Par veselības aprūpi, pensijām, zeltu...

— Jūs esat ārsts, Latvijā vēl citi ārsti ir daudzos vadošajos posteņos. Tajā pašā laikā mediķi to nekādi neizjūt. Kāpēc ne tikai ārsti, bet arī feldšeri, , māsu palīgi, māsas ir vienas no sliktāk atalgotajām kvalificētu speciālistu kategorijām Latvijā? Turklāt ilgus gadus.

— Tāpēc, ka Latvijā 90. gadu sākumā tika sākta absolūti nepareiza veselības sistēmas reforma, kuru īstenoja ilgstoši pie varas esošie un šo nozari pārvaldošie TB/LNNK politiķi. Lielākā kļūda bija tā, ka tika pārstrukturēta visa veselības aprūpes sistēma, uzskatu, ka nepareizi. Pirmkārt, reformu nedrīkst veikt, ja tai nav atbilstoša finansējuma. Otrkārt, mēs joprojām gribam tāpat kā padomju laikos izlikties, ka valsts var samaksāt visiem visu. Tajā pašā laikā valsts var reāli apmaksāt dažiem kaut ko. Šeit ir tā dilemma: ļoti daudz no tā, ko mēs šodien nodrošinām pacientiem, darām uz mediķu atalgojuma rēķina. Ja mēs gribam uztaisīt “lētu” veselības aprūpi, tad uz kaut kā jāekonomē, visu laiku tiek rekomendēts uz algām. Vispārzināms un pierādīts, lai veselības aprūpes sistēma daudzmaz normāli funkcionētu, šim mērķim ir vajadzīgi vismaz 7% no iekšzemes kopprodukta. Mums ir zem 4% ilgstoši. Tomēr reālā nauda, kas nonāk veselības aprūpes sistēmā, ir šie paši 7%, tikai nelaime ir tā, ka tie ir tiešie maksājumi, ko pacienti samaksā (šeit es nerunāju par aploksnēm) paši par analīzēm, paši par konsultācijām, jo uz valsts apmaksātām ilgi jāgaida, paši samaksā par operācijām utt.

Kā to var atrisināt? Sašaurinot pakalpojumu grozu un pasakot, ka valsts nodrošinās neatliekamo palīdzību, palīdzību bērniem, dzemdību palīdzību, palīdzību trūcīgiem cilvēkiem. Par pārējo palīdzību valsts cilvēkiem vecumā no 20 līdz 60 gadiem varētu pateikt skaidri un gaiši: “Piedodiet, nemaksāsim!” Tajā brīdī jums parādās izvēles iespējas: vai nu jūs visu laiku cerat, ka ar jums nekas nenotiek un gaidāt brīdi, kad pēkšņi saslimsiet, vai arī jūs apdrošināties, un parādās papildus finansu avots veselības aprūpes sistēmai — apdrošinātājs. Jo šobrīd apdrošinātājs apdrošina to, ko pēc būtības nedrīkstētu apdrošināt. Viņi apdrošina pacienta iemaksu, kas pēc definīcijas ir sliekšņa maksājums, lai jūs, ejot pie ārsta, padomātu, vai jums tur vajag. Šis ceļš ir loģisks, bet neviens pirms pašvaldību un Saeimas vēlēšanām to neieviesīs. Kaut gan šobrīd ir krīze un šis būtu laiks, kad to izdarīt.

— Medicīniskie pakalpojumi arvien attālinās no cilvēka. Krāslavā vispār nav neviena kardiologa, lai gan sirds slimnieku ir ļoti daudz.

— Pirmkārt, tās pašas reformas ietvaros tie, kas reformu ieviesa, bija izrēķinājuši, ka Latvijā ārstu ir par daudz. Līdz ar to tika samazināts ārstu studiju skaits. Otrkārt, mums ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu. Līdz ar to mums, lai nodrošinātu pieejamību un nenotiktu attālināšanās, pēc būtības ir vajadzīgs viens ārsts un viena slimnīca uz mazāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas ir pasaulē. Treškārt, ļoti būtiski arī tas, kā paš-valdība atbalsta vai neatbalsta jaunu speciālistu piesaisti, jo šobrīd objektīvi ārstu valstī trūkst un vienkārši notiek zināmā mērā vairāksolīšana.

— Vai citās Eiropas valstīs par ārstu kļūst arī 12 gadu laikā?

