Uz izlaidumu Londonā!

Abi aizrautīgi dziedāja ansambļos, Raivis bija solists, bet apburošā Evita skolas gados piedalījās ansamblī “Krāslaviņa”. Ritēja gadi, un mūsu ceļi laiku pa laikam krustojās. Lieliski atceros to pilnbrieda vasaru, kad māsa atbrauca uz izlaiduma balli pie brāļa. Toreiz pie kafijas tases kafejnīcā mēs ar Evitu parunājām par viņas studijām ārzemēs. Drīz vien arī brālis, ar kuru es biju gandrīz draugos, sekoja māsas piemēram. Pagājušā gada beigās es uzzināju: jaunie Buturoviči atsūtīja savai māmiņai lidmašīnas biļeti uz Londonu — uz Evitas izlaiduma balli. Kad Viktorija atgriezās Krāslavā, man ne uzreiz izdevās pierunāt viņu uz sarunu — tā notika tikai janvārī.

Šajā sarežģītajā, pretrunīgajā un mainīgajā pasaulē nejaušību nav. Lūk, Viktorija, prieka pārņemta, atzinās par savu tieksmi nodrošināt bērnus ar visu nepieciešamo. Turklāt vecāki nekad neuzspieda viņiem savus noteikumus, ļaujot pilnīgu izvēles brīvību. Māte intuitīvi saprata: cilvēka galvenā vērtība ir individualitāte, kuras attīstības pamatā ir brīvība. Šajā ziņā skolas gados Evitai īpaši paveicās. Buturoviču ģimenē gadu dzīvoja Vanesa no tālās Venecuēlas. Saskaņā ar starptautisko AFS programmu meitene mācījās “Varavīksnes” skolā. Kā pateicību Vanesas visai turīgie vecāki uzaicināja “māsiņu” no Latvijas uz Latīņameriku, kur viņa nomācījās visu vienpadsmito klasi un izdarīja negaidītu atklājumu: nezināmajā pasaulē savstarpējās attiecībās cilvēki izrādījās ļoti atklāti un labestīgi. Divu gadu ilgā kontaktēšanās ar draudzeni Vanesu palīdzēja Evitai pilnībā apgūt ne tikai angļu, bet arī spāņu valodu. Vēlāk, studējot Londonā, viņa ar prieku apguva franču valodu. Plus latviešu un krievu valoda, tā Evita brīvi kļuva par poligloti. No Dienvidamerikas viņa atgriezās mājās ar stingru apņemšanos studēt augstskolā!

Lai “iešūpotos”, viņa iestājās Latvijas Universitātē, kur saņēma politologa diplomu un bakalaura grādu. Brīvlaikā studente Evita brauca peļņā uz Angliju, kur sāka ar darbu siltumnīcās un tikai vēlāk viņai laimējās iekārtoties telekomunikāciju firmā. Pakāpeniski viņai radās draugi un domubiedri, bet tad meitenes uzmanību saistīja Londona — pasaules studentu galvaspilsēta, kur universitāšu vien ir pussimta! Tā ka izvēle bija liela, Evita deva priekšroku Starptautisko tiesību un ekonomikas fakultātei vienā no Londonas augstskolām. Tā studijās un darbā nemanot aizritēja trīs gadi, pienāca ilgi gaidītā diena uzaicināt uz svinīgo pasākumu māmiņu un brāli.

