Ko lieki gausties — jādzīvo!

Pašķirstot pērnā gada laikraksta “Ezerzeme” komplektu, var tikai piekrist. Kā ikvienu gadu, esam aptvēruši visai plašu jautājumu loku, tādējādi apmierinot vairākuma lasītāju gaumi. Pagājušais nenoliedzami bija daudzu nozīmīgu jubileju gads. Viennozīmīgi plašāk svinētā bija Latvijas proklamēšanas 90. gadadiena, kurai iedzīvotāji nopietni gatavojās jau labu laiku iepriekš, piedaloties lielajā talkā un sapošot vidi, kurā dzīvojam. Latvijas 90. dzimšanas dienai veltītā akcija “GAISMAS TILTI” notika arī Krāslavā, Dagdā, Indrā un vēl citviet rajonā, kur tas varbūt netika īpaši afišēts. Patiesībā katra sevi cienoša pašvaldība, kultūras un izglītības iestāde, sabiedriskā organizācija vai uzņēmums svētku priekšvakarā centās sarūpēt kādu pārsteigumu vai savdabīgu dāvanu dzimtenei, piemēram, pie Dagdas pilsētas domes izveidotais ziedu paklājs Latvijas kartes izskatā vai invalīdu brālības “NEMA” brīnišķīgais meistardarbs — Latvijas valsts karogs ar rozēm, kas tapušas no kļavu lapām un nokrāsotas valsts karoga krāsās, vai skolēnu esejas “Latvijai - 90. Tas ir maz vai daudz”, kurās pausta dzimtenes mīlestība. Sagaidot Latvijas proklamēšanas 90. gadadienu, daudzi rajona ļaudis saņēma apbalvojumus par savu darbu un nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā.

Jubilejas svinēja gan iestādes, gan kolektīvi, gan cilvēki. Februārī notika neparastas svinības — Indrā atzīmēja aužamo steļļu 100 gadu jubileju. Stendos greznojās austie pārklāji, apmetņi, segas, bet grīda bija cieši nosegta ar paklājiņiem un celiņiem. Atsevišķās stelāžās — linu galdauti, dvieļi, gultasveļa. Visas sievietes, kuras uzstājās šajos svētkos, sēdās pie stellēm, publiski demonstrējot savu māku.

Tieši Starptautiskajā sieviešu dienā izvaltietes Lidija Zeiļa un Irēna Delvere jeb teatrālajā darbībā Zoļa un Zepa ar vērienu, jautri un sirsnīgi nosvinēja ceturtdaļgadsimta radošo jubileju. Drīz pēc tam vietējās pamatskolas skaistajā zālē notika kuplas svinības arī Izvaltas tautas nama 80 gadu jubilejas sakarā.

Desmit gadu kā viens elpas vilciens — tas tika sacīts par Eiroreģionu “Ezeru zeme”, kas apvieno Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas reģionus, un kuram 2008. gada maijā apritēja 10 gadu. Desmitgades jubilejas sanāksme tika sarīkota tieši Krāslavā, jo šeit tika rīkota pirmā konference, kas deva stimulu tālākai sadarbībai.

