Atrodi arī tu savu iespēju un nepalaid garām!

Man šādu iespēju piedāvāja angļu valodas skolotājas Velta Bērtiņa un Ligija Kolosovska. Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni piedalījās projektā “Voice It Europe!”, kurā sadarbojās un diskutēja par ES tēmām ar Abbey skolas skolniecēm no Anglijas. Šī projekta ietvaros Abbey skolnieces (jo Abbey ir meiteņu skola) bija atbraukušas uz Krāslavu un šī gada septembrī aicināja mūs paciemoties Anglijā. Tā bija vienreizēja iespēja nedēļu dzīvot ģimenēs, apmeklēt angļu skolu, izstādes un izrādes, kā arī ievērojamākās vietas Anglijā. Protams, ka es šādu iespēju nepalaidu garām. Sapakoju koferi un kopā ar vēl septiņiem ģimnāzijas skolniekiem skolotāju — Veltas Bētiņas un Ligijas Kolosovskas — pavadībā devos uz Rīgas lidostu un no turienes ar baltspārnu lidmašīnu uz Angliju. No lidostas mūs aizveda uz Redingu, pilsētu, kur atrodas mūsu partnerskola un kur pavadījām lielāko laika daļu. Redingā mūs mīļi sagaidīja Abbey skolnieču ģimenes, kurās nedēļu arī dzīvojām. Tas bija daudz interesantāk nekā pavadīt laiku viesnīcā, jo tā ir vienreizēja iespēja redzēt, kā dzīvo angļu ģimenes, kāda ir viņu dienas kārtība, un izbaudīt viņu ēdienkarti. Es dzīvoju kopā ar Madaru Meņģišu skolnieces Martas ģimenē, kopā ar šo meiteni mēs arī gājām uz skolu, apmeklējām nodarbības un pavadījām brīvo laiku. Pēcpusdienā braucām ekskursijā uz Londonu, Oksfordu un Windsoru, bet vakarā bija visdažādākie pasākumi: teātra izrāde “Bils Eliots”, filmu vakars vai vakariņas indiešu restorānā.

Pats svarīgākais ir izjūtas, emocijas, atmiņas un pieredze, ko smēlos no šī brauciena. Pirmkārt, dzīvoju īstā angļu vidē, tas man deva milzīgu iespaidu par valodu, kuru mācos jau kopš 4. klases kā svešvalodu. Tagad ir lielāks stimuls mācīties, gribas pilnveidot sevi, lai varētu brīvi izteikt domas, stāstīt par Latviju, tās iedzīvotājiem un viņu tradīcijām. Ir diezgan grūti pastāstīt, kāpēc mūsu maize ir melna, ka tajā nav ķīmisku piedevu, ka krāsu nosaka graudu šķirne. Angļiem to grūti izprast, jo viņi ikdienā ēd tikai baltmaizi. Otrkārt, es redzēju, kā ikdienā dzīvo citu tautu vienaudži, kāda ir viņu izglītības sistēma, domāšana. Treškārt, redzēju ievērojamākās vietas, un mūs prie-cēja arī saulainais laiks, kas Anglijas klimatam nav īpaši raksturīgs.

Atmiņas, emocijas, fotogrāfijas — tās mani tik ļoti priecē! Tur es sāku daudz spēcīgāk izjust savu piederību latviešu tautai un lepoties ar to. Mums ir daudz iespēju, mēs tikai tās pienācīgi nenovērtējam. Mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni, mācāmies trīs, bet humanitāro programmu pārstāvji — četras valodas: angļu, latviešu, krievu, vācu vai spāņu. Mēs dziedam korī, dejojam tautu dejas, lai vēlāk piedalītos Dziesmu un deju svētkos, un tagad mēs to varam labāk novērtēt.

Daudz ieguvu, tikai nedēļu promesot, un tagad saprotu, ka tiešām ir vērts piedalīties projektos un sadarboties ar citām skolām un valstīm, jo, līdz ar saziņu un komunicēšanos, roku rokā nāk pieredze un sapratne.

Renāta KLAGIŠA, 11.d klase