Krīze, krīze, prom!

Atklājot finālspēli, “Varavīksnes” skolas direktore Ludmila Senčenkova nebūt nejokoja, kad sacīja, ka garais gads dāvāja daudz panākumu pedagogiem un viņu audzēkņiem. Bet humors ir kļuvis par audzināšanas procesa neatņemamu sastāvdaļu tik lielā mērā, ka būtu laiks ieviest asprātības, pat ļaunās mēles stundas (tikai šī vārda vislabākajā nozīmē).

Pazīstamas komandas: skolēni, skolas absolventi, kā arī vecāki, kuri ļoti riskē uz skatuves nu jau ceturto reizi. Viņiem, dzīves pieredzes rūdītiem, šajā spēlē vieglāk padevās galvenā tēma: “Krīze, krīze, prom!” Un pirmajā posmā visjaunākā komanda nedaudz samul- sa, taču arī šo variantu, kas bija gaidāms, laikus ievēroja režisori. Kopš tā brīža, kad skolēnu izlases komandu papildināja Žanna Drozdovska, kura tā arī bārstīja asprātības, iestājās lūzums. Viņai blakus paspīdēja skolas zvaigznīšu Jevģēnija Dilbas, Romāna Fokina humora dzirksts. Par “senčiem” ne- bija jāuztraucas: viņi jau pašā sākumā izdarīja nopietnu pieteikumu uz līderu vietu. Bija arī kam cīnīties par uzvaru: Eduards Bergs, Aleksandrs Zinčenko un debitante Aļona Podaļeviča. Katra spēle — tie taču ir jauni vārdi un arī jauni talanti!

Studentiem kā vienmēr pietrūka pāris stundu mēģinājumiem, ko arī juta klātesošie zālē. Tiesnešu vērtējums bija lieks: zīmīgākas par tradicionālajām ballēm bija ovācijas, bet skatītājiem ļoti patika Pāvela Mančinska, Valērija Drobiņina, Jekaterinas Leontjevas asprātības. Domāju, ka nekļūdīšos, ja mēģināšu uzminēt: visi viņi nākuši no skolas JAK.

Priekškaram aizveroties, bija daudz dāvanu. Aizmirsušas pāridarījumus, komandas dāsni apbalvoja nesenos stipros sāncenšus. Visvairāk Jaungada “ordeņu” saņēma Žanna Drozdovska, skaņu režisors Ivans Lukša un, protams, Andrejs Jakubovskis, kurš izpelnījās galveno balvu — portfeli. No malas šķita, ka rajona JAK kluba prezidenta ādas atribūts izskatījās jaunāks nekā pašam humora un satīras profesoram Mihaila Žvaņeckim. Būs laiks nonēsāt...

Kas sakāms par krīzi, tad šajā sakarā izskanēja draudzīgs un tiešs rezumējums: “Kas tā tāda? Mēs tajā nepiedalāmies.” Sabrukums, kā zināms, sākas galvās, ar ko nesirgst neviens no jautro un atjautīgo kluba pielūdzējiem.

Lūk, tikai dažas asprātības piemiņai par to Jaungada spēli: “Veikali Krāslavā ir, taču “točkas” aktuālākas”; “Ja finanšu ministrs pamēģinātu iztikt ar minimālo algu, bet izglītības ministrs iegrieztos korekcijas klasē...”; “Pēdējo gada nakti mērs pavadīja vienatnē savā kabinetā. Kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī to pavadīsi!”; “Pilsētas autobusa maršruts — no kapsētas līdz kapsētai”. Kāda dzīve, tādi arī joki. Bet krīzi mēs pārcietīsim — ne jau pirmo reizi!

Nobeigumā pateikšu, ka jautro un atjautīgo kluba finālspēle noritēja īpašā muzikālā formātā. Visas pauzes aizpildīja trio “Tranzīts” meitenes — starptautiskā festivāla “Debija-2008” laureātes.

Aleksejs GONČAROVS