Atrast sevi uz skatuves un dzīvē

Vairākkārt ne bez gandarījuma esmu fotografējis Krāslavas breikeru efektīgu uzstāšanos uz skatuves un zālēs un sapratu, ka katra spilgta miniizrāde vismodernākās mūzikas pavadījumā prasīja horeogrāfam un izpildītājiem milzīgu darbu. Pērnvasar ar interesi vēroju jaunekļu grupu sporta kreklos, žokejcepurēs un krosenēs. Noklājuši pamestās viesnīcas lieveni ar kartona loksnēm, ielu dejotāji vaiga sviedros, lētas magnetolas pļerkstošu skaņu pavadījumā slīpēja tik sarežģītas deju kustības, ka tās vairāk atgādināja vingrošanas un akrobātikas elementus. Svarīgi ir tas, ka šādu tusiņu laikā nemaz nav vietas nedz alum, nedz cigaretēm. Tās pašas ēkas otrajā pusē ir arī cits “neformāls klubs”, kur pusaudži un pusaudzes draudzīgi kūpina cigarešu dūmus, klaigā un ar tukšām pudelēm dauza bezsaimnieka viesnīcas logus, kuriem vēl saglabājušies stikli.

Breake-dance dzimtene ir Amerikas Savienotās Valstis. Pagāja gadi, kamēr pirmais deju vilnis no Ņujorkas sasniedza mūsu Latviju. Tas notika astoņdesmitajos gados, un tikai deviņdesmitajos aizraušanās ar breiku kļuva par jauniešu masveida parādību. Šajā ziņā neatpalika arī mūsu Krāslava. Par to jāpateicas pusaudžu elkam Aleksandram Lukšam.

... Vienkāršs jaunietis no tipiskas krāslaviešu ģimenes. Ja teiksim precīzāk, tad ne pavisam parasts, bet ar pretenziju uz līdera lomu. Mācoties “Varavīksnes” skolā , likās, ka viņš apliecinājis sevi sportā. Treneri Zigmunds Blazēvičs un Lidija Tarasova palīdzēja atklāt jauno talantu, un Aleksandrs Lukša vairākkārt kļuva par Latvijas čempionu ložu šaušanā. Augstus sasniegumus sportā vienmēr gūst stipras gribas, mērķtiecīgi cilvēki. Pēc iestāšanās Daugavpils universitātē pirmā kursa students bez vismazākajām šaubām izvēlējās sporta fakultāti. Taču aizrāvās ar dejām un talantīgās pedagoģes Jeļenas Pasternakas ietekmē sāka aizrautīgi apgūt blakus specializāciju. Turklāt tik ļoti, ka tā kļuva par galveno. Mūsdienīgas dejas pilnībā aizrāva studentu savā varā.

