Rezonanse

Mani ļoti satricināja tas, ka pirmo reizi Krāslavas avīzē pieminēts arī par lietuviešu skolu.

Es gribu papildināt atmiņas par lietuviešu diasporu mūsu rajonā.

1893. gadā decembra mēnesī no grāfa M. Plātera lietuvieši nopirka nekustamo īpašumu (mājas, šķūņus, kūtis), ūdens dzirnavas, 755,93 desetīnas zemes, pavisam 16 ģimeņu (Jaokimas Varnas, Justinas Milašius, Juozapas Baranauskas, Anupras Milašius, Kazimjeras Milašius, Jonas Milašius, Andrejus Milašius, Martinas Milašius, Nikodamas Cicenas, Jakubas Milašius, Uršuļa Abaravičiene, Mikolas Milašius, Stanislavas Macijevskas, Juozas Naras, Kazimjeras Volinskas, Miķelis Milašius).

Gadu vēlāk no Lietuvas iebrauca Kazimjeras un Mikolas Rukšenai, kuri izmitinājās Dau-dišu sādžā; Miķelis un Pēteris Peculeviči, Juozas un Jurgis Valatka, Mikolas Milašius — Šterenberga un Spaļvu sādžās; Alfonsas, Anupras Matkevičiai — Bindaru sādžā. 1928.-1931.g. katra ģimene pārvācās uz viensētu.

1934. gadā — 40% lietuviešu dzīvoja ārpus Lietuvas robežām, un viņi paši atzina, ka emigrācija notika sakarā ar grūtiem dzīves apstākļiem. Lietuviešu biedrība Lietuvā izstrādāja speciālu programmu, kā palīdzēt emigrējušiem lietuviešiem, lai viņi varētu saglabāt savu kultūru, valodu, ekonomiskās un citas pozīcijas. Sakarā ar to Rīgā tika dibināta lietuviešu centra vadība (priekšsēdētājs Danielus Jasinskas — konsuls, Rīgas metropolijas prelāts, Rīgas lietuviešu ģimnāzijas direktors).

Pie centra vadības bija ievēlēti atbildīgie:

— par lietuviešu grāmatu izlaidumu — A. Vronskis;
— “Lietuvas teātris” — A. Bindaris;
— bibliotēka-lasītava — J. Stabinis;
— avīze “Lietuvju balsas” — A. Vronskis (redaktors).
Ievēlēta:
— sieviešu komiteja — priekšsēdētāja O. Vronskiene;
— skolotāju komiteja — priekšsēdētājs V. Mockus;
— tēvu komiteja — priekšsēdētājs J. Gačionis;
— jaunatnes katoļu komiteja — priekšsēdētājs J. Stabinis;

Studentu komiteja “Viltis” — ievēlēta 1909. gadā, pārreģistrēta 1926. gadā pie Latvijas Universitātes. Komiteju nodaļas bija ievēlētas arī laukos, piemēram, Skaistas nodaļā bija priekšsēdētājs Boleslavas Milašius, vicepriekšsēdētājs Aleksandra Milašius, sekretāre Mārīte Varniene, kasieris Juozas Valatka, aktīvi piedalījās darbībā arī J. Cicenas, A. Matkevičius, A. Milašius.

Lielindricas sādžā blakus baznīcai veco ļaužu mītnē bija atvērta lietuviešu sākumskola, kur strādāja skolotāja Stanislava Briedīte-Garškiene, bet no 1938. gada Birute Masiļonīte. Uz 01.01.1938.g. skolā mācījās 21 skolēns (12 meitenes, 9 puiši).

Pavisam Latvijā bija 10 sākumskolas: Jelgavā, Liepājā, Neretā, Aknīstē, Subatē, Eglainē, Lielindricā un trīs skolas Rīgā. Lietuviešu ģimenes saņēma bez maksas gan mācību grāmatas, gan daiļliteratūru, žurnālus “Lurdas”, “Pranceiško pasaulis”, “Žvaigzde”, kalendārus un citu reliģiskā satura literatūru.

Lielindricas sādžā netālu no baznīcas Daugavas krastā tika uzcelts lietuviešu tautas nams, kur notika dažādi kultūrmasu pasākumi. Pēc 1935. gada iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1950502 cilvēki, t.sk. lietuviešu 22900 cilvēku. Visi lietuvieši ir katoļi.

Uz 01.01.1938.g. Rīgas arhibīskapijā strādāja 40 mācītāju — lietuviešu, t.sk. Kazlas Juozas — Dagdā, Vaitiekūnas Matas — Borovkā, Stepanavičius Bronius — Piedrujā, Indrā, Kisieļus Juozas (dekāns) — Krāslavā, Lebedis Jonas — Lielindricā.

19 Latvijas baznīcās notika dievkalpojumi arī lietuviešu valodā, t. sk. Indrā un Lielindricā. Lielindricas baznīcā krusta ceļš (uzraksti) līdz šai dienai ir lietuviešu valodā. Jo “Krusta ceļu” (svētbildes) un baznīcas zvanus Lielindricas baznīcai uzdāvināja viens no lietuviešiem — Jaokimas Varnas.

Padomju vara likvidēja lietuviešu skolu un izjauca lietuviešu tautas namu, kurš vēlāk bija pārvests uz Skaistas ciematu.

Rakstam izmantotā literatūra:

- pirkšanas-pārdošanas līgums no 1893. gada 2. decembra;
- autora P. Rusecka 1934. gada izlaiduma grāmata “Užsieņio lietuviai”;
- Latvijas lietuviu kalendorius 1937., 1938. gada.

B. STIVRIŅA, dzim. VARNAS