Novadpētniecības jautājums

Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītājai Lidijai Igaunei ir daudzu gadu pieredze novadpētniecības darbā, apzinot un apkopojot Ezernieku pagasta kultūrvēsturisko mantojumu, veidojot novadpētniecības kartotēku. Šajā bibliotēkā patiesi savākts ļoti bagāts novadpētniecības materiāls, taču darbs vēl nav beidzies. Plauktos guļ fotogrāfiju, avīžu rakstu izgriezumu un citu materiālu kaudze, kas vēl jāapstrādā.

Iepazīstinot laikraksta “Ezerzeme” žurnālistu ar visu šo bagātību, Lidija Igaune saka: “Būtu labi, ja būtu par ko vākt informāciju, jo uz šodienu mūspusē vairs nav tādu objektu, par kuriem novadpētniecības mapēs nebūtu nekādas informācijas.”

Aptuveni pussimta mapju satur visaptverošu materiālu par pagastu, ciematu, ievērojamiem cilvēkiem, notikumiem, uzņēmumiem, iestādēm, folkloras kolektīviem, kultūras un vēstures pieminekļiem. Publikācijas no laikrakstiem, žurnāliem un grāmatām par kultūras un izglītības darbiniekiem, lopkopjiem, laukstrādniekiem un daudziem citiem, kas dzimuši, mācījušies, dzīvojuši vai strādājuši Ezerniekos. Apkopojums veikts, sākot ar 1960. gadu, vienā otrā mapītē gadās pat kāds agrāk datēts materiāls. Bibliotekāre pastāstīja, ka novadpētniecībai nepieciešamos materiālus pasūtījusi pat Valsts bibliotēkā. Nopietns novadpētniecības darbs tiek veikts arī Ezernieku vidusskolā, taču tur savāktā un apkopotā informācija, foto materiāli galvenokārt ir par skolu. Bibliotēka nekādā ziņā nedublē skolas novadpētnieku darbu, bet te tāpat ir pieejami svarīgākie materiāli par skolas vēsturi. Tāpat Ezernieku bērnudārzā ir savs novadpētniecības materiāls par pašu iestādi, bet bērnudārza novadpētnieku veikums bibliotēkā arī netiek dublēts.

Bibliotēkas veiktais novadpētniecības darbs pamatā ir skolēnu un studentu pieprasīts. Viņi šo plašo materiālu izmanto, gatavojot dažādus referātus, rakstot kursa darbus, projektus, veicot pētījumus. Taču ir arī citi interesenti, kas labprāt pāršķirsta novadpētniecības mapju saturu un velta savu uzmanību tam, lai, piemēram, vairāk uzzinātu par ansambli “Akmiņeica”, Ezernieku tautas nama vēsturi vai dzimtā novada dabu: mežiem, augiem, augstienēm, pauguriem, ūdenstilpēm, dzīvniekiem. Atsevišķa mape “Vienaldzība un atsaucība mūsu sabiedrībā” ir veltīta pagasta iedzīvotāju “piedzīvojumiem”, ja tā var izteikties. Izrādās, ka šī mapes kriminālā sadaļa nebūt nav tā pieprasītākā informācija, kā varētu šķist. Bibliotekāre novērojusi, ka ļaudis vairāk interesē pozitīvais, bet vislielākā interese ir tieši novadā par dabu uz ezeriem.

Interesanti, kā var orientēties apjomīgajās mapēs, ja nepieciešams atrast konkrētu informāciju? Arī par to padomāts.

L. Igaune: “Izveidota novadpētniecības kartotēka, lai ātri varētu sameklēt vajadzīgo informāciju. Kartītēm par novadpētniecību atvēlētas sešas kastītes. Ja ir zināma tēma, nav nekādu problēmu sameklēt vajadzīgo informāciju. Protams, dažas tēmas ir līdzīgas, meklējamā informācija pārklājas un dažreiz dublējas, piemēram, etnogrāfija un tautas tradīcijas.

Reizi gadā rīkoju novadpētniecības materiālu izstādi, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par savu novadu. Izstādes laikā ikviens var brīvi apskatīt gan izstādes materiālu, gan dziļāk iepazīt ieinteresējošo tēmu.

Gribu pateikt, ka pamats visam šim lielajam darbam ir publikācijas rajona laikrakstā “Ezerzeme”. Esmu ļoti pateicīga rajona laikraksta žurnālistiem par publicētajiem cilvēku dzīvesstāstiem un citu novadpētniecības darbā noderīgu informāciju. Protams, ir vākti materiāli arī no dažādām grāmatām un citiem avotiem, kur vien parādās mūsu pagasta nosaukums. Kādreiz Latvijā tika izdots laikraksts “Cīņa”, kurā arī bija raksts par Ezerniekiem, ko, protams, pievienoju novadpētniecības materiāliem. Man ir pierakstītas iedzīvotāju atmiņas. Ļoti žēl, ka vecā paaudze pamazām aiziet mūžībā, turklāt šodien reti kurš var izstāstīt savas atmiņas. Cits savā laikā varēja izstāstīt, bet ne vienmēr uzdrīkstējās atklāt domas.”

Juris ROGA