“Māju-2” tā arī neslēdza...

Krīze — tā domāta pieaugušajiem, bet skolēni turpina dzīvot savā parastajā mācību ritmā, kur saspringtas zinību stundas mijas ar obligātām jautrām pauzēm, kas retumis pārtop par spilgtiem skolas svētkiem.

Ģimnāzijā draisko konkursu “POP-iela” sāka rīkot ļoti sen, un šis brīnišķīgais pasākums vienmēr pulcina pilnu zāli skatītāju. Radošuma brīvība, improvizācijas triumfs, jaunu skatuves talantu atklāšana... Šogad par populārā konkursa galvenajām balvām cīnījās veselas astoņas komandas — no septītajām līdz izlaiduma klasēm.

Interesanti ir tas, ka absolūtā taisnīguma labad ģimnāzijas audzēkņi uzaicināja neatkarīgu žūriju no malas. Pie tiesnešu galda sēdēja trīs. Bērnu un jauniešu centra pārstāvi Ainu Gubu tūdaļ “apbalvoja” ar kultūras ministra portfeli, mani patiešām neērtā situācijā nostādīja pašlaik nepopulārais finanšu ministra amats, taču pazīsti mūsējos! Starp mums, protams, bija arī prezidents. Nemaz ne bargs, bet pat ļoti pievilcīgs. Tā bija Ilze Andžāne, Krāslavas pamatskolas parlamenta viceprezidente. Mēs strādājām tik neatkarīgi, ka konkursa gaitā pat nesačukstējāmies, un izliktās balles piecās nominācijās paturējām vislielākajā noslēpumā. Kas sakāms par mani, tad es gandrīz sāku šķielēt. Zālē un uz skatuves virmoja tādas kaislības, ka vienu aci es nevarēju atraut no fotokameras skata meklētāja, bet otru visu laiku bolīju protokolā.

Neiztika bez galvenās intrigas. Trokšņaino auditoriju sekmīgi savaldīja divas apburošas vadītājas, kuras piedāvāja skandalozā telešova “Māja-2” slēgšanas scenāriju. Arī skolas zālē neiztika bez mīlētās un pretīgās Ksenijas Sobčakas, kuras tēlā veiksmīgi iejutās Iveta Uzula, bet Kseniju Borodinu tēloja Aiga Krute. Vietējās “teledīvas” sekmīgi apvienoja visus konkursa numurus piedzīvojumu formātā uz virtuālā TV ekrāna. Bija arī īsts ekrāns, kur zibēja iemīļoto multfilmu kadri.

Atzinības vārdus pelnījuši konkursanti: katrs numurs liecināja par rūpīgu gatavošanos. Divas reizes kopā ar audzēkņiem uz skatuves uznāca arī pedagoģes Ņina Petuhova un Ļubova Makareviča, kas tikai pastiprināja komandu uzstāšanos efektu. Muzikālo ritmu diapazons — no bērnu dziesmiņām līdz gandrīz smagajam rokam. Tā ka programma iznāca visai daudzveidīga, internacionāla un, protams, nebēdnīga. Izliekot atzīmes, es izdarīju koriģējumus, ņemot vērā zāles reakciju. Tā acīmredzot rīkojās arī mani kolēģi: gala rezultāti tika apkopoti bez vismazākā mājiena uz tiesnešu domstarpībām. Galveno balvu mēs vienprātīgi piešķīrām 12. d klases komandai. Par sudraba balvas ieguvējiem kļuva 11. c klase, kurai patīk dziedāt fonogrammas pavadījumā, bet trešie bija nākamie absolventi no 12. b klases. Tika pasniegtas balvas arī atsevišķās nominācijās. Atraktīvākie bija 7. b klases, dejiskākie — 10. b klase, stilīgākie — 7. b, oriģinālākie — 12. a un precīzākie — 10. d klases pārstāvji. Taču vislielākie ieguvēji izrādījās līdzjutēji, kuri guva īstu baudu un možuma lādiņu: katra skolas diena bija aizpildīta ar spraigiem darbiem.

Aleksejs GONČAROVS