Kupli apmeklētas un krāšņas bija Krāslavas pamatskolas 10 gadu jubilejas svinības. Atvērti visiem savu desmitgadi nosvinēja jauniešu klubs “Krasts”, kas jubilejas gadā ieguva arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu. 20 gadu jubileju nosvinēja Bukmuižas (tā Ezerniekus sauca līdz 1939. gadam) etnogrāfiskais ansamblis “Akmiņeica”, kas dibināts pirms pašiem valsts svētkiem — 1988. gada 16. novembrī. “Akmiņeicas” pastāvēšanas un darbības vēsturē ir daudz spilgtu lappušu: sākot ar pirmo koncertu vietējā tautas namā 1989. gada 7. martā, beidzot ar piedalīšanos starptautiskajos folk-loras festivālos “Baltica” un Jāņu ielīgošanā “Ziņģē-99” Krāslavā.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē uz dzīvi Ezernieku pagasta Egļevā apmetās sirma kundze — Marija Mežale, kurai pērnā gada janvāra beigās apritēja 100 gadu. Marija uz mums atstāja ļoti sirsnīga un patiesi labestīga cilvēka iespaidu. Ja jau par ļaudīm, tad pagājušais gads bija ražīgs avīzes rubrikai “Jaunas personas”, kurā ir stāsti par jaunus amatus ieņēmušajiem cilvēkiem: par Dagdas pilsētas pašvaldības iestādes “TV studija “Ezerzeme”“ direktoru Armandu Dambi, Kaplavas tautas nama vadītāju Irinu Mickeviču, Kultūras ministrijas ekspertu Krāslavas rajonā Jāzepu Dobkeviču, Krāslavas kultūras nama direktori Valdu Timuli, Karpenko-Karova vārdā nosauktās Kijevas valsts teātra, kino un televīzijas universitātes pēdējā kursa studentu, novadnieku Anatoliju Kauškali un citiem. Mūsu uzmanības lokā nokļuva arī uzņēmēji, lauksaimnieki, mednieki, makšķernieki, kultūras un izglītības darbinieki, citi vienkāršie darbarūķi, čaklākie skolēni, sabiedriski aktīvi pensionāri, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu valsts izaugsmē, piemēram, tādi kā Ezernieku vidusskolas bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Valentīna Ivanovska, kura audzinājusi un skolojusi ne vienu vien čaklu darbarūķi — vairāki viņas audzēkņi šodien ir Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, fiziķi Jānis Kalnačs un Ernests Platacis, ģenerālis Vitolds Zahars.

Pērnais gads bija dāsns vēl ar dažām nozīmīgām lietām: vienā dienā sarīkoja 6. starptautisko mazākumtautību mūzikas festivālu “Latgales vainags” Indrā, tradicionālās Ludviga dienas svinības, pilngadības svētkus Ezerniekos un Šķaunes tautas nama 70 gadu jubilejas svinības. Tas gan sagādāja rūgtas mieles tiem, kuri vēlējās būt klāt visur, tomēr pasākumi izrādījās gana apmeklēti un interesanti. Negaidīts pavērsiens šovasar notika folkloras kopā “Olūteņi”, kas sezonu uzsāka atjaunotā sastāvā, jo kolektīvu atstājuši seši dalībnieki ar bagātu pieredzi folkloras darbā. Gala iznākumā rajonā ir par vienu jaunu kolektīvu vairāk — arī tāds ieguvums. Liels prieks ir par to, ka konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” jāsaka — kārtējo reizi uzvaru izcīnīja Izvaltas pagasts, turklāt vienā un tajā pašā nominācijā “Ceļi un ielas”. Savukārt konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta - 2008” mazpilsētu grupā 12 pilsētu konkurencē ļoti veiksmīgi startēja Dagda, kurp aizceļoja konkursa lielā balva — portatīvais dators “Acer” un Atzinības raksts pilsētai par uzvaru konkursā nominācijā “Par ieguldījumu pašvaldības infrastruktūras attīstībā”. Atzinība Dagdas pilsētai izteikta arī par izglītības un veselības aprūpes sistēmas attīstību un pilnveidošanu. Dagda izrādījās arī vienīgā mazpilsēta Latgalē, kurā ieviests videi draudzīgs ielu apgaismojums — nomainītas visas kvēlspuldzes uz ekonomiskajām.

Patiess prieks, ka septītie Krāslavas rajona Grāmatu svētki, kuri 2008. gada 24. oktobrī notika Krāslavas kultūras namā, iekļuvuši starp astoņiem labākajiem grāmatu svētkiem valstī, par ko Krāslavas centrālās bibliotēkas kolektīvs saņēma svētku sponsora — tūrisma firmas “Averoja” — 500 latu balvu braucienam uz ārzemēm. Bibliotēku dzīve bija gana plaši atspoguļota mūsu avīzē arī no ikdienas aspekta, kā, starp citu, arī skolu dzīve. Diez vai kāda izglītības iestāde palika ārpus rajona laikraksta uzmanības, dažām tās bija pārpārēm, jo bija par ko slavēt.

Pērn nodoti ekspluatācijā daži ļoti svarīgi infrastruktūras objekti rajona pašvaldībās: sekmīgi pabeigta Krāslavas centrālās katlu mājas modernizācija, uzbūvēts un svinīgi atklāts arī Priedaines skatu tornis, Dagdas novadu veidojošo 11 pašvaldību kopīgiem spēkiem renovēta ēka, kurā turpmāk atradīsies pašvaldības iestādes “Dagdas slimnīca” sociālās aprūpes centrs, Robežnieku pagastā pabeigta un nodota ekspluatācijā Skuku aprūpes centra piebūve, kas uzsākta pirms četriem gadiem. Rit miljoniem latu vērta ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas projekta realizācija Krāslavā, savukārt Dagdā rit Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija.

Pērn mūs visus pārsteidza pasaulslavens ceļotājs Lūks Komuno no Dižonas Francijā, kurš, apceļojot pasauli uz velosipēda, viesojās arī Krāslavā. Dažādos laika posmos viņš uz velosipēda pārvarējis kopsummā nedaudz vairāk par 60000 kilometru. Starp citu, netrūka arī savējo ceļotāju, kuri pabijuši tālu no mājām, bet atgriezušies savos bagātīgajos iespaidos dalījās ar citiem. Krāslavieši Zane un Māris Ločmeļi realizējuši senlolotu sapni par Indiju, 18 dienu ceļojumam uz šo eksotisko valsti iztērējot salīdzinoši iespaidīgu summu — vairāk nekā 2000 latu. Visos laikos nav trūcis cilvēku, kuri par mantību domā vairāk nekā par ceļojumu, tālab tādiem būs grūti saprast arī aulejieti Aiju Konošonoku, kura atbilstoši savas ģimenes ienākumiem iztērēja veselu bagātību, lai kopā ar dēlu Aldi dotos desmit dienu ceļojumā uz Kanāriju salām. Dagdas pensionāru biedrības priekšsēdētājai Leontīnai Raudivei uzsmaidīja tāda laime: ceļojums uz Īriju bija viņas jaunākā dēla Jāņa, kurš dzīvo un strādā Dienvid-īrijā, dāvana mātei lielajā jubilejā. Savukārt Krāslavas Varavīksnes skolas 11.a klases skolēnu grupa klases audzinātājas Gaļinas Skredeles un angļu valodas skolotājas Jeļenas Kļimovas vadībā tūristu autobusā devās uz Francijas pilsētu Strasbūru — šī bija balva Eiropas Parlamenta informācijas biroja un informācijas aģentūras izsludinātajā konkursā 16 - 18 gadus veciem jauniešiem ar nosaukumu “Eiropas diena skolā”.

Grūti pateikt, kā būs šogad tuvāk vēlēšanām, bet pērn laikraksta slejās liela izteikšanās brīvība tika dota politiķiem: netrūka interviju ar pašvaldību vadītājiem, ne reizi vien intervēts 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, gada nogalē — Sarmīte Ķikuste, arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Vārdu sakot, varējām apspriest un izvērtēt arī augstus amatus ieņemošu politiķu izteikumus.

Savu artavu esam devuši sabiedrības integrācijas jomā, iespēju robežās cenšoties atspoguļot Naturalizācijas pārvaldes aktivitātes un Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas norisi rajonā. Starp citu, mūsu rajons nebūt nav atpalicēju pulkā — uz pārējo fona izskatāmies gana labi. Retāk kā citus gadus esam rakstījuši par Robežsardzi, tomēr visnozīmīgākais tika pamanīts: augustā Latvijā tikās mūsu valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš un Polijas Republikas robežsardzes virspavēlnieks Leszek Elas, kurš apmeklēja arī Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi un tās struktūrvienības: Pātarnieku robežkontroles punktu un Piedrujas robežapsardzības nodaļu.

Bijuši vēl daudzi citi notikumi, lielāki un mazāki sasniegumi, gūtas uzvaras un pārciesti zaudējumi — sporta rubrika ieņēmusi stabilu vietu laikraksta slejās. Gada panākumi kopumā cilvēkos vairoja optimismu. Manuprāt, arī šis gads ir ļoti cerīgs, arī tajā būs daudz skaistu notikumu, varbūt mazāk lielu jubileju, bet svētki vienalga nekur nepazudīs. Tīšu prātu nepieminēju skandālus un citas negācijas, kas arī bijušas. Ko lieki gausties par krīzi un visādām nebūšanām — ir jādzīvo tālāk ar prieku sirdī! Kā sevi noskaņosim, tāds šis gads mums visiem arī būs.

Juris ROGA