Slimību izplatība lielā mērā atkarīga no ābolu šķirnes un augšanas apstākļiem. Viena daļa slimību ierosinātāju ābolus sāk inficēt jau veģetācijas periodā — dārzā. Parasti bojājumi parādās pēc sēnes latentās attīstības perioda uz gataviem āboliem vai sli- mību ierosinātāju attīstībai labvēlīgos — mitros apstākļos.
Glabātavās ābolus daudzviet inficē augļu rūgtā puve jeb glabātavu puve, atsevišķas ābolu šķirnes inficē serdes puve, pelēkā puve kā, arī savu darbību turpina augļu parastā puve. Glabātavās daudzviet izplatās zaļais slotiņu pelējums, infekcija augļos iekļuva caur mizas bojā- jumiem, bet glabātavās veseliem āboliem tieši saskaroties ar inficētajiem. Parasti zaļais slotiņu pelējums inficē augļus tikai glabātavās — pēc novākšanas. Uzglabāšanas periodā uz āboliem konstatēta kvēpsarme un melnais pelējums, īpaši ar melno pelējumu inficētos ābolus jāatlasa un pēc iespējas ātri jāizvāc no glabātavām, lai nepiesātinātu gaisu ar sēnes sporām. Daudzviet uz āboliem konstatēts ābolu vēlais jeb glabātavas kraupis, tas bojā ne tikai ābolu ārējo izskatu, bet tie ir atvērti vārti dažādu puves sēņu infekcijas iekļūšanai un augļu pastiprinātai vīšanai.
Bez sēnīšu infekcijas radītajiem bojājumiem augļu kvalitāti ievērojami var pazemināt arī fizioloģiska rakstura augļu bojājumi. Atsevišķās augļu glabātavās novērotas fizioloģiskās slimības — ābolu stiklošanās un zemmizas korķplankumainība. Stiklotajos ābolos starpšūnu telpa pildīta ar cukuru saturošu šūnsulu, bet nevis ar gaisu, kā tam vajadzētu būt. Stiklošanos izraisīja krasa laika apstākļu maiņa, nokavēta ražas novākšana, pārāk lielas slāpekļa devas, vairāk stiklojas āboli, kuriem liels cukura daudzums. Uzglabāšanas periodā stiklotie āboli brūnē un uz šādiem nobrūnējušiem audiem attīstās dažādas puves. Dažām šķirnēm uz āboliem konstatēta zemmizas korķplankumainība, kuras attīstību galvenokārt veicina kalcija deficīts.
Lai pēc iespējas mazāk izplatītos slimības, ābolu glabātavās jānodrošina nepieciešamais mitruma režīms, temperatūra, gaisa apmaiņa — būtiski ir laba ventilācija. Āboli labi glabājas vēsās (0 līdz +10C) noliktavās. Ābolus uzglabājot siltās, sausās vietās tie ātri kļūst miltaini, zaudē garšu un ātrāk tos inficē puves.
Regulāri jāseko ābolu fitosanitārajam stāvoklim — jāatlasa un tūlīt jāizvāc no glabātavām inficētos ābolus. Glabātavās āboli jāpasargā arī no peļveidīgiem grauzējiem.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
.jpg)
.jpg)
