Kristīšanas svētki

Šajā dienā ticīgie atceras to, ka 30 gadu vecumā Jēzus Kristus no Galilejas atnāca pie Jordānas upes, lai kristītos ar Jāņa Predtečas ūdeni. Baznīcas leģenda vēsta, ka tad, kad Jēzus iznāca no Jordānas ūdeņiem, debesis atvērās, un Svētais Gars nolaidās pie Viņa baloža izskatā. Un atskanēja balss no debesīm: “Tu esi mans mīļais Dēls, kuram es dāvāju savu labvēlību,” teikts Marka Evaņģēlijā. Tādējādi pasaulei tika parādīta Svētā Trīsvienība: Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, kas nolaidās pie Kristus baloža izskatā, un Dievs Tēvs, kurš liecināja par Kristu no debesīm. Tāpēc Kristīšanas svētkus dēvē arī par Dieva atnākšanas svētkiem.

Šos svētkus kristieši sāka atzīmēt kopš apustuļu laikiem. Pēc senās tradīcijas, kas tika izplatīta Krievzemē līdz ar kristietības pieņemšanu, šajā dienā daudzi ticīgie, kaut arī ir sals, peldas āliņģos. Ik gadus pirms svētkiem (Ziemassvētku vakarā) un arī pašā Kristīšanas dienā pie baznīcām veidojas garas rindas pēc kristītā svētā ūdens. Draudzes locekļi glabā to visu gadu, dzer pa malciņam, lai atveseļotos miesīgi un garīgi. Turklāt tas ir jādara no rīta tukšā dušā. Ar kristīto svēto ūdeni apsmidzina mājas, lai piesauktu Dieva svētību.

Krievijas Pareizticīgo baznīca piekopj ticīgo peldināšanas tradīciju, lai gūtu īpašu svētību, ko Dievs sūta šajā dienā ūdeņiem. Vienlaikus tā ir arī upurēšana, jo nav nemaz tik vienkārši upurēt savu komfortu un iekāpt ledausaukstā ūdenī.
Šogad Krāslavā uz Persteņa ezera ledus pulcējās krietni vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk. Cilvēki nāca veselām grupām. Tiesa, daži tikai tāpēc, lai paskatītos uz savdabīgu ekstremālu parādību. Taču viņu klātbūtne nesamulsināja tos, kuriem iekāpšana āliņģī kļuvusi nevis vienkārši par tradīciju, bet pan par nepieciešamību. Kristīšanās āliņģī piekritēji pamanīja, ka praktiski vairs nesirgst ar saaukstēšanās slimībām, bet, ja peldas ar iesnām vai kakla sāpēm, tad pēc peldēšanas uzreiz atveseļojas. Protams, tas notiek tajā gadījumā, ja cilvēks tic kristītā ūdens dziedinošajam spēkam.

To cilvēku vārdā, kuri šogad peldējās Persteņa ezerā, gribētos pateikties mācītājam Aleksandram Dvorņikovam, Svētā kņaza Aleksandra Ņevska Krāslavas baznīcas pārzinim, par pilsētas iedzīvotājiem dāvāto prieku, pateikties mūsu pareizticīgo draudzes garīdzniekam par viņa darbiem, par to, ka ar viņa svētību tika izcirsts un iekārtots ērts āliņģis. Lai Dievs palīdz visiem tiem, kuri tieši piedalījās āliņģu sagatavošanā uz ezera. Tas viss bija pārdomāts līdz sīkumiem: gan atsevišķais āliņģis, lai cilvēki varētu paņemt ūdeni, gan āliņģis peldēšanai, kur bija ierīkotas ērtas margas, bet āliņģa dibens nosegts ar dēlīšiem, lai no ezera dzelmes neuzpeldētu augšā dūņas.
Paldies visiem, kuri palīdzēja krāslaviešiem sarīkot īstus svētkus!

Žanna ČERNOVA