Pacietības un rakstura kalve

Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors Juris Karlsons, kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktore Agnese Miltiņa, kultūras ministrijas bērnu un jauniešu kultūrizglītības speciāliste Ingrīda Vilkārse apmeklēja arī Dagdas mākslas skolu, kura realizē piecu gadu apmācības programmu.

Šeit zināšanas mākslas jomā apgūst 70 audzēkņi vecumā no 9 līdz 16 gadiem. Mākslas skolā ar vienu pacietību ir pamaz, ja nav rakstura, tad šeit ilgi neaizkavējas. Lielākā daļa audzēkņu ir no apkārtējiem pagastiem. Tā kā vienā virzienā jābrauc 15-20 kilometru, ir jārēķinās arī ar transporta kustības grafiku, tad skolā ir liela problēma saskaņot visiem ērtu mācību laiku. Sekmīgi pabeidzot šo profesionālās ievirzes izglītības iestādi, tās audzēk-ņi iegūst apliecību. Ar audzēkņiem strādā pieci skolotāji, visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība.

Dagdas mākslas skolas direktore Lolita Beitāne viesiem un žurnālistam izrādīja visus četrus mācību kabinetus, katrā audzēkņi apgūst konkrētu mācību priekšmetu. Tie faktiski ir nemainīgi visus šos gadus: zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, darbs materiālā, veidošana un mākslas valodas pamati. Katrā kabinetā viesu uzmanību piesaistīja interesanti audzēkņu darbi, katrā varēja iepazīties ar krasi atšķirīgiem mākslas darbiem, jo tie izpildīti dažādās tehnikās, pielietoti dažādi materiāli. Audzēkņu radošās idejas burtiski pārsteidza ar savu daudzveidīgumu.

Pat šķietami nederīgais audzēkņu rokās pārtapis skaistās lietās. Izmantojam to, ko visi met laukā. Noder gan primitīvas stieples, gan parastā ģipša saites, gan vienkāršs papīrs, gan kartona kastes. Viesus visvairāk, šķiet, pārsteidza mākslas darbi, kas tapuši no ģipškartona pārpalikumiem. Vispirms tiek izveidota skice, to uzzīmē uz ģipškartona, pēc kontūra izgriež padziļinājumu virsmā, noklāj ar guašu un PVA līmi. Šis interesantais jauninājums ir izdomāts Dagdā. Viesu uzmanību saistīja arī sejas profila izgriezums no žurnāla, blakus tas pats profils jau uzzīmēts ar pasteļkrītiņiem, tad ar guašu, ar gēlveidīgo pildspalvu un līmēts ar diegiem.

Ar zīda apgleznošanu mūsdienās grūti pārsteigt, bet viesi ar lielu interesi vēroja sagatavi un klausījās, kā top kopīgs viens liels grupas darbs. Interesanti šķita arī audzēkņu individuālie darbiņi. Agrāk mākslas skolā nodarbojās arī ar izšuvumiem, bet tagad tas vairs nav tik aktuāls. Toties vietā nākusi tamborēšana — pīnītes lieti noder, lai atdzīvinātu un papildinātu kādu gleznu vai citu mākslas darbu.

Dagdas mākslas skolas klases un gaiteņi pārsteidz ar neskaitāmajiem audzēkņu mākslas darbiem. Jau pēc pāris minūtēm sevi sajūti kā bagātīgā galerijā esam. Patīkamākais, ka darbi ir apskatāmi praktiski jebkurā laikā, kad vien skolas durvis ir vaļā. Turklāt izstādes regulāri atjauno — katra mācību pusgada beigās.

Mākslas skolai ir laba sadarbība ar etnogrāfisko muzeju “Andrupenes lauku sēta” — turp audzēkņi brauc vasarā plenēra laikā. Arī par pašvaldības atbalstu skolas direktore sūdzēties nevar, jo dome iekļauj budžetā vajadzīgo summu, lai nopirktu mācību procesam nepieciešamās lietas. Daļu materiālu iegādājas vecāki, bet, kā jau tika sacīts, mācību procesā ļoti daudz tiek izmantots tas, ko citi cilvēki uzskata par nevērtīgu vai vienkārši izmet. Līdz ar to izdevumi nav lieli. Arī mācību maksa vienam audzēknim ir tikai divi lati mēnesī.

Par lielu ieguvumu uzskatāma iespēja pedagogiem apmeklēt seminārus Rēzeknē un Daugavpilī, kuros notiek arī pieredzes apmaiņa. Agrāk tādi metodiskie pasākumi bija tikai mūziķiem.

Juris ROGA