mazāka nekā tagad) ceļa posms Izvalta-Krekelišķi tika atjaunots pilnīgi, sākot ar caurtekām, beidzot ar ceļa virsmu, tas arvien ir labā stāvoklī. Vēl viena balva šajā nominācijā pagasta pašvaldībai tika piešķirta 1998. gadā.
— Kā izsludinātais taupības režīms ietekmē jūsu vadīto pašvaldību: samazināsiet atalgojumu, atlaidīsiet darbiniekus, veiksiet citus pasākumus?
— Darbinieku skaits pirmajā pusgadā netiks samazināts, bet samazināsim atalgojumu. Nebūs ne piemaksu, ne prēmiju, paliekam ar cietu algu — kopējais algu fonds pret pagājušo gadu samazināts par 15%. Savus cilvēkus nešķirosim, un atalgojuma samazinājums skars visus, tostarp arī priekšsēdētāju.
No 1. jūnija viena štata vienība tiks likvidēta. Jau šobrīd speciālists, kurš atbild par darba drošību un ugunsdrošību, pie mums strādā uz pusslodzi. Ja izveidojas novads, tad loģiski būtu, ka tur ir viens cilvēks, kurš risina šos jautājumus visā novada teritorijā.
Taupības jautājums ir aktualizējies, naudas budžetā ir daudz mazāk kā pērn. Netiks pirktas mēbeles, galdi, visa būs mazāk. Neesam pelnoši, cik ir naudas, ar to jāizdzīvo. Iestāžu vadītājiem jāsāk taupīt visās jomās un jāaicina visus citus. Nevar zināt, kā būs nākamajā pusgadā, bet līdz jaunajam budžetam jāizdzīvo. Pēc vēlēšanām izdevumi var pieaugt, jo jāsakārto visi zīmogi utt. Viss maksā naudu.
— Vai ir lielāka skaidrība par to, kādi speciālisti paliks strādāt Izvaltā pēc pašvaldību vēlēšanām?
— Apvienošanās projekts izstrādāts, saskaņā ar to tiek likvidēta tikai viena štata vienība — darba drošības inženieris, par kuru iepriekš stāstīju. Kam pienāksies mans kabinets — kā lems jaunie deputāti.
— Vai doktorāts paliks?
— Paliks. Kad tiks paveikta Izvaltas tautas nama, doktorāta telpu, pagasta padomes telpu renovācija-rekonstrukcija, doktorātu pārvietosim uz pagastmāju. Tagad tas atrodas bijušā bērnudārza ēkā. Apstākļi nav spīdoši, māja faktiski avārijas stāvoklī, lielākā problēma — apkure. Bet kādi ir, tādos pagaidām jādzīvo. Tajā ēkā nekā cita nav, izņemot doktorātu. Kāds būs bijušās bērnudārza ēkas tālākais likteni — nezinu. Skaidrs, ka pašvaldībai nekad nebūs tādas naudas, lai to savestu kārtībā. Ja atnāks labāki laiki, varbūt varēs pārdot. Lieku ēku arī novada pašvaldība neuzturēs — tās ir papildus izmaksas, turklāt lielas.
— Ūdensapgādes jautājums ciematā sakārtots pilnībā?
— Projekts labu laiku kā pabeigts, viss ir nodots ekspluatācijā, patērētāji saņem kvalitatīvu ūdeni.
— Kāds būs pamatskolas liktenis, ja realizēsies plāns par to, ka nauda seko skolēnam?
— Bērni skolā ir, tālab neredzu iemeslu problēmām. Mums nav liela satraukuma, jo arī šī celtne ir labā tehnikā stāvokli, izremontēta, silta, plaša. Ir iecere nākotnē izveidot internātu, jo Izvalta ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā un varētu piesaistīt papildus audzēkņus no vietām, kur skolas varbūt būs jāslēdz. Lieli līdzekļi internāta izveidei nav vajadzīgi, kādreiz tas jau bijis ēkas trešajā stāvā, kur tagad pedagogi strādā ar pirmsskolas vecuma bērniem.
— Būs kam tur dzīvot?
— Lēmums par internāta nepieciešamību pieņemts pērn, veidojot novada apvienošanās projektu, lai tajā iestrādātu šo ideju. Labāk tā tur ir nekā nav. Šobrīd bērnus uz skolu un mājup ved autobuss. Ja likvidēsies mazās skolas, pēc katra bērna izbraukāt nevarēs, tas pašvaldībai būs ļoti dārgi, izdevīgāk uzturēt internātu. Bet tie jau ir tālākas nākotnes plāni.
— Paldies pat interviju!
Juris ROGA