- Jā, tā ir. Mēs varētu samazināt to laiku, pēc kura ārsts drīkst strādāt patstāvīgi kāda pieredzējuša speciālista uzraudzībā Latvijas Republikas teritorijā, bet viņa diplomu varbūt neatzīs ārzemēs. Es par ārstu mācījos 7 gadus, visi mani kolēģi arī, un viņi nemaz nav sliktāki par tiem, kuri mācījušies 12 gadus. Uzskatu, ka tā ir lieta, kas pārskatāma, bet ir diezgan liela pretestība no akadēmiskajām aprindām, jo mums brīžiem vajag ar visām četrām ielekt Eiropā, turklāt visai šai profesūrai ir vajadzīgi studenti, lai varētu pierādīt savu eksistenci. Uzskatu, nav pareizi arī tas, ka mūsu mazajā Latvijā ir divas augstskolas, kuras gatavo ārstus, un abas divas nevar nokomplektēt budžeta grupas. Kad es stājos medicīnas institūtā, bija milzīgs konkurss. — Kāpēc neiet studēt medicīnu?

— Iedomājieties, šobrīd ārsta alga noteikta mazliet virs 600 latu uz papīra, no kuras tikai 70% ir garantētā summa, pārējās ir piemaksas, kas var arī nebūt. Jūs mācītos 12 gadus, lai nopelnītu šīs kapeikas? Es atvainojos, medicīnas universitāti muļķis pabeigt nevar. Tie cilvēki, kas spējīgi pabeigt medicīnas universitāti, daudz ātrāk un daudz vairāk var nopelnīt citā sfērā, nekā par ārstiem.

— Absurds ir arī tajā situācijā, ka studenti iesniedz dokumentus visās iespējamās augstskolās, bet iestājas taču tikai vienā, pēc tam izņem no citām, un visur studentu nepietiek...

— Tā nav, ka visās par maz. Latvijas Universitātē pirms kādiem trim gadiem sabiedrisko attiecību nodaļā uz 20 budžeta vietām bija turpat 1000 gribētāju. Ir prestižas un labāk atalgotas profesijas, tur problēmu nav. Bet ir tādas, kur situācija kā šobrīd medicīnā.

— Saprotiet taču, ka šodien iedzīvotāji sāk nopietni uztraukties, kur un pie kā ārstēsies pēc dažiem gadiem? Kāpēc visi runā un neko nedara?

— Bet kāpēc tajā brīdī, kad valsts no 50 santīmiem uz latu paceļ pacienta iemaksu, no mediju puses skan: “Ārprāts, kas tagad notiek, dubultoja pacientu iemaksu, cilvēks netiks pie ārsta!” Paši zāģējam zaru, uz kura sēžam. Tā viena lieta. Otra — esam kapitāli zemu dabūjuši mediķu profesijas prestižu, rakstot nievājošus rakstus par lietām, par kurām nav ne mazākās sajēgas, bet tāpēc, ka tā ir sensācija, bet pēc tam nepublicē atsaukumu, kad izrādās, ka tā nav patiesība. Tā ir mūsu visu līdzatbildība, viena pagale nedeg.

— Kāda ir jūs attieksme pret smēķēšanu?

— Negatīva. Smēķēšana ir viens no vismuļķīgākajiem cilvēka ieradumiem. Patiesībā neesmu vēl redzējis nevienu, kurš būtu guvis kaut minimālu baudu, izsmēķējot savu pirmo cigareti. Smēķējot cilvēks apdraud gan sevi, gan citus. Viennozīmīgi uzskatu, ka smēķēšanai jābūt ekskluzīvam priekam un cigaretēm jābūt pēc iespējas dārgākām, lai smēķētāji varētu samaksāt par savas sagandētās veselības sakopšanu. Jo tajā brīdī, kad viņi būs iedzīvojušies vai nu plaušu vēzī, vai hroniskā bronhītā, vai lūpas vēzī, vai nopietnās sirds asinsvadu slimībās, iegūs invaliditāti, mums visiem būs jāmaksā par šo cilvēku pseidobaudu un par viņu veselības uzturēšanu un ārstēšanu.

— Kāpēc tad Saeima neierobežo smēķēšanu vēl stingrāk, aizliedzot smēķēt darba vietās vispār?

— Ir aizliegts smēķēt darba vietās, ja tur nav smēķēšanai paredzētas vietas, kam jābūt aprīkotai ar atbilstošu ventilāciju un tā, ka tas netraucē citiem. Arvien stingrāki smēķēšanas ierobežojumi ir sabiedriskās vietās. Man šķiet, ja ir smēķētāji, kurus mēs nepārmācīsim, tad labāk, lai viņi smēķē vienā noteiktā vietā, netraucējot citus, nevis visi pulcējas 10 metrus no ieejas un smēķē tā, ka zili dūmi kūp. Katrā ziņā, tas nevairo šīs iestādes publisko tēlu.

