Ar skolēniem par finansēm, izglītību, presi

Tikšanos ģimnāzijā G. Daudze iesāka, iepazīstinot skolēnus ar savu biogrāfiju, un tūlīt ķērās klāstīt savu redzējumu par valsti, par to, kas notiek valstī, par demokrātijas principiem, par Satversmes grozījumiem, par prezidenta pilnvaru maiņu sakarā ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām, par administratīvi teritoriālo reformu un par rekordilgo Saeimas sēdi, kas sākās plkst. 9. no rīta un beidzās īsi pirms plkst. 5 nākamās dienas rītā, par izdarītajām korekcijām nodokļu likumdošanā un jau pieņemtajā likumā par valsts budžetu. Viesis skaidroja, ka visā pasaulē šobrīd trūkst naudas, jo ir finansiāli ekonomiskā krīze. Brīdī, kad samazinās ienākumi, tad jādomā, kādā veidā segt ienākumu iztrūkumu, jo valstij ir funkcijas, kas jārealizē, ir solījumi un prioritātes, no kurām valsts nekad nevar atteikties, jo bez tā valsts vairs nav valsts.

Viens variants ir aizņemties naudu, bet šis ir brīdis, kad neviens nevienam neko negrib aizdot, ja aizdod, tad uz ļoti drastiskiem noteikumiem, tāpēc ka aizdevuma riski ļoti lieli. Otrs variants ir samazināt valsts plānotos izdevumus, ko šajās nedēļās valdība izdarīja, bet pabeidza šo darbu parlaments.

G. Daudze: “Esam būtiski samazinājuši izdevumus un ieņēmumus, radot priekšnoteikumus tam, lai valstij būtu pieejami vislētākie kredītresursi, kādi vispār pastāv, ar viszemākajiem procentiem. Pretēji tam, kas tagad tiek apgalvots, ka valsts aizņemsies no viena miljarda līdz 13 miljardiem, kā kāds ir aizrunājies, šobrīd neviens eiro vai lats ne no viena nav aizņemts. Ir tāds jēdziens, kā kredītlīnija — iespēja paņemt naudu tad, kad vajag. Tas ir tas, uz ko iet Latvija, tas ir tas, kāpēc bija nepieciešami budžeta grozījumi, tas ir tas, uz ko ļoti ceru, ka Latvijas valstij būs iespēja saņemt papildus finansējumu, kad tas būs nepieciešams.”

G. Daudze kategoriski noraidīja visas spekulācijas par valūtas nestabilitāti un lata devalvāciju: “Skaidri un gaiši pasaku, ja vien nesabruks vispār visa Eiropas un pasaules ekonomika, lata stabilitātei nekāda apdraudējuma nav. Latvijai lata devalvācija nozīmē finansiālu katastrofu tā iemesla dēļ, ka mums ir ļoti daudz importētu izejvielu tam, ko ražojam, eksports ir neliels un ir ļoti daudz mājsaimniecību, kas paņēmušas kredītus eiro, tie bija lētāki. Tas nozīmē, ja turpinām saņemt algu latos un jātērē eiro, tad faktiski visi kļūstam nabagāki. Valsts nekad apzināti uz lata devalvāciju neies. Ja kāds apgalvo pretējo, tad ziniet, ka viņš neko nesaprot vai vienkārši melo.”

— Kurās specialitātēs mums jāstājas, lai nākotnē nepapildinātu bezdarbnieku rindas?

— Atbildiet sev uz trim jautājumiem. Vai tā izglītība, ko iegūšu, ir tas darbs, ko es gribētu darīt visu mūžu? Vai man ir pietiekami daudz prasmju, iemaņu un talantu, lai es darītu to, ko ļoti gribētu darīt? Visbeidzot, jāskatās kāda ir šī brīža situācija darba tirgū — vai pēc manis izvēlētās specialitātes un profesijas ir pietiekams pieprasījums darba tirgū? Kā zināms, konkurence vienmēr pazemina cenu, un patiesībā darba alga ir tā cena, par kuru pārdodat savas prasmes, zināšanas, savu darbu. Jāskatās tajā virzienā, par ko šobrīd runā kā visdeficītāko specialitāti. Vēl jāsamēro ar to, ka katram darbam ir kaut kāda sava samaksa, it īpaši, ja tas nav privātās, bet valsts vai pašvaldību struktūrās, kur ne vienmēr jūsu ieguldījums atbilst atalgojumam.

