Dvēseles atspulgs sveces liesmā

Tā jau sagadījās, ka, beidzot nostalģisko publikāciju sēriju par tēmu “Krāslava: skats pagātnē”, jaunais gads dod jaunu ieganstu turpināt ideju, kas radusi atsauksmi lasītāju sirdīs.

Aprīlī bērnu un jauniešu centrs atzīmēs pusgadsimta jubileju, šim notikumam par godu redakcija nolēma veltīt publikāciju sēriju. Personīgi man šī tēma ir ļoti mīļa: lieliski atceros to svinīgo dienu, kad Krāslavā mūzikas skolas vecajā ēkā Lāčplēša ielā tika atvērts pionieru nams. Tur es apmeklēju pulciņu nodarbības, vēlāk pats mācīju fotogrāfēšanas teoriju un praksi, bet visos vēlākajos gados kā žurnālists biju cieši saistīts ar iestādi, kura bija populāra bērnu un vecāko klašu audzēkņu vidū. Neiedziļinoties ideoloģiskās diskusijās, mēģināšu apstiprināt, ka arī laikā pirms pārbūves pionieru nams būtībā bija interešu centrs ar skaidru mērķi — modināt jaunajās sirdīs interesi par radošumu. Šajā sakarā īpaša loma tiek atvēlēta pulciņu vadītājiem.

Šodien stāstījums ir par vienu tādu aizrautīgu cilvēku. Lai man piedod lasītājs par novēršanos no galvenās tēmas. Neviļus gribu zināt: kas ir svece? Daudzus gadsimtus vaska sveces kalpoja par māju apgaismošanas galvenajiem avotiem. Ja bagātās pilīs vakaros tās dedzināja simtiem, tad nabadzīgu cilvēku mājokļi no skalu kvēpiem tika attīrīti tikai tad, kad parādījās petroleja — aizpagājušā gadsimta nogalē. Taču sveces turpināja savu ilgo dzīvi, tikai vasku ar laiku nomainīja parafīns un stearīns. Sveču burvīgā gaisma arī mūsu dienās apgaismo dievnamu interjeru, bet vēl pirms gadsimta ar tām tika rotātas Ziemassvētku un Jaungada eglītes. Līdz ar LR neatkarības atgūšanu mēs vērojam, ka krasi palielinās cilvēku interese par svecēm, kas ir obligāts lūgšanu atribūts un ģimenes labklājības simbols. Uzmanīgi aplūkojis sveču kolekciju bērnu un jauniešu interešu centrā, kas arī bez uguntiņām spīdēja un laistījās, salīdzinājuma labad es iegriezos suvenīru veikalā. Neapstrīdami, ka sortiments te atbilst jebkura gaumei, tikai preces uzreiz atšķīrās. Gabalizstrādājumi, kas izgatavoti mazos daudzumos un meistara dvēseles apstaroti, vienmēr izcelsies. Vai tad mēs, izvēloties dāvanu, nedodam priekšroku autora izpildīta suvenīra ekskluzīvumam?

Pati Žanna Garbrēdere radošuma gaisotnē iejutās vēl skolas gados, ar prieku apmeklēja pionieru nama pulciņus. Bet, kad strādāja par pionieru vadītāju Krāslavas bērnu namā, ar aizrautību mācīja bērniem zīmēšanu un rokdarbus. Šīs pašas iemaņas izkopa arī bērnudārzā, kur izmēģināja sevi audzinātājas lomā. Taču, kā zināms, radošumā vēlama uzmanības koncentrēšana. Tikai tad, kad sāka jukt un brukt padomju sistēma, tukšajos veikalu plauktos Žanna pievērsa uzmanību parafīna svecēm par simbolisku cenu, kuru te bija papilnam: precei nebija masu pieprasījuma. Pamēģināja strādāt ar pakļāvīgu materiālu un pēkšņi viņa saprata, ka tieši tas viņai vajadzīgs. Iepazīstot parafīna un vaska brīnišķīgās īpašības, Žanna pakāpeniski iepazina materiālu īpašību noslēpumus. Ūdens pelde, parafīna krāsošana, kartona un skārda formu izgatavošana — tas viss palicis pagātnē. Ļoti daudz palīdzēja grāmatas, vēlāk Internets, un tagad dekoratīvo sveču darināšanas pulciņš iet kopsolī ar mūsdienu sasniegumiem. Pašlaik visus nepieciešamos materiālus un ierīces var iegādāties galvaspilsētu specializētajos veikalos, ko Žanna arī dara.

