Jāraugās, kā var izmantot esošo piedāvājumu

Tomēr situācija kļūst arvien saspringtāka: janvāra pirmajās četrās darba dienās pieaugums ir 0,3% un bezdarba līmenis jau ir 11,2%. Reģistrēt bezdarbnieka statusu nāk gan sekretāres, gan apsardzes dežuranti, gan apsardzes pults darbinieki, gan policisti, gan kokapstrādes darbinieki, gan autovadītāji, gan palīgstrādnieki un ekskavatora mašīnisti. Vairākums no tiem, kuri zaudējuši darbu, kļūst par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, kas liecina, ka pie darba devēja ir nostrādājuši ilgāk par gadu. Krāslavas filiāles vadītāja Ilona Šlapina norāda, ka pat nav iespējams izdalīt konkrētu jomu, jo mums nebija tādu lielu ražotņu kā Kurzemē vai citur Latvijā. Mūspusē tālab arī bezdarbs pieaug ne tik strauji, salīdzinot ar Kurzemes rajoniem, kur bija attīsta ražošana.

Decembrī NVA Krāslavas filiālē bija reģistrētas 26 vakances (pamatā — palīgstrādnieki, kā arī autovadītājs un metinātājs), kas visas tika aizpildītas. Šogad uz 8. janvāri nav reģistrēta neviena vakance. Parasti mūspusē nekad nav bijis daudz vakanču, lielākais — līdz simtam mēnesī, bet arī tad tikai pirms apkures sezonas uzsākšanas rudenī.

Lai palīdzētu bezdarbniekiem, filiāle organizē bezdarbnieku pārkvalifikāciju, profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu. Par valsts speciālā budžeta līdzekļiem no 14.01.2009. tiks uzsākta apmācība apsardzes darbiniekiem. Šajā grupā ir deviņi cilvēki, bet maksimāli var tikt apmācīti līdz 12 cilvēkiem grupā. Mācības notiek uz vietas Krāslavā, arī vēlme mācīties no bezdarbnieku puses ir. Apmācīt jaunām specialitātēm filiāle plāno ne mazāk kā 71 bezdarbnieku, kurus pārkvalificēs atkarībā no pieprasījuma darba tirgū, ja tāds būs. Salīdzinājumam — 2008. gadā apmācīti 75 bezdarbnieki. No pamatbudžeta šogad (vismaz pagaidām) līdzekļi nav paredzēti, tikai no Eiropas sociālā fonda.

Šogad būs arī algotie pagaidu darbi. Pirmie bezdarbnieki tos sāks pildīt ar 19. janvāri, plānots nodarbināt vidēji 78 bezdarbniekus mēnesī pa visu rajonu. Tie nebūs vieni un tie paši, paredzēts iesaistīt 240 bezdarbniekus pirmajā pusgadā, viens bezdarbnieks algotajos pagaidu darbos tiks nodarbināts vidēji ne ilgāk par diviem mēnešiem. Algotajos pagaidu darbos pamatā centīsies norīkot pirmspensijas vecuma bezdarbniekus, kuriem pavisam grūti atrast darbu, un ilgstošos bezdarbniekus — tās būs divas prioritārās grupas.

Būs arī pasākumi noteiktām personu grupām, izveidojot subsidētās darba vietas, kurās tiek nodarbināti bezdarbnieki: tā saucamie neizdevīgie darbinieki un invalīdi. Deviņi neizdevīgie darbinieki šogad jau noformēti darbā līdz 2010. gada janvārim, drīzumā tiks nodarbināti arī četri invalīdi, līdzko pabeigs darba vietas pielāgošanu. Tas ir neskaitot tos, kuri strādā jau no pagājušā gada, turklāt šī gada laikā vēl varētu būt papildus nodarbināti cilvēki.

Pirmoreiz rajona bezdarbnieki piedalījās pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Pērn tika uzrakstīti tādi seši biznesa plāni, trīs no tiem atbalstīti: par skārda izstrādājumu izgatavošanu, pasākumu muzikālo apskaņošanu un vēl viens saistīts ar mežsaimniecību un mežizstrādi.

Katram, kura biznesa plāns tika atbalstīts, tika piešķirta 4000 latu komercdarbības dotācija, lai veiktu nepieciešamās iegādes komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Nauda tiek pārskaitīta pēc tam, kad atbalsta saņēmējs iesniedz aģentūras filiālē dokumentu, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējs ir reģistrējies kā pašnodarbinātais vai komersants, rēķinu par komercdarbības dotāciju un rēķinu par paredzētajām mēneša dotācijām. Līgumi tika noslēgti jau pērnā gada 24. decembrī, klāt dotācijai par pirmo mēnesi katram pienākas minimālā darba alga 160 latu, janvārī un februārī katrs saņems 180 latu ik mēnesi.Atbalstu neguva projekti tūrisma jomā, kā arī projekts saistībā ar aitkopību un aušanu. Bet vienalga tas ir ļoti labs panākums, ja ņem vērā, ka valstī kopumā pasākumā tika iesaistīti 88 bezdarbnieki, 80 iesniedza projektus un 20 tika atbalstīti, tajā skaitā trīs mūsējie. Salīdzinājumam: no Daugavpils bija 15 projekti, neatkarīga profesionālu ekspertu komisija atbalstīja tikai piecus.

Latgales reģionā par biznesa plānu sastādīšanu konsultēja valsts SIA “Vides projekti” speciāliste no Preiļiem. Filiāles loma bija informēt par šo pasākumu, iesaistīt bezdarbniekus, organizēt konsultācijas, piedāvāt bezmaksas telpas, noslēgt finansējuma līgumus un kontrolēt izpildi. Saņemtais finansējums nav jāatmaksā, ja vien nepārtrauc projekta realizāciju pirms termiņa (divi gadi), tad gan ir paredzētas sankcijas.

Šogad komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pasākumā filiāle plāno iesaistīt ne mazāk kā desmit bezdarbniekus, bet labāk būtu iesaistīt vairāk dalībnieku. Tas gan atkarīgs no pašu bezdarbnieku vēlmes pieteikties pasākumam.

Diemžēl ierobežotu finanšu resursu dēļ, visticamāk, šogad skolēniem nebūs iespējas vasaras brīvlaikā strādāt valsts līdzfinansētajās darba vietās. Skolēnu un darba devēju vidū populārais nodarbinātības veicināšanas pasākums — skolēnu darbs vasaras brīvlaikā — šogad būtu noticis jau sesto gadu pēc kārtas.

Samazinot izdevumus visām labklājības nozares institūcijām, decembra beigās NVA saņēma labklājības ministres Ivetas Purnes 2008. gada 15. decembrī parakstīto rezolūciju, kur starp uzskaitītājiem finanšu samazinājumiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem minēts, ka 2009. gadā uz laiku jāatliek skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, lai mazinātu budžeta samazinājuma iespaidu uz šobrīd visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, tostarp bezdarbniekiem. Pēc NVA veiktajiem aprēķiniem, šovasar neīstenojot skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvdienās, tiks ietaupīti 735000 latu.

Juris ROGA