Pirms divpadsmit gadiem, vēl būdams pirmā kursa students, viņš piedāvāja savas pedagoga spējas Krāslavas Bērnu un jauniešu centram. Piemēram, 1997. gada 15. maijā mūsu pilsētā arī tapa studija “STOPTIME”, kurai vēlāk radās filiāles Daugavpilī un Ilūkstē. Iekļuvusi Latvijas spēcīgāko trijniekā, šī studija patlaban apvieno piecas krāslaviešu grupas, desmit Daugavpilī plus trīs Ilūkstē. Breika cienītāju vecums — no 13 līdz 18 gadiem. Kopā ar studijas veidotāju pašlaik modernajā pedagoģiskajā darba laukā strādā arī Aleksandra Lukšas bijušās audzēknes Evita Kalviša, Marina Kuprijanova un Jekaterina Grigorjeva. Tā jau veiksmīgi sagadījās, ka viena no talantīgākajām audzēknēm kļuva par sava skolotāja izredzēto. Evita prata apvienot studijas prestižā augstskolā ar moderno deju nodarbībām, nokārtoja obligātos kvalifikācijas eksāmenus, kas ļāva viņai izraudzīties darbu pēc sirds patikas: pēdējos gadus horeogrāfe Kalviša vada studijas “STOPTIME” filiālēs Daugavpilī un Ilūkstē. Turklāt tik sekmīgi, ka viņas, kā arī Jekaterinas Grigorjevas audzēkņi valsts izlases komandas sastāvā februārī aizstāvēs Latvijas godu moderno deju pasaules kausa izcīņas sacensībās Sanktpēterburgā. Turpat cerēja startēt arī krāslaviešu grupa “EAST SIDE BREA-KERS”, bet puiši nolēma gatavoties Latvijas čempionātam, jo 2008. gadā viņi jau bija uzvarētāji. Pats Aleksandrs Lukša dosies uz pilsētu pie Ņe-vas kā studijas vadītājs un, iespējams, kā starptautiskās kategorijas tiesnesis. Mans sarunbiedrs apgalvo, ka viņa studijas audzēkņi jūnijā piedalīsies pasaules hip-hop čempionātā Brēmenē. Par to, ka Aleksandra Lukšas audzēkņi pastāvīgi ierindojās reģionālo, valsts un starptautisko sacensību un festivālu balvu ieguvēju skaitā, mūsu laikraksts jau stāstīja. Pats vadītājs 2005. gadā kļuva par Lietuvas hip-hop čempionāta balvas ieguvēju, izcīnīja ceļazīmi uz pasaules čempionātu Brēmenē, taču materiālā rakstura problēmu un aizņemtības dēļ nevarēja aizbraukt uz Vāciju.

Par studijas popularitāti liecina vēl arī tas fakts, ka kopš “STOPTIME” dibināšanas dienas nodarbības grupās apmeklēja 500 cilvēku. Vadītājs ar lepnumu nosauca ģimnāzijas absolventes Aijas Bernātes vārdu. Sekmīgi savienojot studijas Latvijas Universitātē ar meistarības celšanu galvaspilsētas moderno deju studijās, mērķ- tiecīgā krāslaviete ir apņēmības pilna atgriezties mājās ar horeogrāfes diplomu. Aleksandra Lukšas sapnis ir pilnīgi prozaisks. Visu divpadsmit gadu garumā nākas rīkot nodarbības svešās telpās. Viņš ļoti tic, ka bērnu un jauniešu centrs beigu beigās tiks pie pastāvīga jumta virs galvas, bet moderno deju studija — pie telpām, kas atbilst Eiropas prasībām, jo audzina arī vide...

Cilvēkiem, kuri aizrāvušies ar iemīļoto darbu, devīze “Dzīve ir skaista!” kļūst par priecīgu ikdienas lietu. Visi viņi ir nelabojami optimisti, kuri izmaina apkārtējo pasauli, uzlabojot to. Saviem audzēkņiem Aleksandrs cenšas iemācīt galveno: ceļš uz pilnību un lielu atzinību ir ērkšķains un prasa spraigas nodarbības. Ne visi iztur tādu darba eksāmenu, vienas trešdaļas jauniesācēju atbirums ir parasta parādība. Pats vadītājs lepojas ar to, ka aizraušanās ar modernām dejām kļuvusi par masveida parādību: tās pārsvarā ir pozitīvas emocijas, augoša interese par dzīvi un enerģija, kas vērsta uz to, lai radītu ko jaunu. Jauniešu maksimālisms, kas vērsts uz radošu pašapliecinājumu. Modernās dejas palīdz atrast sevi un savu vietu konkurences pasaulē. Lūk, tikai viens piemērs no studijas vēstures: visi “STOPTIME” pirmā sastāva dalībnieki ieguvuši augstāko izglītību un realizējuši savu sapņus.”

Pārmērīga aizņemtība netraucē tīņu elkam nodoties vaļaspriekiem. Aleksandrs ir kaislīgs makšķernieks, domājošs fotogrāfs, kurš veido savas studijas hroniku. Bet vēl viņš ir zinātkārs ceļotājs: kopā ar Evitu viņi apmeklēja Itāliju, Vāciju, Holandi. Tagad kārta jaunām valstīm. Viss sākas ar sapni un veiksmi, kas gūta saspringtā darbā.

Aleksejs GONČAROVS