Svarīgs kas cits: pilnībā pievēršoties jaunajam vaļaspriekam, Žannai izdevās aizraut ar to arī dažāda vecuma bērnus. Turklāt tā, ka daži no viņiem divus trīs gadus apmeklē bērnu un jauniešu centra pulciņus, bet 18 gados dekoratīvo sveču darināšanas mācību apguva simtiem Krāslavas skolēnu. Žanna ar pārliecību apgalvo, ka daudzu krāslaviešu dzīvokļu interjeru rotā dekoratīvās sveces, kuras jaunie meistari uzdāvinājuši radiem, draugiem un paziņām. Autordarbs vienmēr atšķirsies no veikala preces. Februārī tiek rīkota Sveču diena, un tieši reizē ar šiem svētkiem pulciņa dalībnieki rīko arī mākslas izstādes kultūras namā. Turklāt novembrī, atzīmējot LR neatkarības proklamēšanas 90. gadadienu, Evijas Gekas un Kiras Kuzminas labāko darbu ekspozīcija rotāja Dagdas tautas namu. Otro gadu pēc kārtas Evija Geka gatavo Krāslavas pamatskolā dekoratīvo sveču personālizstādi. Starp citu, Evijas mājas kolekcijā ir vairāk nekā 100 unikālu darinājumu. Kad Kira devās paciemoties uz Krimu un apdāvināja radus ar pašas rokām darinātajiem suvenīriem, tad viņi ilgi nevarēja noticēt, ka tieši viņa ir radījusi tādu skaistumu.

Nobeigumā paklausīsimies pulciņa vadītāju: “Ar gadiem skolēnu interese par dekoratīvajām svecēm tikai palielinās. Pastāvīgi mācos pati, daudz man deva sveču rūpnīciņas apmeklējums Norvēģijā. Visu laiku dzimst jaunas idejas, kas dod enerģiju man un aizrauj pulciņa dalībniekus. Pareizi saka, ka pilnveidošanai nav robežu. Apgūstam jaunu tehniku — dekopāžu: tā ir sveču oriģināla apgleznošana. Tas pieprasītos suvenīrus padara vēl pievilcīgākus.

Katrs jauns darbs ir gluži kā glezna. Svarīgi ir ievērot, kam tu gatavo savu dāvanu, lai tā patiktu. Tie ir formas, krāsu harmonijas mūžīgi meklējumi. Obligāts arī vienreizīgums.
Pulciņa nodarbības Astrīda Daņiļeviča apmeklē tikai pirmo gadu, bet šodien ar prieku aiznesa mājās piecus darbus — Ziemassvētku dāvanas visiem mājiniekiem. Mēs centāmies ņemt vērā vecāku un māsiņu gaumes. Nešaubos, ka suvenīri patiks visiem. Bet Astrīda pati izbaudīja radošuma prieku, kas, nav izslēgts, palīdzēs viņai atrast savu vietu pieaugušo dzīvē.”

Atzīšos: stāstījums par aizrautīgo cilvēku Žannu Garbrēderi iznāca nepilnīgs. Viņa taču vada vēl arī klubu “Saulessvece” un pulciņu “Brīnumi no vilnas”. Tikai tā ir atsevišķa tēma.

Aleksejs GONČAROVS