Savstarpējas sapratnes veicināšanas nolūkā

Pārbaude viesu mājā “Zive” bija skrupuloza. Papildus diviem procedūrās paredzētajiem inspektoriem, bija turpat 20 cilvēku, kas visam sekoja līdzi un pēc tam uzdeva konkrētus jautājumus par katru procedūru. Ministrs M. Roze šo nosauca par ļoti vērtīgu pasākumu, jo tas ļauj palielināt savstarpējo sapratni starp pārbaudītājiem, pārbaudāmajiem un likumdošanas izstrādātājiem, lai visi spēlētu vienu spēli ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi, lai visi inspektori no savas puses un pārbaudāmie no savas puses saprastu, ka katram ir savi pienākumi, bet katram ir arī savas tiesības. Tas ir pats galvenais, kas jāapzinās, ja ir domstarpības ar pārbaudītāju. Proti, pārbaudāmajam ir tiesības prasīt konkrētu likumdošanas aktu, konkrētu pantu, uz kura pamata viena vai otra prasība tiek īstenota, un, ja tā ir, tad tai jābūt obligāti fiksētai protokolā. Vēl ministram bija tikšanās ar lauksaimniekiem. Caur pašvaldību lauksaimniecības un lauku attīstības speciālistiem ministrija jau apkopojusi informāciju, ministram bijusi sarakste un telefonsarunas ar zemniekiem, bet tagad viņš vēlas uz vietas pārrunāt tās galvenās problēmas, kādas radušās nopietniem saimniekotājiem, un dzirdēt, kā viņi vērtē, kur valstij šajā krīzes laikā ir jānāk palīgā.

Ministrs arī sniedza īsu interviju žurnālistiem.

— Ministra kungs! Vai platībmaksājumi par 2008. gadu tiks izmaksāti simtprocentīgā apjomā? Kā ar tiem būs 2009. gadā?

— 2009. gadā būs nodrošināti visi maksājumi. Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka, neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju, Zemkopības ministrijai papildus iedalīti 50 miljoni latu tieši lauksaimniekiem paredzēto maksājumu izmaksāšanai: tie ir platību maksājumi, papildus valsts tiešmaksājumi, mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi un realizēto projektu atmaksas summas. Šo naudu Lauku atbalsta dienests jau sācis izmaksāt. Janvārī, februārī, martā šī nauda nonāks lauksaimnieku kontos.

Par 2008. gadu viss, kas ir aprēķināts, tiks izmaksāts simtprocentīgi. Tas, ka tiek samazināts valsts budžets, mums nedod nekādas tiesības samazināt Eiropas maksājumus — tie mums ir jāizpilda simtprocentīgi, neskatoties uz to, kāda ir budžeta situācija valstī.

— Kāda ir patiesā situācija piena lopkopībā, par ko tagad ir ļoti liels satraukums, daudz un dažādu runu.

— Pašlaik vislielākā problēma ir ar gala produkcijas realizāciju. Respektīvi, pārstrādes uzņēmumu noliktavas pildās, viņiem nav apgrozāmo līdzekļu, ar ko norēķināties, samaksāt attiecīgu cenu zemniekam. Savukārt zemniekam, savlaicīgi nesaņemot naudu, ir problēmas ar kredītu atmaksu bankām. Tieši šis ir tas punkts, kur mums jāpalīdz gan pārstrādes uzņēmumiem produktu realizācijā, lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus, gan arīdzan zemniekiem, lai varētu, piemēram, valstiski garantēt kredīta pamatsummas atlikšanu. Jo arī bankas pašlaik nav tajā labākajā situācijā un viņu finanšu rādītāji pašlaik nepieļauj vienkārši nekritiski pagarināt šo pamatsummas atlikšanu. Esmu uzaicinājis visas komercbankas un komercbanku asociāciju uz pārrunām (tās notika otrdien), jo ir pilnīgi skaidri zināms, ka nepieciešams valstisks atbalsts finanšu sistēmai.

— Vai nenotiks tas, no kā baidās visi, kuri nav pārgalvīgi ņēmuši kredītus, proti, kāds, kurš gribēja sapirkt skaistu, jauku tehniku, to sapirka bez jelkāda nopietni pamatota finansiāla seguma, tagad ie-kūlies lielās nepatikšanās un cer, ka uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina viņam nāks palīgā, kaut ko dzēsīs, kaut kādā veidā viņa dzīvi padarīs vieglāku.

— Tiešām šeit nevar būt nekritiska pieeja tiem, kuri nonākuši kādās finansiālās problēmās. Noteikti jāatšķir tā saimniecība, kura ir precīzi rēķinājusi ienākumus un izdevumus, gatavojusi precīzu biznesa plānu, no tās, kurā, diemžēl mums ir tādi piemēri, šis biznesa plāns vienkārši nopirkts, lai būtu kaut kāds dokuments, bet kuram saistības ar reālo dzīvi nav nekādas. Piemēram, finanšu plūsmas aprēķinā var ierakstīt piena cenu 17 santīmus, un tad būs diezgan grūti pamatot milzīgas kredītu summas. Savukārt, ja piena cenu ieraksta 30 santīmu, ko bija iespējams izdarīt, tad ar finanšu plūsmu uz papīra nav nekādu problēmu, bet reālajā dzīvē šāds biznesa plāns nestrādā. Tātad, pirmkārt, mums ir nepieciešams palīdzību sniegt, otrkārt, palīdzības sniegšanai jābūt individuālai katram uzņēmumam. Tur nevar būt tā, ka pēc saraksta nobalsojam un visiem naudu izdalām.

— Kā pašreiz vērtējat cukura rūpnīcu slēgšanu, proti, vai tas toreiz bija pareizs solis likvidēt cukura nozari?

— Nevienas nozares likvidēšana nevar būt pareizs solis, bet ekonomiski pamatots — noteikti. Pašreizējā situācijā nebūtu iespējams strādāt ar peļņu nedz cukurfabrikai, nedz cukura audzētājiem. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, izmaksātās kompen- sācijas ir vairākkārtīgi kompensējušas iespējamos zaudējumus.

— Vai Latvijā vispār ir kāda nozare, kas šajā situācijā ir pietiekami stabila, kur sokas labāk nekā citās?

— Pašreizējā situācijā neviena nozare nevar justies stabili. Bet, domāju, ka lauksaimniecība kopumā ir stabila, ja salīdzinām ar to, kas līdz šim veidoja it kā lielāko izaugsmi Latvijā — nekustāmā īpašuma tirgus un dažādi finanšu pakalpojumi. Es negribu teikt, ka lauksaimniecībā iet smagi vai viegli, bet stabili gan.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA