Par karali Mindaugu un karalieni Martu

Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs 13.gs. apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu. 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta. 1263.gadā Lietuvas augstmaņi Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalina. Šī karaļa slepkavība ir notikusi it kā ceļā uz Aglonu. Uz turieni, kā vēsta samērā populārā leģenda, Mindaugs ir devies pie sievas radiem, jo karaliene Marta ir bijusi Madalānu pils kunga meita. No Aglonas. Latviete. Mindaugs Aglonā arī apbedīts. Tā stāsta leģenda. Bet vai tikai leģenda? Ko uzzināt par sen aizgājušiem laikiem, jau var vienīgi rūpīgi vācot un sistematizējot fiksēto faktu un atziņu drumslas. Starp citu, šīs druskas visbiežāk nāk no krietni jaunākiem laikiem nekā pats izzināmais notikums. Vairums no šodienas vēstures patiesībām par tādām ir kļuvušas tieši šādā ceļā, jo ne jau katram notikumam laikabiedri uzreiz cēla akmens stabu un iekala attiecīgu uzrakstu.

Mūsu leģendai par labu liecina 17.gs. luterāņu mācītāja J.F. Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618. gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: “Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…” Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas bijušas pie tagadējiem kapiem. Taču pastāv arī tāds uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra. Protams, šo norakstu var apšaubīt, oriģināls jau nav saglabājies. Taču kāpēc gan vācu garīdzniekam, protestantam būtu jāvilto fakti, iezīmējot katoļticīgā Lietuvas karaļa kapavietu. Šādai rīcībai nav motivācijas. Turklāt mans kolēģis Jons Pleckevičs, kurš daudzus gadus pētījis Sanktpēterburgas — Varšavas trakta vēsturi, ir interesējies arī par šo leģendu, apgalvo, ka citu versiju par Mindauga kapavietu viņam neesot izdevies atrast. Tikai šo — Aglonas. Par labu šai hipotēzei tiek minēts arī fakts, ka Martas māsa izgāja par sievu pie kunigaiša Daumanta turpat kaimiņos — Lietuvas Sēlijā. Ņemot vērā toreizējos satiksmes ceļus, diez vai bija iespējams doties lūkot līgavas daudzu simtu kilometru attālumā.

Šī leģenda man bija zināma jau krietni sen. Par Mindauga kapu un kapa plāksni ir rakstījis monsinjors H. Trops. To var izlasīt arī pie Bazilikas ieejas novietotajā vēsturiskajā uzziņā. To visu es zināju, arī par Martu no Madalāniem, taču man nebija zināms fakts, ka viņa tika kronēta kopā ar Mindaugu. Atbilstoši sava laika tradīcijām — ar Pāvesta svētību. Latgaliete no Aglonas kronēta par LIETUVAS KARALIENI. Par pirmo tās valsts karalieni, kurā Mindaugs apvienoja baltu tautas. Vēsturiskā atmiņa ir tas pamats, uz kura tautas būvē savu nākotni. Man liekas, ka nesalīdzināmi gudrāk šajā pamatā ir iemūrēt Eiropas vēsturē fiksētus faktus un personības nekā tautas pašapziņu balstīt uz pasaku tēliem — karali Brusubārdu vai Lāčausi — Lāčplēsi.

Nākošajā gadā mūsu brāļu tauta gatavojas atzīmēt Lietuvas tūkstošgadi. Mindauga kapavietas iezīmēšana Aglonā un mūsu tautietes karalienes Martas piemiņas iemūžināšana būtu gadsimta notikums ar Eiropas skanējumu. Tas būtu piemineklis vēsturiskajai baltu vienībai un cerīga zīme lietuvju — latvju tautu nākotnei. Mums atvēlētais laiks aizrit ikdienas drūzmā, nemitīgās rūpēs par dienišķo maizi, raizēs par rītdienu, sevišķi jau šodien. Taču kā rudens straume aizskalo vižņus, tā arī šīs rūpes un raizes, nepatikšanas un šķietamās veiksmes aiznes laika straume. Bet LIELAS LIETAS paliek.

Osvalds ZVEJSALNIEKS, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors

P.S. Gan Latvijā, gan Lietuvā veidojas interesentu grupas, lai vāktu un apkopotu materiālus par Mindauga un Martas saistību ar Aglonu. Tāpēc aicinām talkā visus, kuriem ir zināmi kādi fakti, nostāsti vai teikas saistībā ar tālās senatnes notikumiem mūsu zemī-tē. Vēstules lūdzu sūtīt: RMDV, Baznīcas iela 34a, Rēzeknē vai elektroniski: rmv@inbox.lv