Kā tas bija...

Šis radošais kolektīvs, kuru nepārtraukti vada diriģente Olga Grecka, vislielākajā rajona zālē pirmo reizi nodziedāja LR himnu “Dievs, svētī Latviju!” Vietējā vēsturē palika arī 1988. gada 3. decembra neaizmirstamā diena, kad tika pieņemts lēmums par latviešu biedrības atdzimšanu, bet rezolūcijas otrais punkts bija aicinājums Krāslavas rajona padomei atvērt pilsētā latviešu bērnudārzu. 1990. lūzuma gada pavasarī manifestācijā Rīgā Čikāgas organizācijas “Daugavas vanagi” pārstāvji pasniedza krāslaviešiem Latvijas Republikas valsts karogu. Šīs ierosmes aktīva veicinātāja bija Ērika Andžāne.

Olgas Greckas radošais kolektīvs paspēja būt visur, kad notika sarkanbaltsarkano karogu pacelšana Krāslavā, Dagdā, Aulejā, Skaistā... Piedalījās Dziesmu svētkos un festivālos, brauca vieskoncertos pat pie latviešu biedrības aktīstiem uz Sanktpēterburgu. Simboliski ir tas, ka aizejošā gada pēdējā sestdienā notika latviešu biedrības kora “Krāslava” karoga svinīgā iesvētīšanas ceremonija luterāņu baznīcā. Ar karoga ienešanu svētku zālē arī sākās jubilejas svinības, bet lielais koncerts sākās ar Latvijā plaši pazīstamā kora uzstāšanos. Starp goda viesiem bija Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, Krāslavas mērs Mečislavs Lukša, “Latvijas lepnuma” balvas laureātes Valentīna Gekiša un Antoņina Jermaka. Jubilejas pasākuma vadītājs, protams, bija Edmunds Gekišs, kurš sekmīgi vada latviešu biedrību divus gadu desmitus. Viņš, tāpat kā diriģente Olga Grecka, saņēma ļoti daudz apsveikumu. Svētku programmas rota bija lauku pašdarbnieku no Aulejas, Skaistas, Ezerniekiem, Šķaunes apsveikuma numuri... Ar ļoti lielu interesi klātesošie pārpildītajā zālē noskatījās divdesmit gadu fotohroniku uz ekrāna. Bija arī negaidīts pārsteigums: gluži kā no ekrāna zālē iesoļoja Atmodas spilgtā personība žurnāliste Biruta Leitāne. Bet viņas dzīvesbiedrs, Tautas frontes rajona organizācijas pirmais priekšsēdētājs, dzīvs ir vairs tikai uz ekrāna. Sekoja klusuma brīdis.

Tas bija brīnišķīgs vakars. Bija daudz atmiņu, sirsnīgu emociju un patiesa prieka no draugu tikšanās. Degošās sveces un spilgtie ziedi, sirsnīgie vārdi, kas nāk no tīras sirds, un ticība rītdienai, bez kā dzīve var zaudēt galveno jēgu...

Aleksejs GONČAROVS