Izlaiduma balle... Tā nemaz nebija balle, ne arī vakars, drīzāk sarīkojums dienas vidū, un tas notika nomātajā centrā “Barbican”. Svinīgā ceremonija bija veidota stingri konservatīvā angļu stilā. Greznajā zālē bija simtiem absolventu bakalauru melnajās mantijās, uz skatuves — pasniedzēji. Arī mantijās, taču jau krāsainās atkarībā no zinātniskā grāda. Lai neievilcinātu svētku pasākumus, katrs augstskolas beidzējs jau iepriekš saņēma diplomu pa pastu. Viktoriju pārsteidza tas fakts, ka ieejas biļetes uz ceremoniju bija par maksu. Vislētākie maksāja, sākot ar 20 sterliņu mārciņu, par atrašanos pirmajās rindās viesi nežēloja simtus. Godināšana noritēja pa fakultātēm. Tika izsaukts katrs absolvents, kurš uznāca uz skatuves, un rektors viņam paspieda roku. Nekāda muzikāla pavadījuma, tikai zāles aplausi. Tas turpinājās divas stundas, kas nemaz nenogurdināja nedz svinību gaviļniekus, nedz ļoti daudzos viesus no visām planētas malām. Oficiālai ceremonijai sekoja vienkārša pacienāšana ar šampanieti, sulām, kafiju un tēju. Nekādu pārmērību — visā bija jūtama vienkāršība un atturība. Saskarsmes laikā plašā zāle kļuva par fotosesijas arēnu, kur bijušie studenti fotografējās kopā ar draugiem, pasniedzējiem, radiem. Viktorija apgalvoja, ka puse no klātesošajiem zālē bija baltās rases, pārējie bija citu rasu pārstāvji. Arī Evita ar aizkustinājumu atvadījās no saviem Latīņamerikas, Āfrikas draugiem. Kontaktēšanās valoda, protams, bija angļu. Lielbritānija ir brīnišķīga valsts, kur par sabiedrības augstāko vērtību tiek uzskatīta tolerance. Pasaules krīze gluži kā apiet miglaino Albionu. Evitai paveicās ar labu darbu ne-kustamā īpašuma un vērtspapīru tirdzniecības firmā. Turpinot norēķināties par kredītiem, apburošā krāslaviete kaldina jau-nu sapni — turpināt izglītību maģistrantūrā. Mātes sirds ir mierīga arī par dēlu. Apdāvinātais muzikants un solists nolēmis saistīt savu dzīvi ar mākslu, tāpēc izvēlējies Mūzikas tehnoloģiju fakultāti vienā no Londonas universitātēm. Lai adaptētos angliskajā vidē, Raivis gadu nostrādāja restorānu biznesā, bet pēc tam kļuva par studentu. Spriežot pēc mātes teiktā, pašlaik svešajā pilsētā dēls jūtas kā zivs ūdenī. Dzīves temps izplānots pa minūtēm, taču pirmā kursa students paspēj visur. Studē ar milzīgu interesi, strādā (studijām vajadzīga liela nauda) un vēl dzied universitātes korī. Par pagājušajā gadā nopelnīto naudu nopirka teicamu sintezatoru un elektrisko ģitāru. Arī Evita nevar iedomāties savu dzīvi bez mūzikas — viņa dzied Londonas latviešu korī. Brālis un māsa īrē dzīvokli prestižā rajonā, kas viņiem ik mēnesi izmaksā 800 sterliņu mārciņu. Skaidrs, ka nedēļu ilgo viesošanos Londonā Evita un Raivis padarīja māmiņai par neaizmirstamām dienām. Abi sūta sirsnīgus pateicības vārdus Krāslavas ģimnāzijas un mūzikas skolas pedagogiem, kuri palīdzēja viņiem pavērt durvis lielo iespēju pasaulē. Pagaidām Evitai patīk strādāt Londonā, taču aizvien biežāk un biežāk viņai rodas vēlēšanās izmēģināt sevi Briselē, kur jau intereses pēc apmeklēja Eiropas parlamenta ēku. Viņa vērīgi seko politisko notikumu attīstībai Latvijā un uzskata, ka valsts krīzes nelaimes radušās varasvīru neprofesionālisma dēļ. Neslēpj savu pārsteigumu par to, ka cilvēki bez profilizglītības Latvijā vada valsts posteņus, no kuriem atkarīga dzimtenes labklājība.

Pēdējais, ko gribu sacīt. Pasaule ir šaura, un cilvēkiem ar labu izglītību tā ir pārsteigumu pilna. Pirms pāris gadiem Evita pēc draudzenes ielūguma pabija viņas kāzās Venecuēlā, kur trīs dienas lieliski atpūtās Margaritas salā. Mātei pirms tam vienu reizi bija izdevība patīksmināties par civilizēto Dāniju, bet nu viņa ir sajūsmā no Londonas apmeklējuma. Tagad šī pilsēta ir kļuvusi par viesmīlīgu māju Evitai un Raivim.

Aleksejs GONČAROVS