Internets un lauksaimnieki

Realizējot ERAF projektu “Publisko interneta punktu izveide Latgales reģionā”, kura uzdevums nodrošināt vienmērīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamību šajā reģionā, kā arī veicināt Latgales reģiona sabiedriskā sektora sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, mūsu rajonā tika izveidoti 15 publiskā interneta pieejas punkti. Viens no tādiem ir Šķeltovas pagasta pašvaldības ēkā.

Interesanti, ka pēc skolēniem otra aktīvāko lietotāju kategorija ir zemnieki un cilvēki, kuri veic lauksaimniecisko darbību. Publiskais interneta punkts aprīkots ar neierastu datortehniku — tastatūras un peles vietā ir pieskārienjūtīgs monitors. Lietojama iekārta stāvus, līdz ar to dators patiesi vairāk interesants tiem, kam nepieciešams uzrakstīt vēstuli, nosūtīt un saņemt elektronisko pastu, iegūt informāciju, piemēram, iepirkuma cenas kartupeļiem un citai lauksaimnieciskajai produkcijai, nevis datorspēļu lietotājiem.

Šķeltovas pagasta lauksaimniecības konsultante Silvija Podskočaja stāsta, ka jaunā datoriekārta būtībā ir visai vienkārša un nav grūti apgūt tās lietošanu. Ne jau visiem mājās ir dators ar interneta pieslēgumu, lai gan tieši šogad daudzi šķeltovieši ierīkoja saviem mājas datoriem interneta pieslēgumu. Kuriem nav, tie nāk uz pagastmāju.

Ja arī kādam gribas ērtākus apstākļus, tad ir iespēja apmeklēt bibliotēku, kur arī ir publiskās pieejamības datori ar interneta pieslēgumu, turklāt mums gadiem ierastie: sistēmbloks, monitors, tastatūra un pele. Izmantojot iespēju, pagasta lauksaimniecības konsultantei pajautāju, kā dzīvo Šķaunes pagasta lauksaimnieki? Silvija pastāstīja, ka pagastā nav daudz zemnieku saimniecību — aptuveni divi desmiti. Starp tām ir pa kādai, kuras tikai tādas skaitās, bet saimniecisko darbību neveic — ne lopus tur, ne zemi ar, ne graudaugus sēj. Dominē piemājas saimniecības — faktiski katrā sētā vērojama kaut kāda rosība. Izņēmums ir gados veci pensionāri, kuri vairs nespēj turēt lopus, kā arī tie lauku māju īpašnieki, kuri dzīvo pilsētās. Silvija: “Neesmu manījusi, ka lopu skaits mūsu pagasta saimniecībās būtu būtiski samazinājies, piemēram, zemnieku saimniecība “Ziemeļi K” pat iepērk govis un cenšas paplašināt ražošanu. Pagasta iedzīvotāji arī cenšas saņemt Eiropas Savienības un nacionālās subsīdijas.”

Biežākās lauksaimnieku sūdzības bijušas par piena iepirkuma cenu kritumu. Tas ļaudis ļoti uztrauc. Diemžēl gaļas iepirkuma cenas arī kritušās, taču ne tik strauji, kā pienam. Graudkopība ir tikai savas saimniecības attīstībai, lai nav jāpērk lopbarība. Šķeltovas pusē diemžēl nav attīstītas netradicionālās lauksaimniecības nozares, kas kopējo situāciju padara kritiskāku. Ir daži aitu ganāmpulki, ir subsīdijas par aitu mātēm. Paretam redzama kāda kaza piemājas saimniecībā. Daudzas piemājas saimniecības tur vistas, taču putnkopība kā nozare arī nav attīstīta. Ir daži biškopji, bet viņi pamatā iegūst medu savas ģimenes vajadzībām. Augļu dārzu nav, cilvēki paši iestādījuši pa kādai jaunai ābelītei, bet — savām vajadzībām. Tūrisms vispār noplacis, lai gan šaipusē tas nekad nebija īsti uzplaucis, ja neskaita Čertoka ezeru, kuru apmeklē tūkstoši tūristu, bet tas ir Valsts mežu īpašums un pagastam ekonomisko labumu nedod, tikai raizes par kārtību sadarbībā ar apsaimniekotāju. Jāpriecājas, ka ziemai neraksturīgie laika apstākļi līdz šim brīdim nekādus zaudējumus vēl neradīja. Ja kailsals ķertu sējumus, tad uztraukums būtu gana liels.

Juris ROGA