Labākie piemēri

Laikam ritot, arī lauku ciematos uzbūvētajos daudzdzīvokļu namos bija gan centrālā apkure, gan aukstais un karstais ūdens, gan centralizētā gāzes apgāde, gan labiekārtota apkārtne un speciāli aprīkotas atkritumu savākšanas vietas. Tagad no šiem labumiem driskas vien palikušas, daļa daudzdzīvokļu namu stāv ar izsistiem logiem, izlauztām durvīm, un līdz ar ēku iet postā arī kādreiz tās būvniecībā un uzturēšanā ieguldītais cilvēku darbs.

Tiesa, dažos pagastos daudzdzīvokļu mājas prata saglabāt. Par paraugu, kā daudzdzīvokļu mājā vajadzētu ierīkot krāšņu apkuri, var ņemt Andzeļu pagasta daudzstāvu namus, kur agrāk bija centrālapkure, bet Gorbačova pārbūves un sabrukuma gados iedzīvotāji samūrēja krāsnis un plītis, saglabājot savas mājas kopējo vizuālo izskatu gana pievilcīgu. Savukārt labi realizētās daudzdzīvokļu centrālapkures piemēri laukos mūsu rajonā ir Šķaunē, Asūnē, arī Robežniekos.

Par daudzdzīvokļu namiem Robežnieku ciematā rajona avīzē pēdējos gados tikpat kā nav bijusi nekāda informācija. Šoreiz ir iemesls, jo pašvaldība savām divām daudzdzīvokļu mājām sakārtojusi jumtus. Viens 18 dzīvokļu nams, kuram agrāk bija šīfera jumts, tagad ticis pie onduline (izturīgas, ekonomiskas, vieglas, viļņotas jumta seguma loksnes) jumta. Onduline loksne sastāv no organisko šķiedru kompozītmateriāla, kas augsta spiediena un temperatūras vidē piesūcināts ar krāsu un modi-ficētu bitumenu, turklāt šis materiāls nesatur azbestu un nav kaitīgs cilvēka veselībai. Otrai 18 dzīvokļu mājai ar plakano jumtu nebija cita risinājuma, kā veikt jumta renovāciju, izmantojot jumta hidroizolācijas materiālu, kuru iegūst, piesūcinot jumta kartonu ar šķidrajiem naftas bitumiem, pēc tam abas tā puses pārklājot ar bituma kārtu. Uzkausējamais ruberoīds ir ērts lietošanā un mūsdienīgs būvmateriāls. Abām mājām pasūtītas un tiks uzstādītas jaunas ieejas durvis kāpņu telpās.

Dzīvokļu apkuri nodrošina 2003. gadā pie viena no namiem piebūvētā katlu māja. Tiesa, karstā ūdens nav, izņemot tur, kur pats iemītnieks ir parūpējies par boilera uzstādīšanu savā dzīvoklī. Temperatūra dzīvokļos atšķiras, bet, kā stāstīja viena no mana iemītniecēm, ļoti daudz atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem. Dzīvokļos, kur vecie koka logi nomainīti pret mūsdienīgajiem plastikāta, nav problēmu. Savukārt, ja cilvēks nepapūlas pat caurumus aizbāzt un vējš svilpo visās malās, tad ir tā, kā ir. Divi gadu desmiti — tas nav nekāds liels vecums šīm mājām. Tiesa, vienā no mājām dzīvokļi tomēr esot nedaudz vēsāki, bet ne tik daudz, lai tā būtu jāuzskata par milzu problēmu.

Daudz lielākas bažas ir par nākotni. Ļaudis ir neziņā, kā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana tiks organizēta novadā. Kamēr kurina — labi, bet kas būs tālāk? Abas mājas pašvaldība ierakstījusi Zemesgrāmatā, taču vairākums iedzīvotāju, kuri izpirka dzīvokļus par pajām, savu dzīvokļu privatizācijas jautājumu tā arī nav noveduši līdz konkrētam rezultātam — Zemesgrāmatai. Ja kāds savulaik neprivatizēja, tad tagad nesaskata jēgu iegādāties dzīvokli īpašumā, jo tie novērtēti, šķiet, neadekvāti dārgi — ap pāris tūkstošiem latu. Ja kādreiz sagribētu pārdot, būtu problemātiski atgūt pat desmito daļu no šīs summas. Tomēr Robežniekos situācija daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir vienalga cerīgāka nekā dažā citā pašvaldībā.

Juris ROGA