Lai Dievs jūs sargā, labie cilvēki...

Lūk, arī Svariņu iedzīvotājiem Bronislavai un Ēvaldam Gerlingiem nācās piedzīvot lielu nelaimi un izjust cilvēku brālību. Bronislava ir pedagoģe ar 37 gadu stāžu, vairāk nekā trīs gadu desmitus viņa nostrādāja vietējā skolā. Ģimenē uzauga trīs bērni, taču ar jaunāko atgadījās nelaime. Viņš, tāpat kā citi latvieši, cienīgas peļņas meklējumos devās uz Angliju. Vēl 24. oktob-rī notika telefonsaruna, kas nevēstīja neko sliktu. Vēlāk sakari pārtrūka, un vecāku sirdīs iezagās bažas.

Māte vairāk nekā 30 reižu zvanīja uz Lielbritāniju, taču bez sekmēm. Vēlāk no Latvijas vēstniecības Anglijā pienāca briesmīga ziņa, un tās darbiniece Jekaterina pastāvīgi turēja Gerlingu ģimeni traģisko notikumu kursā. Aizkavēšanās ar aizgājēja mirstīgo atlieku izsūtīšanu bija piespiedu: tika veikta izmeklēšana. Drīz no vēstniecības paziņoja ne visai patīkamu vēsti: zārka nosūtīšana no Anglijas uz Rīgu izmaksās 2140 latu. Pensionāriem tādas naudas nebija, tāpēc dzīvesbiedri Gerlingi aizņēmās vajadzīgo summu, lai nenovilcinātu laiku ar apglabāšanu.

Taču, kā saka, pasaule nav bez labiem cilvēkiem. Tā jau sagadījās, ka divas dienas pirms Sergeja Gerlinga apbedīšanas Puščas kapsētā “Ezerzemes” pirmajā lappusē parādījās Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas rajona komitejas aicinājums. Uzņēmuši svešu cilvēku bēdas kā savas, daudzi cilvēki sāka pārskaitīt naudu gan Gerlingu ģimenes kontā, gan arī nodot latus Sarkanā Krusta nodaļā. Vispārsteidzošākais bija tas, ka žēlsirdību lielākoties izrādīja mazturīgi cilvēki, kuri acīmredzot dažādā laikā arī paši iepazina nelaimes un trūkuma rūgtumu. Tā simtu cilvēku cēlsirdība veica lielu labdarības darbu. Iznākumā Latvijas Sarkanā Krusta rajona komitejas pārstāvji ne tikai izteica Sergeja vecākiem līdzjūtību, bet arī pasniedza prāvu naudas summu. Toreiz laikraksts “Ezerzeme” piedāvāja Gerlingiem palīdzību ar pateicības publikāciju.

Lūk, ko vēlējās izteikt laikrakstā cienījamā lauku skolotāja, kura apmeklēja redakciju: “Vissirsnīgākā pateicība priesterim Aivaram Kursītim, kurš atrada iespēju veikt apbedīšanas ceremoniju tieši tajā dienā, kas bija ērta mūsu ģimenei, mēs zinām, ka mācītājam bija pilnīgi citi plāni. Paldies arī dziedātājām, taču īpaša pateicība Svariņu pagasta padomei ne tikai par būtisku materiālo atbalstu. Pašvaldības priekšsēdētājs Donāts Golubs visu laiku bija mums līdzās smagajās pārbaudījumu dienās un palīdzēja kā savējiem. Mēs no visas sirds esam pateicīgi radiem, kā arī bijušajiem klasesbiedriem, kolēģiem skolotājiem no Labiešu skolas, bijušajiem audzēkņiem, paziņām, mūsu bērnu draugiem. Zemu noliecam galvas arī daudzu nepazīstamu cilvēku, tajā skaitā arī atbraucēju no tālienes priekšā, kuri ar grūtībām atrada mūsu lauku māju un atstāja pēc mūsu domām lielas summas. Turklāt nenosaucot sevi. Mēs lūgsim Dievu arī par tiem, kuri pārskaitīja naudu. Dievs pateiksies jums, bet mums vienkārši trūkst vārdu.

Bija prieks ieraudzīt mūsu mājā Latvijas Sarkanā Krusta rajona komitejas priekšsēdētāju Olgu Muštavinsku, kura nodeva mums ievērojamu summu. Paldies arī laikrakstam “Ezerzeme”, bez kura palīdzības nebūtu iespējams veikt šo labdarības akciju. Mēs vienmēr ar pateicību atcerēsimies, ka ļoti labi cilvēki dzīvo Andrupenes, Konstantinovas, Šķaunes pagastā, māca un mācās Konstantinovas sākumskolā, Krāslavas pamatskolā, “Varavīksnes” vidusskolā... Strādā Krāslavas centrālajā bibliotēkā, kafejnīcā “Mārīte”, vada zemnieku saimniecību “Stivriņi”. Saprotam, ka nosaukt visus ir ļoti grūti, tāpēc zemu noliecam galvas visu, visu, tajā skaitā arī tālās vēstniecības darbinieces Jekaterinas priekšā. Lai jūsu mājas nepiemeklē bēdas un nelaime!

Ticiet man, pazīstami un nepazīstami cilvēki, bez jūsu palīdzības un līdzcietības mums būtu grūtāk pārdzīvot nelaimi, kas piemeklēja mūs tik negaidot. Sākumā stāvoklis šķita bezizejas, taču ar Dieva un cilvēku palīdzību tagad visļaunākais ir aiz muguras. Neizturami sāpīgi ir vecākiem glabāt savu bērnu, taču tagad mūs mierina tas, ka viņa pīšļi raduši mieru dzimtenē. Liels paldies visiem, kuri atnāca pavadīt mūsu dārgo dēlu Sergeju pēdējā gaitā. Nedod Dievs, nevienam pārdzīvot tādas bēdas...”

Aleksejs GONČAROVS