Dzīve nekad neapstājas — gan ikdienā, gan pirms svētkiem, gan svētku laikā, gan pēc tiem viss iet savu gaitu: aust rīts, lec saule, snieg, puteņo, sevi piesaka jauna dzīvība, kāds aiziet aizsaulē... Līdzīgi, kā ikvienam no mums dzīves laikā jārisina daudz un dažādi jautājumi, tāpat arī pašvaldībām nākas saskarties ar dažādām problēmām un meklēt to risinājumus.
Gada laikā Šķeltovas pagasta iedzīvotāju pulks papildinājies ar septiņiem jaundzimušajiem. Vecāki tiem devuši šādus vārdus: Dainis, Vladislavs, Inta, Melana, Iļja, Anastasija un šai pagastā viens ļoti rets vārds Ksenija — tā savu jaundzimušo meitiņu nosauca Nikolajs un Olita Andrejevi. Kā redzam, arī šogad pagasta ģimenes nespēja laist pasaulē tik daudz mazuļu, lai pēc gadiem varētu nokomplektēt vismaz vienu pilna komplekta klasi. Saskaņā ar pašreizējiem kritērijiem lauku skolā jābūt astoņiem bērniem klasē. Laulības šogad Šķeltovā nav slēgtas.
Diemžēl kopš gada sākuma nomiruši jau 19 Šķeltovas pagasta iedzīvotāji: 12 miršanas gadījumi reģistrēti pagastā un 7 — pēc miršanas vietas. Neilgi pirms Ziemassvētkiem Šķeltovas pagasta pašvaldībai nācās gādāt par divu neviena nepieprasītu vientuļo cilvēku apbedīšanu, jo mirušajiem nebija nedz tuvinieku, nedz kādu sirsnīgu draugu, kas uzņemtos visas ar apbedīšanu saistītās klapatas. Turklāt vienā nedēļā ar dažu dienu atstarpi pagasta pašvaldības speciālistiem nācās rīkot abas bēres.
Pirmais nomira kāds vientuļš pensionārs, kuru atrada kaimiņi. Tā kā vecajam vīram bija pensija, tad, taupīgi izlietojot naudu, tika sarīkotas pieticīgas bēres, kā arī pasūtīta kapu kopiņas apmale un plāksne ar iegravētu vārdu uzvārdu un dzīves datiem.
Uz Šķeltovas pagastu pensionāru savulaik atveda kāds, laikam jau jāsecina, ka vieglas naudas tīkotājs no lielpilsētas. Vecā cilvēka dzīvoklis tur tika pārdots, vietā lēti nopirkts neliels dzīvoklis Šķeltovā, kurā tad arī izmitināja šo vientuļo cilvēku nu jau ar īrnieka tiesībām. Dzīvokļa īpašnieku pašvaldība centās informēt par pensionāra nāvi, nosūtot ierakstītu vēstuli, bet nekāda atbilde nav saņemta un acīmredzot tādas nebūs. Šķeltovā secina — tagad jāgaida nākamais vecītis, kuru saimnieks izmitinās tukšajā dzīvoklī.
Otra nelaiķe, kuru apglabāja pašvaldība, ir kāda sieviete no bērnu nama, kura kolhoza laikā dzīvoja pagasta teritorijā pie dažādiem cilvēkiem, kuriem palīdzēja darbos. Pēdējā laikā sargāja vienas kundzes māju, kura pati dzīvo pilsētā. Laikā, kad dvēsele pameta sievietes miesu, viņa gulēja kaimiņu mājās, kuriem arī palīdzēja mājas darbos. Pašvaldībai šis izrādījās problemātisks gadījums, jo mirusī bija bezdarbniece, saņēma garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Līdzekļus apbedīšanai iedalīja pagasta padome, ekonomiski izlietojot, naudas pietika gan apbedīšanai, gan lai uzliktu kapa kopiņas apmali un piemiņas plāksnīti, kas iezīmēs kapa vietu. Kas zina, varbūt kaut kur pasaulē šiem diviem tomēr aizklīdis kāds radinieks, kurš kādreiz gribēs atrast tuvinieka kapu.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