— Valstī krīze, bet Saeimas deputātu uzvedība brīžiem ir skolnieciska. Šķiet, vieglāk savaldīt skolēnus stundas laikā nekā deputātus plenārsēdē? Kādas jūsu domas?

— Redziet, jebkura vēlēta amatpersona ir tās pašas sabiedrības daļa, kuru pārstāv, un amatpersonas ētikas un uzvedības normas diemžēl arī ir vidēji statistiskās — tādas, kādas ir sabiedrībā kopumā. Otra lieta. Tad, ja mediji tiešraidē atspoguļo Saeimas sēdi, it īpaši opozīcijas deputātiem ir milzīga vēlme panākt sev publicitāti, zināmā mērā izrādīties. Ļoti bieži tas, ko viņi runā, nav interesanti pat viņu partijas biedriem. Ja runā par lietu, zālē ir absolūts klusums. Tas ir politiskās kultūras jautājums un katra deputāta atbildība. Lai cilvēki, kas viņus ievēlējuši, skatās un domā, ko vēlēt Saeimā 2010. gadā.

— Kā būs ar vadības līgumiem?

— No nākamā gada 1. janvāra vadības līgumu nebūs, tikai skaidra alga, un viss. Vadības līgumus savā laikā ieviesa, šķiet, Andris Šķēle, tos nelikvidēja arī lielākie šo līgumu apkarotāji publiskajā telpā — E. Repše un viņa pārstāvētais “Jaunais laiks”. Uzskatu, ja cilvēka darbs ir vērtīgs, tad jāmaksā laba alga, savukārt, ja viņa darbs maksā 300 latu, nevajag piemaksāt par papildus pienākumiem un to, ka strādā labi. Ja strādā slikti, jāatlaiž un jāmeklē cits. Uzskatu arī, ka augstākās ierēdniecības alga dažādās ministrijās nevar būt atšķirīga. Dažādiem ministriem algas ir vienādas, dažādu ministru valsts sekretāriem algas atšķiras pat divas reizes, bet tas ir Ministru kabineta kompetences jautājums. Nevaru atbildēt, vai šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk.

— Viens likums — viena taisnība visiem. Vai tā šobrīd ir?

— Mums ir šobrīd demokrātiska un Eiropā vispārpieņemtajām normām atbilstoša tiesību un likumdošanas sistēma. Jautājums, kā šo likumu piemēro, ir to cilvēku sirdsapziņas jautājums, kuri ir šī likuma interpretētāji. Tā ir tiesu vara, zināmā mērā arī izpildvara. Vai tie cilvēki, no kuriem ir atkarīgs, kā šis likums ir piemērots, vienmēr to godprātīgi piemēro? Domāju, ka ideāla situācija neapšaubāmi nav. Tāda droši vien nav ne-vienā valstī, vienmēr ir kāds, kas cenšas likumu apiet ar līkumu un kaut kādā veidā izkārtot sev kaut kādus īpašus nosacījumus. Bet katrā ziņā tā nav likumdošanas sistēmas problēma, tā ir cilvēku problēma, kam valsts uzticējusi šos likumus interpretēt un piemērot dzīvē.

Lasītāju jautājumi:

— Kāpēc iekasē nodokli no pensijas?

— Ir neapliekamais minimums, bet par to summu, kas pārsniedz šo minimumu, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja strādā un pensija maza, tad neap-liekamais minimums tiek skaitīts kopā algai un pensijai. Pensija tiek maksāta no sociālā nodokļa, savukārt nodokļus no algas aprēķina šādi: vispirms tiek aprēķināts sociālais nodoklis, pēc tam tiek atņemts neapliekamais minimums un tikai pēc tam aprēķināts ienākuma nodoklis. Tas, savukārt, nozīmē, ka par sociālā nodokļa daļu ienākuma nodoklis valstij nav maksāts. Ir valstis, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek rēķināts no visas algas, līdz ar to tur, saņemot pensiju, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Tieši tāpat ar trešo pensiju līmeni: ja mēs brīvprātīgi veicam iemaksas trešā līmeņa pensijai, mēs saņemam atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, kad gribēsim saņemt šo pensiju, mums šis nodoklis būs jāsamaksā.