— Kas notiks ar budžeta vietām un studiju maksu - pieaugs vai samazināsies?

— Nevaru atbildēt, palielināsies vai samazināsies maksa par izglītību, jo to ietekmē daudzi faktori. Bet tos speciālistus, kuri šobrīd zināmā mērā ir pārprodukcijā, vajadzētu gatavot drīzāk par pašu studēt gribošo naudu, jo šobrīd tie nav valstij tik daudz nepieciešami. Deficītās specialitātēs studentus vajadzētu mācīt par valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd augstākā izglītība maksā 800-1000 latu gadā, ne visi to var atļauties. Šādā veidā pārliekot īpatsvaru starp budžeta un pašu finansētām studiju vietām, arī cilvēkiem, kuriem tās iespējas ir mazākas, būs iespēja iegūt aug-stāko izglītību, tādu, kas pieprasīta darba tirgū un būs iespēja izrauties no tās vides, kurā dzīvojis pirms tam no paša neatkarīgu apstākļu dēļ, jo būs iespēja saņemt labu darbu, konkurētspējīgu atalgojumu un dzīvot neapšaubāmi labāk, nekā dzīvojuši viņa vecāki. Tas arī ir viens no izglītības mērķiem.

— Kas notiks ar medijiem: skanēs radio, iznāks avīzes?

— Markam Tvenam bija labs teiciens — ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas! Jā, protams, tajā brīdī, kad palielina PVN, izdevējs redz, ka viņam pieaug cena. Tajā pašā laikā jūs ekonomiku mācāties un zināt, kas ir PVN. Tam nav nekādas saistības ar vārda brīvību un citām lietām, kas tiek piesauktas. Avīze ir bizness, jo, avīzi veidojot, cilvēki iegulda savu naudu, pārdod produktu, samaksā darbiniekiem algu, bet biznesmeņa mērķis vienmēr ir gūt peļņu. Tāpēc negribētu nekādā gadījumā piekrist, ka PVN izmaiņas kaut kādā veidā ierobežotu vārda brīvību.

Protams, arī drukātie mediji viens no otra atšķiras. Ir avīzes, bez kurām mierīgi varētu iztikt un neviens pat nepamanītu, ka tās nav. Tajā pašā laikā būtu pilnīgi muļķīgi, ja kaut kādā brīdī no skatuves pazustu vienīgais reģionālais laikraksts, kas iznāk attiecīgajā rajona centrā. Tad tur jāskatās, cik tālu tas ir bizness, cik tālu tas ir sociālās infrastruktūras produkts, cik tālu tā ir iespēja pašvaldībai paust savu viedokli iedzīvotājiem par to, kas notiek, cik tālu tā ir absolūtā nepieciešamība iedzīvotājiem iegūt šo informāciju. Tad ir jautājums, vai nav jālemj par kaut kādām atbalsta formām reģionālajam medijam, lai nepazūd vienīgais. Tā varētu būt šī robežšķirtne. Bet, atvainojos, ja pazudīs kāds no dzeltenās preses izdevumiem, es nezinu, vai tāpēc visai Latvijas tautai kļūs sliktāk.

— Vai mūsdienu jaunatne ir patriotiska?

— Patriotisms īstenībā ir rīcība, nevis deklarācija. Jūsu paaudze neapšaubāmi ir patriotiskāka nekā tā, kas par kādiem desmit gadiem vecāka. Noslēgumā viesis uzdāvināja skolas bibliotēkai unikālu grāmatu ar savu autogrāfu “Latvijas Republikas Saeima. Arhitektūra un interjers”, kas izdota 1000 eksemplāros un nekad nav bijusi un nebūs nopērkama veikalā. Tā kļuvusi par bibliogrāfisku retumu, jo liela daļa no tirāžas eksemplāriem atrodas ārzemēs. Jauniešus G. Daudze uzaicināja uz Saeimu ekskursijā, kā arī apsolīja: “Ja saskaņosim laiku, es kādu brīdi veltīšu jums. Paldies, ka šodien atradāt laiku man.”

Juris ROGA