— Šī gada l. janvārī Ministru kabinets solīja 21 santīma piemaksu pensijām plus pie iepriekš piešķirtajiem 19 santīmiem, bet iedeva tikai no l. jūlija. Vai par pusgadu neizmaksāto naudu mums atdos?

— Šādu solījumu uzrakstītu nekur neesmu redzējis, varbūt tā bija kāda prognoze. Arī šī gada budžetu plānojot, bija lielas problēmas, kādā veidā sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem. Tas, kas samaksāts, ir samaksāts. Par periodu pirms tam neviens neko nemaksās.

— Ar nākamā gada 1. janvāri plus pie šīs summas solīja piemaksāt vēl 30 santīmus, lai kopā būtu 70 santīmu par katru nostrādāto gadu līdz 1996. Mani māc šaubas, vai tas nepaliks par solījumu vien?

— Jā, piemaksa būs, jo tas likumā ierakstīts. Šī piemaksa ir par laiku, kas nostrādāts pirms 1996. gada. Tā tika ieviesta, lai palīdzētu un palielinātu ieņēmumus tieši mazo pensiju saņēmējiem. Sākumā bija noteikti griesti, tagad to saņem pensionāri neatkarīgi no pensijas apjoma par to periodu, kas nostrādāts pirms 1996. gada.

— Visas gudrās galvas izbraukušas uz ārzemēm, jo te darba nav. I. Godmanis pirmajā valdībā pensionārus pataisīja par nabagiem, kad rubļus pārvērta latos. Man bankā palika desmit lati...

— Bezdarbs no vienas puses Latvijā ir problēma, bet ne visur vienādi asa. Kāpēc cilvēki aizbrauc no valsts? Tāpēc, ka tur acīmredzot bija iespēja vairāk un labāk nopelnīt. Šobrīd tie cilvēki, kuri savulaik aizbraukuši, domā, ko darīt, jo tajā pašā Īrijā bezdarbs ir augstākais kopš 70. gadu beigām 80. gadu sākuma.

Rubļa un lata kurss toreiz tika noteikts nevis pēc kaut kā iegribām, bet tāpēc, ka rubļa reālā pirktspēja radikāli kritās un bija ārprātīga inflācija, kāda nekad mūsu valstī nebija un ceru nekad vairs nebūs. Cilvēki, kuri lielāko savu mūža daļu ir nostrādājuši bijušajā PSRS un maksājuši godīgi nodokļus, diemžēl ir maksājuši valstij, kuras vairs nav. Līdz ar to arī nauda gājusi zudumā vērtības un apjoma ziņā. Šobrīd pensija tiek maksāta nevis no uzkrātās naudas, bet no tās, ko samaksā sociālajā nodoklī šobrīd strādājošie cilvēki. Es pilnībā piekrītu, ka pensijas ir mazas, bet pensijas, it īpaši mazās, katru gadu tie indeksētas un paaugstinātas straujāk, plus ir ikmēneša piemaksa par katru gadu, kas nostrādāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kas no nākošā gada būs 70 santīmu. Mazās pensijas tiek indeksētas divas reizes gadā. Valsts var samaksāt tik, cik ienāk sociālais nodoklis. Mazās pensijas ir cilvēkiem, kas pensionējās, kad mainījās pensiju sistēma Latvijas valstī, arī tāpēc, ka pirms tika veikta personificētā nodokļu uzskaite, tobrīd daudziem šķita, ka ir ļoti gudri naudu saņemt aploksnēs un nodokļus nemaksāt. Līdz ar to vidējā alga, no kuras veica apdrošināšanas iemaksu, bija ļoti zema un rezultāts tāds, ka tie līdzpilsoņi, kuri tajā brīdī šmaucās, apšmauca citus pilsoņus un arī paši sevi.

— Atjaunotā Latvija atguva visu Kārļa Ulmaņa laikā iekrāto zeltu no Eiropas un Amerikas bankām. Vai šodien, Latvijai smagajā laikā, ņemot kredītu no SVF, valsts ieķīlās pirmskara Latvijas zeltu?

— Neviens nekur to zeltu ieķīlāt netaisās. Šobrīd Latvijas lats ir vairāk nekā 120 procentu apmērā nosegts ar cietu konvertējamo valūtu — zeltu, un ne to, kā šeit jautāts, no Amerikas un Eiropas bankām atgūto, ne arī citas Latvijas bankas lata seguma rezerves neviens nekur netaisās ieķīlāt.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA